Cik daudz valodu ir jāprot latviešiem?

Ir nerakstīts noteikums, ka eiropiešiem papildus savai dzimtajai valodai jāprot vismaz viena rietumu un viena austrumu valoda. Šajā gadījumā vairums latviešu runā krieviski un angliski, kas ir gluži pareizi. Pagrieziens pret Rietumu valstīm un to kultūru mudina latviešus vairāk runāt rietumu valodās, bet ģeogrāfiskais novietojums un vēsture neļauj atstāt novārtā tādas austrumu valodas kā krievu.

Runājot par svešvalodu prasmēm, mums jāsaprot, ko nozīmē prasme labi pārvaldīt svešvalodu. Vairumā gadījumu pietiek ar svešvalodas zināšanām B2 līmenī, kas ļauj uzmanīgi klausīties runātāju, uzturēt sarunu un izteikt savu viedokli. Citiem vārdiem sakot, ar šādu svešvalodas zināšanu līmeni ir iespējams saprast sarunu biedru un veidot sarunu, kā arī saprast vismaz 80% no skatāmās filmas satura. Šie kritēriji ļauj novērtēt, vai mēs labi protam svešvalodu.

Atgriežoties pie jautājuma par latviešu valodas zināšanām, jāuzsver, ka, lai gan latvieši labi pārvalda krievu valodu, otras vai trešās svešvalodas zināšanu līmenis Latvijā ir ļoti zems. Ja aplūkojam Eiropas valstu kontekstu, redzam, ka latviešiem ir vājas franču, poļu un pat angļu valodas zināšanas, kas ir ļoti vērtīgas, lai paplašinātu uzņēmējdarbību uz Rietumiem vai, vispārīgāk, lai atrastu darbu starptautiskos uzņēmumos.

Valodas prasme ir ļoti atkarīga ne tikai no ģeogrāfijas un vēstures, bet arī no attieksmes. Piemēram, gandrīz visās Skandināvijas valstīs tiek piešķirtas stipendijas svešvalodu apguvei. Tādēļ ir plašs piedāvājums: trīs mēnešus vai ilgāk ilgs svešvalodu kurss Anglijā, Francijā, Vācijā u.c. Ja cilvēki, jo īpaši jaunieši pirms vai pēc augstskolas, mācās šajos kursos, viņi saņem finansiālu atbalstu no valsts. Tā rezultātā puse Skandināvijas iedzīvotāju runā divās svešvalodās un vairāk nekā 30% brīvi pārvalda trīs svešvalodas.

Jautājums ir, kāpēc Latvijā nav šādas izglītības politikas? Iespējams, tas ir saistīts ar valsts resursiem, taču daudz ko nosaka arī cilvēku priekšstats par svešvalodu apguvi un zināšanām.

Mums jāapzinās, ka mūsdienu globālo pasauli raksturo strauji mainīga informācija. Pat ļoti mazas vai unikālas valodas prasme ir milzīga priekšrocība cilvēkam, kurš to prot, jo tā paver papildu iespējas. Iedomājieties restorāna ēdienkarti, kurā katras valsts ēdieni ir uzrakstīti attiecīgajā valodā. Ja mēs protam vienu valodu, mēs redzam tikai dažas izvēles iespējas; ja mēs protam otru vai trešo valodu, mēs redzam daudz vairāk iespēju.

Tāda pati situācija ir ar ēdienkarti citā valstī, kur nosaukums ir tulkots mums saprotamā valodā, bet sastāvdaļas – ne. Šajā gadījumā svešvalodas zināšanas uzlabo mūsu izpratni par to, no kurienes nāk pasūtītais ēdiens. Mēs aicinām jūs iepazīt un pieredzēt jaunas kultūras, izmantojot svešvalodas, paplašināt savu redzesloku un vienkārši iegūt vairāk noderīgas informācijas no pirmavotiem.

Ja jums nepieciešama palīdzība mācībās, lūdzu, sazinieties ar egoperfectus.lv!