Elektroenerģija no saules

"Saules enerģija savā būtībā ir neizsmeļams enerģijas avots, tāpēc šķiet tikai loģiski, ka patērētāji meklē, kā to izmantot."

- Sandis Kalniņš

Gulbenes novada pašvaldības attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks

Gulbenes novada pašvaldības attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks atzīst: "Mērījumi no Gulbenes novada Beļavas ciemā uzstādītās meteostacijas parāda, ka arī šeit saules enerģijas izmantošanai ir liels potenciāls, tie nav sliktāki par vietām citur Latvijā un pat Eiropā, kur jau ir uzstādītas saules enerģijas tehnoloģijas. Gan pasaules tehnoloģiju attīstības tendence, gan pozitīvie mērījumu rādījumi Beļavā, gan esošo pašvaldības objektu pieredze karstā ūdens sagatavošanai ar saules kolektoriem, bija pamats pozitīva lēmuma pieņemšanai attiecībā uz saules elektrostacijas izveidi Gulbenē."

Gulbenes administratīvā ēka Ābeļu ielā 2 ir otrs lielākais elektroenerģijas patērētājs no visām pašvaldībai piederošajām ēkām. Gadā šī ēka patērē aptuveni 142 MWh elektroenerģijas un patēriņa tendence ir augoša. Kopīgi tika meklēts risinājums, kā varam samazināt mūsu elektroenerģijas izmaksas un saražot tīru enerģiju tepat uz vietas.

"Plānots, ka ar uzstādīto elektrostaciju, kas sastāvēs no 160 monokristāliskajiem saules paneļiem ar kopējo jaudu 54,4 kW, spēsim saražot ap 35% no kopējās ēkas patērētās elektroenerģijas, kas gada laikā pašvaldībai ļaus ietaupīt vairāk kā 6000 EUR un samazināt 5406 kg CO₂ emisijas gadā," atzīst Sandis Kalniņš.

Projektu konkurss tika noslēgts 2019. gada oktobrī. Tā paša gada decembrī tika noslēgts līgums ar saules elektrostacijas projektētāju un uzstādītāju SIA "Imre" par kopējo līguma summu 76 674,66 EUR bez PVN. Toties būvuzraudzības pakalpojumu nodrošinās SIA Sistēmeksperts par līgumsummu 3033,98 EUR bez PVN. Uz šo brīdi kopējās projekta izmaksas ir 96 447,45 EUR (ar PVN). Projektam tiek piesaistīts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums 70% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Šobrīd projekts ir instalācijas procesā, saules enerģiju plānots sākt izmantot jau šī gada jūnijā.

Gulbenes novada pašvaldība ir iesaistījusies arī "Apvārsnis 2020" projektā "QualitEE" (vairāk informācijas http://ekodoma.lv/lv/projekti/qualitee), kura ietvaros tika izstrādāti energoefektivitātes kvalitātes kritēriji saules paneļu sistēmai un pārbaudes procedūru, kas ļauj pārbaudīt sasniegto rezultātu un novērtēt to cik efektīvi saules paneļu sistēma strādā. Sadarbībā ar SIA Ekodoma Gulbenes pašvaldība sastādīja iepirkumu tehnisko specifikāciju, kurā tika ietverta prasība sasniedzamajam enerģijas izstrādes līmenim (Energy delivery contracting) un izstrādāta metodika prasību verifikācijai, ņemot vērā klimatiskos rādītājus un saules starojumu. Saskaņā ar to, tehniskajā specifikā ir noteikta piecu gadu prasība sasniedzamajam enerģijas izstrādes līmenim.

Gulbenes novada pašvaldības attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks Sandis Kalniņš kā galvenās barjeras šādu projektu īstenošanā min esošo likumdošanu, tai skaitā būvniecības likumdošanu. Lai arī pašvaldības vēlas attīstīt līdzīgus jaunus projektus, kuri var kalpot par piemēru iedzīvotājiem un vietējiem uzņēmējiem, tomēr šobrīd pašvaldības nevar izmantot NETO norēķinu sistēmu, kas pieejama tikai iedzīvotājiem.

