Ekodoma: Energoefektivitāte un tīra enerģija kā vadmotīvs saglabāsies arī turpmāk
Foto: Publicitātes foto

Uzņēmums EKODOMA, neatkarīga inženierkonsultatīva kopānija, kas tendēta uz energoefektīvu risinājumu izstrādi un ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu – tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai videi un klimatam, šogad svin savu 30 gadu jubileju. Šis gads attīstības ziņā ir zīmīgs ne tikai uzņēmuma komandai, bet izceļas arī ar straujām enerģijas cenu izmaiņām. Ar kādiem izaicinājumiem šobrīd un tuvākā, tālākā nākotnē var nākties saskarties ikvienam no mums, vairāk stāsta SIA EKODOMA direktors Agris Kamenders.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

- Šo 30 gadu laikā esat redzējuši, kā attīstās enerģētikas nozare un kā mainījusies attieksme pret klimata pārmaiņām. Kā jums šķiet – kādas izmaiņas varam sagaidīt tuvāko gadu laikā?

- Skaidri iezīmējas virzieni, kas skars lielāko daļu tautsaimniecības nozaru. Noteikti varam sagaidīt vairāku sektoru - siltumapgāde, transports, elektroapgāde savstarpēju vēl ciešāku mijiedarbību, kā arī patērētāju – ēku un uzņēmumu – aktīvu iesaisti, no pasīviem enerģijas lietotājiem kļūstot par aktīviem enerģijas tirgus dalībniekiem. Domāju, ka sagaidāma enerģijas sistēmu cieša mijiedarbība, digitalizācija un enerģētikas sektora elektrifikācija. Turpināsies virzība uz bezemisiju tehnoloģiju izmantošanu, energoefektivitātes uzlabošanu. Būs vērojama pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem – tādiem, kas atjaunojas ātrāk par to patērēšanas ātrumu – saules, vēja, ūdens enerģiju u. tml. Jau šobrīd, līdz ar neprognozējamām gāzes cenu svārstībām un riskiem, kas saistīti ar dabas gāzes piegādēm, iezīmējas apdraudējumi Latvijas iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmumiem, kuri vēl nav paspējuši pāriet uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem.

Tieši tāpēc mēs turpinām palīdzēt saviem klientiem rast iespējami labākos risinājumus, samazināt viņu izmaksas par enerģiju, vienlaikus saudzējot vidi. Šobrīd mūsu klientiem pieejama tiešsaistes energopārvaldības platforma, kas dod iespēju sekot līdzi enerģijas patēriņam un labāk pārvaldīt enerģijas resursus. Līdz ar saules, vēja un citu tehnoloģiju progresu sagaidāma arī kliedētās enerģijas ražošanas attīstība un enerģijas patērētāju pārtapšana par enerģijas ražotājiem. Tas viss enerģētikas nozarei nesīs gan jaunas iespējas, gan spēcīgus izaicinājumus.


Foto: Unsplash.com

- Par kādiem izaicinājumiem ir runa?

- Lai arī tehnoloģiju progress sniedz iespēju attīstīt kliedētās enerģijas ražošanu, parādās vairāki būtiski jautājumi, kas saistīti gan ar investīcijām pārvades tīklos, gan energoapgādes sistēmu drošību un enerģijas tirgzinību. Tā kā enerģijas tirgus vienmēr ir bijis regulēts tirgus, kas lielā mērā atkarīgs no nodokļiem un valsts atbalsta dažādās tā formās, skaidram un pārdomātam regulējumam būs izšķiroša nozīme kliedētās enerģijas attīstībā. Jau šobrīd aktualizējas vairāki jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar iespējām piemērot atšķirīgu siltumenerģijas tarifu dažādiem patērētājiem, ar nosacījumu, ka nenotiek šķērssubsīdijas starp lietotājiem. Tāpat izgaismojas jautājums par iespēju nodot tīklā siltumenerģijas pārpaplikumu. Arī par elektroenerģijas tirdzniecību starp vairākiem enerģijas kopienas biedriem.

Vēl viens no izaicinājumiem, kas sagaida enerģētikas sektoru kopumā, ir pāreja no dabas gāzes izmantošanas uz citiem enerģijas avotiem. Siltumenerģijas ražošanā to paveikt ir visnotaļ viegli, savukārt elektroenerģijas ražošanai nepieciešama strauja vēja enerģētikas attīstība.

Arī mēs, SIA EKODOMA, pie šiem jautājumiem strādājam kā ikdienā kopā ar pašvaldībām tā arī dažādu starptautisku projektu ietvaros. Esam gandarīti, ka daudzām pašvaldībām un uzņēmumiem Latvijā un citās valstīs esam palīdzējuši plānot nepieciešamos soļus un uzlabojumus pārejai uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu.

- Sakiet – vai energoapgādes sistēmu elektrifikācija varētu būt attiecināma arī uz siltumapgādi?

- Pavisam noteikti! Kā atsevišķu ēku, tā lielāku sistēmu līmenī. Strādājot pie ļoti zema enerģijas patēriņa ēkām, mēs redzam, ka, piemēram, jau šobrīd siltumsūkņi kombinācijā ar griestu apkures un dzesēšanas starojuma paneļiem, salīdzinot ar citiem risinājumiem, nereti izrādās ar daudz zemākām dzīves cikla izmaksām. Tādējādi, veicot ēku un to enerģijas sistēmu modelēšanu, mēs stratēģiski varam noteikt labākos risinājumus ilgtermiņā – tā ieskicējot daudz pārdomātāku nākotni.

Redzams, ka arī elektroenerģijas izmantošana centralizētās siltumapgādes siltumsūkņos kļūst arvien konkurētspējīgāka. Tomēr jāņem vērā, ka ekonomiskie rādītāji lielākoties būs atkarīgi no elektroenerģijas pārvades tarifa un nodokļiem. Šobrīd elektroenerģijas pārvades tarifs ir salīdzinoši augsts, tāpēc mēs pilnībā vēl nevaram izmantot tās iespējas, ko piedāvā elektroenerģijas cenu izmaiņas.

- Ko lietas labā varam darīt jau šobrīd?

- Kā jau iepriekš iezīmēju – saules, vēja, siltumsūkņu, enerģijas vadības sistēmu attīstība katram patērētājam šobrīd ļauj pašam saražot tīru enerģiju. To noteikti nepieciešams izmantot, tā palielinot savu neatkarību un samazinot atkarību no grūti prognozējamiem enerģijas piegādātājiem.


Foto: Unsplash.com

- Domājot ne tikai par tīru enerģijas ražošanu, bet arī par energoefektivitāti, – ar ko būtu jārēķinās tuvākajā laikā?

- Energoefektivitāte kā vadmotīvs, ņemot vērā gan enerģijas cenu kāpumu, gan kopējo Eiropas Savienības politiku, saglabāsies arī turpmāk. Ko iesākt? Ļoti labas iespējas piedāvā mūsdienās pieejamās enerģijas monitoringa un datu apstrādes metodes, kas katram lietotājam ļauj sekot līdzi enerģijas patēriņam un identificēt lielāko energoefektivitātes potenciālu. Savukārt ēkas vai uzņēmuma energoaudita laikā iespējams detalizēti izmērīt un noteikt piemērotākos energoefektivitātes pasākumus. Novēlam ikvienam atrast efektīvāko risinājumu!

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.