Slaveni eksperti tādās jomās kā politika, diplomātija, ekonomika, uzņēmējdarbība un tirdzniecība, ārlietas, atbilstība normatīviem, tehnoloģijas un inovācijas kopā ar konsultāciju aģentūrām secināja, ka pandēmija ir ievērojami ietekmējusi reģiona nākotni. Secinājumu kopsavilkums: "Nekas vairs nebūs tā kā iepriekš, tāpēc mums ir kopīgi jāstrādā, lai saviem uzņēmumiem un kopienām nodrošinātu labāko iespējamo risinājumu."
Diskusijā atklājās, ka pandēmijas un ES zaļā kursa iniciatīvas rezultātā digitalizācijas attīstība ir paātrinājusies par pieciem līdz desmit gadiem, tomēr šie apstākļi ir radījuši arī jaunus izaicinājumus. Šī iemesla dēļ tika apspriesta nepieciešamība saskaņot stratēģiskas izmaiņas, kuru centrā jābūt reģiona līmeņa sadarbībai un izmaiņu pārvaldības stratēģijām, kas attiecas uz visām dzīves jomām.
Reģiona attīstību traucē konkurence
Lietuvas goda konsuls Hamburgā dr. Dītmars O. Reihs (Dietmar O. Reich) minēja, ka Baltijas valstis bieži vien tiek raksturotas kā pasaules inovāciju centrs. Starptautiskos investorus vilina reģiona lāzertehnoloģiju sektors, stabilie apstākļi jaundibinātiem uzņēmumiem, kā arī informāciju tehnoloģiju izstrāde un inovācijas. Tomēr iekšējā konkurence ierobežo attīstību visā reģionā.
Globālo izmaiņu speciāliste, "ADMIS Consultancy" ģenerāldirektore un dibinātāja Vaiva Adomaitīte (Vaiva Adomaityte) paziņoja: "Ja viss Baltijas jūras reģions sadarbotos, lai centralizētu stratēģiskās ieguldījumu pārvaldības funkcijas un starptautisko tirdzniecību, kā arī ekonomiskās attīstības projektu pilnveidošanu, tas varētu kļūt par ļoti spēcīgu, neatkarīgu ekonomisko bloku."
Saskaņā ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola teikto tādi projekti kā "GovTech Lab" Lietuvā, "e-Residency" Igaunijā un e-parlamenta modelis Latvijā, kas sāka darboties 2020. gada maijā, ir daļa no piemēriem, kā vienā valstī izveidots modelis var tikt veiksmīgi piemērots un ieviests citā valstī, sasniedzot saskaņotāku darbību un kopīgu progresu.
Pandēmija ir parādījusi pieaugošo nepieciešamību pēc partnerattiecību dažādošanas, lai radītu vairāk iespēju un veidotu stabilākus modeļus. Veicot pārrunas, konferencē tika meklēti veidi, kā uzlabot sadarbības mehānismus Baltijas reģionā, plašākā ES mērogā un pat starptautiski, tostarp Āzijā un Āfrikā. Tikmēr attiecības ar Krieviju joprojām ir sarežģītas politiskās spriedzes dēļ, tāpēc pašlaik nav iespējams veidot stabilas partnerattiecības, lai gan tās varētu sniegt abpusēju ieguvumu.
Nepieciešams mainīt pārvaldības modeļus, lai pievērstu uzmanību ātrai un sociāli atbildīgai stratēģijai
Laikā, kad notiek būtiskas izmaiņas, svarīgus politiskos lēmumus var ieviest tikai tad, ja sabiedrība tos atbalsta. Adomaitīte uzsvēra, kā pēdējie notikumi visā pasaulē valdībām lika mainīt stratēģiju, pievēršoties sociālajai atbildībai.
Vācijas Bundestāga biedrs Aleksandrs Kulics (Alexander Kulitz) savā runā par Vācijas sagatavotību 21. gadsimta problēmu risināšanā teica: "Lai ekonomika attīstītos, ir svarīgi tai ļaut elpot". Kulics uzsvēra digitalizācijas svarīgumu valsts pārvaldē un visā Baltijas jūras reģiona stratēģijā.
Dialoga rezultāts: 500 ekspertu ieteikumi
Pētījuma, Baltijas jūras reģiona debašu un jautājumu, uz kuriem atbildēja 500 eksperti no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Vācijas un Polijas, mērķis ir izveidot atskaiti, kurā ietvertas stratēģijas un ieteikumi attiecībā uz pašreizējo situāciju, un noteikt galvenās starptautiskās sadarbības prioritātes, ieskicējot kopīgu ekonomisko stratēģiju Baltijas jūras reģiona valstīm.
"Baltijas jūras reģiona potenciāls jau diezgan sen ir minēts Vācijas stratēģiskajos uzņēmējdarbības attīstības plānos, un, pirmkārt, būtu jānostiprina ģeopolitiskās attiecības, lai varētu rasties cieša sadarbība," teica Ekonomiskās attīstības un starptautiskās tirdzniecības federālās asociācijas (BWA) priekšsēdētājs Mihaels Šūmans.