Gulbenes projekta ietvaros tiks uzstādīta augsta sprieguma litija akumulators ar energoietilpību 10 kWh, lai paaugstinātu pašu saražotās elektroenerģijas izmantošanas potenciālu, šāds akumulators ar visām komponentēm izmaksu ziņā sastāda 15% no kopējām projekta tiešajām izmaksām. "Bet kāpēc akumulatora funkciju nevarētu pildīt elektrotīkla turētājs?": vaicā Sandis, par atbildi sniedzot: "Atbilde ir, ka varētu, diemžēl esošā likumdošana to nepadara ekonomiski izdevīgu." Runa iet par, jau pieminēto, neto norēķinu sistēmu

"Likums paredz, ka pašu saražoto elektroenerģiju (kWh) drīkstam pārdot savam elektroenerģijas tirgotājam, bet tad, kad šo enerģiju mēs pērkam atpakaļ, mums ir jāmaksā par kWh, gan papildus par strāvas lielumu, gan par elektroenerģijas sadalīšanu, gan OIK. Ja likumdošanas nosacījumi tiktu izmainīti, gan mājsaimniecībām, gan juridiskām personām būtu izdevīgi ražot elektroenerģiju pašiem ar videi draudzīgām tehnoloģijām. Jāatceras, ka OIK funkcija ir atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, bet šobrīd cilvēki, maksājot OIK, veicina to, lai tiktu dedzināta gāze koģenerācijas stacijās," uzsver Sandis.

"Ja papildus iepriekš minētajām izmaiņām likums atļautu īpašnieka vienā objektā saražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju izmantot citā, tā paša īpašnieka objektā par izdevīgiem nosacījumiem, saules enerģijas izmantošana kļūtu ļoti populāra un galvenais – izdevīga gan valstij, gan lietotājam. Tiktu samazinātas CO₂ emisijas un mēs visi kļūtu enerģētiski mazāk atkarīgāki no mūsu kaimiņvalstīm un to nosacījumiem," kā risinājumu min Sandis.

Saistībā ar būvniecības likumdošanas sakārtošanu viņš arī uzskata: "Šobrīd nav īsti skaidra juridiski pareiza būvniecības dokumentācijas izstrāde esošām ēkām, uz kurām plānots uzstādīt saules paneļus. Ekonomikas ministrijas ieskatā saules panelis ir rūpnieciski ražota iekārta, kuru novieto uz ēkas. Gluži kā televizors. Saņemot pozitīvu būvkonstruktora atzinumu par radīto slodžu ietekmi uz ēku un būvvaldes atzinumu, ka saules paneļi nebojā pilsētas kultūrvēsturisko arhitektūru, elektrostaciju atļauts uzstādīt bez būvniecības ieceres dokumentācijas. Raugoties no publiski juridiskas personas puses, ir skaidrs, ka saules elektrostacijas uzstādīšana likuma izpratnē ir būvdarbi. Tomēr esošā būvniecības likumdošana atsevišķi neklasificē saules elektrostaciju uzstādīšanu, līdz ar to šādiem darbiem ir jāatrod cita, vispiemērotākā inženierbūves klasifikācija, kā rezultātā lieki tiek sarežģīta būvniecības dokumentācijas izstrāde samērā vienkārši veicamiem darbiem."

Gulbenes pašvaldības šajā ziņā ir vērtīgs pilotprojekts citu pašvaldību starpā. "No tā iespējams mācīties gan tehniskās specifikācijas sagatavošanu, gan būvniecības dokumentācijas izstrādi, gan reālus būvdarbus un to pieņemšanu," atzīst Sandis.

Vairāk informācijas par saules paneļu projektu Sandis Kalniņš (Gulbenes pašvaldība) un vairāk informācijas par energoefektivitātes tehnisko kritēriju izstrādi Agris Kamenders (agris@ekodoma.lv)