Darbinieku ģimenes dzīves un darba līdzsvarošana – turpmāk arī darba devēju prioritāte
Foto: Publicitātes foto

Pašlaik norit pēdējo rezultātu apkopošana un vērtēšana Labklājības ministrijas 2015. gada 1. augustā sāktajam projektam "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku", kas iezīmē būtisku lomu arī uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un citu darba devēju darba organizācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Projekts, realizēts un līdzfinansēts Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI PROGRESS) 2014.-2020. gadam ietvaros, tika sākts, lai risinātu problēmjautājumu par bērnu uzraudzību tiem vecākiem, kuri strādā nestandarta darba laikā – maiņās, naktīs, brīvdienās un citā laikā, kas ir ārpus ierastajai ikdienas astoņu stundu darba dienai. Tā mērķis ir attīstīt elastīgus bērnu aprūpes pakalpojumus vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, izveidojot ilgtermiņa modeli šo pakalpojumu subsidēšanai un tādējādi veicinot vecāku nodarbinātību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Projekta laikā tika veikts apjomīgs pētījums par bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamību vecākiem, kuriem ir nestandarta darba laiks, ar bērniem līdz septiņu gadu vecumam Jelgavas, Rīgas un Valmieras pilsētu pašvaldību administratīvajās teritorijās. Tajā piedalījās 38 uzņēmumu darbinieki, kuriem tika sniegts subsidēts bērnu uzraudzības pakalpojums ārpus standarta darba laika (no pulksten 18 līdz 8 darba dienās, kā arī brīvdienās), un ar to kopumā tika nodrošināti 168 bērni. Pakalpojumu sniedza reģistrētas aukles.

Šādā veidā pakalpojums tika nodrošināts desmit mēnešus, pakāpeniski pārejot uz privāto – darba devēja un darba ņēmēja – finansējumu. Pētījuma laikā tika vērtēts, kādu iespaidu tas atstāj uz produktivitāti uzņēmumā, kadru mainību, darbnespēju un citiem parametriem. Tāpat tika vērtēta darbinieku apmierinātība ar darba apstākļiem un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Pētījums tika veikts sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (InCSR), kas piedalījās atbilstošu darba devēju – uzņēmumu atlasē. Labklājības ministrija ar institūtu sadarbojas jau desmit gadus, tostarp kopš 2011. gada vērtējot uzņēmumus pēc noteiktiem kritērijiem iniciatīvas "Ilgtspējas indekss" ietvaros un piešķirot tiem Ģimenei draudzīga komersanta statusu. Statusu saņem uzņēmumi, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus, nodrošinot atbilstošu vidi. Vienlaikus ir noteikts princips, ka statusu nevar saņemt uzņēmums, kura darbība vai produkcija jebkādā veidā ir bērnam un ģimenei nedraudzīga, piemēram, tabakas izstrādājumi, alkohols, ieroči u.c.

"Tādējādi institūts ir ilgstošs ministrijas partneris un tika iesaistīts arī projektā ar mērķi, lai būtu vieglāk sasniegt uzņēmumus, kuri varētu tikt ieinteresēti iesaistīties tajā un kuros pastāv specifiska darba laika nodarbinātība," stāsta projekta vadītāja Iveta Baltiņa no Labklājības ministrijas. "Visi uzņēmumi, kas piedalās pētījumā, vēl nav ieguvuši Ģimenei draudzīga komersanta statusu, bet ir ceļā uz to. Turklāt šī projekta laikā institūts pilnveidoja un papildināja uzņēmumu vērtēšanas kritērijus, iekļaujot tajos rādītājus attiecībā uz nestandarta darba laiku, lai varētu novērtēt tieši šajā segmentā esošos darba devējus."

Par ģimenei draudzīga komersanta statusu, to kritēriju ieviešanu praksē, kā arī projektā iesaistīto uzņēmumu novērtējumu, kas ir atbilstoši pilnveidotajiem kritērijiem Ilgtspējas indeksa ietvaros, vairāk stāsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane: "Institūta darbības mērķis ir veicināt ne tikai uzņēmēju, bet arī nevalstiskā sektora un valsts pārvaldes izpratni, ko nozīmē atbildīga pieeja savai darbībai. Un ļoti būtiska loma tajā ir darba videi un darbiniekiem. Mēs vienmēr uzsveram, ka jebkuras organizācijas panākumi un veiksmīga pastāvēšana ilgtermiņā galvenokārt ir atkarīga no darbiniekiem. Tas, cik motivēti, apmierināti un lojāli ir darbinieki, pēc tam nosaka šīs organizācijas panākumus. Viena no mūsu redzamākajām aktivitātēm ir Ilgtspējas indekss jeb novērtēšanas rīks, kas primāri paredzēts uzņēmumiem, bet pieredze rāda, ka to var izmantot jebkura cita organizācija. Šis līdzeklis palīdz saprast, kāds ir šā brīža organizācijas/uzņēmuma atbildības līmenis, vai ir iespējami uzlabojumi. Jau vairākus gadus šo novērtējumu izmanto Labklājības ministrija par pamatu Ģimenei draudzīga komersanta noteikšanā."

Projekta ietvaros uzņēmumu vērtēšanas kritēriju loks tika paplašināts, iekļaujot tajā sadaļu par bērnu uzraudzības atbalsta pasākumiem darbiniekiem, kuri strādā nestandarta darba laikā. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, lai šos kritērijus izpildītu, ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, kā viņi palīdz darbiniekiem ar bērniem sabalansēt ģimenes dzīves nepieciešamības ar darba pienākumu pildīšanu.

"Bija arī jau zināms neliels uzņēmumu loks, kas pirms projekta veica līdzīgas aktivitātes un kam darba specifikā ietilpa nestandarta darba laiks, tādēļ viņiem pašiem bija aktuāli iesaistīties projektā. Savukārt par daudziem uzņēmumiem ar šādu praksi uzzinājām un atradām tos tikai projekta laikā, turklāt vēl citi izrādīja interesi par iesaisti, taču bija jau beidzies jaunu dalībnieku uzņemšanas termiņš," atklāj Dace Helmane.

Viņa uzsver – kaut projekts ir ļoti specifisks un attiecināms uz nestandarta darba laika problemātiku vecākiem ar bērniem, tomēr tā ir aktuāla arī citiem: "Tie var būt tikai agrāki rīti, kad cilvēkam jābūt darbā, vai vēlāki vakari, kad jāpaliek ilgāk, kas līdz ar to pat īsti neskaitās nestandarta darba laiks. Taču tas rada apgrūtinājumu, kā kaut šo pāris stundu ietvaros pieskatīt bērnu. Un jāskatās vēl plašāk, proti, salāgot darba laiku ar dzīves apstākļiem ir grūtības arī citām iedzīvotāju kategorijām. Piemēram, cilvēkiem, kuriem bērni jau ir izauguši, bet kuriem jāsāk rūpēties par saviem gados esošajiem vecākiem, kuri paši to vairs pilnvērtīgi nevar. Šādos gadījumos situācija veidojas gluži līdzīga kā ar bērnu pieskatīšanas problemātiku. Un tas ir tikai viens no nākotnes izaicinājumiem, par ko jādomā darba devējiem."

Tāpat institūta vadītāja norāda uz grūtībām, ar ko saskaras vecāki, kuri vieni audzina bērnu: "Kad bērnam sasniegts gada vecums un vecāks vēlas atsākt darbu, tad faktiski nav pieejami nekādi bērna pieskatīšanas pakalpojumi. Turklāt šajā gadījumā vairs nav svarīgi, vai runa ir par nestandarta, vai standarta darba laiku. No pieredzes zinu situāciju, kad sievietei bija nepieciešamība atgriezties darbā, jo pēc šī gada būtiski samazinājās bērna kopšanas pabalsts. Taču viņa to nevarēja izdarīt, jo tuvumā nebija vecāmāte vai citu atbalsta personu. Tāpat cilvēki reti mēdz aizdomāties par visiem tiem gadījumiem, kad abi vecāki strādā nestandarta darba laikā, un viņiem nav neviena brīva brīža, lai abi varētu satikties, kopā pavadīt laiku. Mums nav jāmēģina izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi, tādēļ ģimenes dzīves un darba līdzsvarošana ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas sabiedrībā jārisina."

Jautāta par bērnu uzraudzības pakalpojuma finansējuma modeli un sadali, Helmane uzskata, ka finansiāli iesaistītām jābūt visām pusēm, jautājums, kā to izdarīt, lai tas prasītu vismazāko birokrātijas slogu. "Darbiniekam noteikti jāpiedalās ar savu līdzfinansējuma daļu, pretējā gadījumā pastāv risks, ka simtprocentīga pakalpojuma apmaksa no darba devēja vai valsts/pašvaldības puses netiks pienācīgi novērtēta. Savukārt uzņēmumi to var iekļaut darbiniekiem piedāvātajā bonusu sistēmā, lai strādājošais vecāks var izvēlēties aukles pakalpojumu, nevis, piemēram, tikai baseina apmeklējumu. Šiem apmaksātajiem pakalpojumiem ir jābūt pielāgotiem cilvēku reālajām vajadzībām. Šobrīd ir tāds laikmets, kad viens piemērs neder visiem, tādēļ arī aizvien vairāk darba devēju raugās, kā dažādus labumus pielāgot katram konkrētam darbiniekam."

"Viens no secinājumiem un ieguvumiem ir tas, ka projekts pievērsa ne tikai mūsu, bet arī darba devēju uzmanību šim jautājumam. Turklāt Ilgtspējas indeksa ietvaros mēs redzējām, ka pat tiem uzņēmumiem, kuriem bija labs sniegums daudzos rādītājos, tieši šajos aspektos tas faktiski bija ļoti minimāls, un bērnu pieskatīšanas jautājumam nekāda uzmanība tikpat kā netika veltīta, ja neskaita pāris izņēmumus. Ņemot vērā gūtās atziņas, papildināsim indeksu, kritērijus attiecinot ne tikai par bērnu uzraudzību un nestandarta darba laiku, bet ģimenes dzīves un darba līdzsvarošanu kopumā."

Uzņēmumu – darba devēju viedoklis par darbinieku ģimenes dzīves un darba līdzsvarošanu

Viens no Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta projekta laikā veiktajā izpētē atklātajiem uzņēmumiem, kurā jau iepriekš stratēģiski tika plānota darbinieku ģimenes dzīves un darba līdzsvarošana, ir SIA "Bite Latvija". Par to vairāk stāsta SIA "Bite Latvija" klimata kontroles menedžere Laura Pļavniece: "Izpētīts, ka cilvēks darbā pavada trešo daļu savas dzīves. Tas ir patiešām daudz. Tāpēc mums ir svarīgi veidot uzņēmumā ērtu, draudzīgu, pozitīvu darba vidi, kas veicina darbinieku labsajūtu un iedvesmo viņus lieliem darbiem un panākumiem. Ņemot vērā, ka uzņēmuma darbinieku skaits pārsniedz 600, turklāt daudziem no viņiem ir mazi bērni, ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanas iespējas ir viena no lietām, kam ikdienā pievēršam visvairāk uzmanības.

Labi apzināmies, ka dzīvē mēdz būt dažādas situācijas, kad darbiniekiem ir jāvelta uzmanība bērniem arī darba laikā, piemēram, jāved bērni pie ārstiem, jāapmeklē vecāku sapulces, koncertus bērnudārzos un skolās, jānodrošina viņiem pieskatīšanas iespējas vasaras brīvlaikā u.tml., tāpēc gandrīz visiem uzņēmuma darbiniekiem nepieciešamības gadījumā ir iespēja strādāt attālināti – no mājām vai jebkuras citas ērtas vietas.

Tāpat darbinieku bērni vienmēr ir gaidīti viesi mūsu birojos, kas apzināti iekārtoti tā, lai komfortabli jūtas gan pieaugušie, gan mazie – tajos var brīvi staigāt zeķēs, spēlēt paslēpes un galda spēles, braukt ar skrejriteņiem, nobaudīt kādu sulīgu augli. Turklāt katrā no birojiem ir īpašas atpūtas telpas, kas vienlaikus pilda arī bērnistabu funkcijas.

Jāpiebilst, ka Rīgas biroja atpūtas telpā jau vairākus gadus vasarā, kad skolās un bērnudārzos ir brīvlaiks, pēc pašu darbinieku iniciatīvas uz vienu mēnesi tiek izveidota bērnudārza grupiņa, kuras darba laiks ir pielāgots uzņēmuma darba laikam. Tajā darbinieku bērni pieredzējušu auklīšu uzraudzībā gan rotaļājas, gan radoši darbojas, gan nepieciešamības gadījumā pasnauž diendusu."

Projektā iesaistītā uzņēmuma SIA "Latvijas Mobilais Telefons" Personāla vadības dienesta personāla vadības direktore Žozita Beresņeva stāsta, ka darbinieki, kuri piedalījās projektā, bija pateicīgi par atbalsta iespēju: "Tiesa, daļa no viņiem norādīja, ka auklīšu apmaksas process vēl bija pārāk novēlots un sarežģīts, jo viņu aukles pauda neapmierinātību, ka algu par padarīto nevar saņemt nekavējoties. Esam arī secinājuši, ka šobrīd darbinieki, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni, lielākoties cenšas neizvēlēties darbu ar nestandarta grafiku, ja viņiem nav citu ģimenes locekļu, kuri vakaros varētu pieskatīt bērnus. Visi vecāki, kuri iesaistījās projektā, priekšroku deva aukles pakalpojumiem bērna dzīvesvietā un neizvēlējās diennakts bērnudārzus.

Mēs ceram, ka šī projekta pieredze ļaus Latvijā izveidot sistēmu, lai reāli atbalstītu strādājošos vecākus ar bērniem. Tā varētu būt valsts un privātā partnerība, vai arī nodokļu atlaide vecākiem, jo jebkāds stabils atbalsts vecākiem veicinās demogrāfiskās situācijas uzlabošanos Latvijā."

Labklājības ministrijas administrēts un Eiropas Savienības
Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) līdzfinansēts
projekts "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma
nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam