Kā svarīgākos mērķus uz 2030. gadu var minēt energoefektivitātes mērķi ar apņemšanos panākt ap 20% enerģijas galapatēriņa samazinājumu (kumulatīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums 20 473 GWh) un panākt atjaunīgo energoresursu pieaugumu līdz 50% enerģijas gala patēriņā, kas nozīmē ap 10% pieaugumu salīdzinot ar šī brīža 39% (2017. gadā). Tāpat izvirzīti jauni mērķi atjaunīgo energoresursu ražotas enerģijas īpatsvaram transportā un valsts ēku atjaunošanai. Ņemot vērā izvirzītos klimata un enerģijas mērķus tiek lēsts, ka turpmākajos 10 gados Latvijā nepieciešams ap 6 miljardi eiro investīciju jaunos projektos un pasākumos. Investīciju novērtējums gan ir atšķirīgs ņemot vērā dažādus iespējamos attīstības scenārijus. Ņemot vērā veikto novērtējumu par investīcijām energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu projektos Latvijā, tad 2018. gadā[1], energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu projektos investēti ap 230 miljoni eiro, kas šobrīd atpaliek no vajadzīgo investīciju apjoma šajos sektoros. Lai nodrošinātu klimata un enerģijas mērķus izpildi, nepieciešams palielināt privāto investīciju apjomu jaunu projektu attīstībai.
Viens no sektoriem, kas spēj sniegt būtisku pienesumu kā attīstot jaunus projektus, tā arī piesaistot privātās investīcijas ir energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēji jeb ESKO uzņēmumi. Latvijā energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības noteiktas Energoefektivitātes likumā (14. pants). Lai arī šobrīd Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, šāda veida projekti ir saildzinoši maz, ņemot vērā iespējamo tirgus attīstību QualitEE projekta ietvaros tika veikta ESKO tirgus novērtējums. Latvijā ESKO uzņēmumi darbojās izmantojot energoefektivitātes līgumus (EEL), tādēļ aprakstīsim QualitEE projekta novērtējuma rezultātus tieši par šo tirgu.
2019. gadā veiktajā pētījumā tika aptaujāti 173 energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēji no 15 Eiropas valstīm. Līdzīgā veida novērtējums tika veikts arī 2015. un 2017. gadā.
Veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējā gada laikā kopumā Eiropā vērojams energoefektivitātes pakalpojumu tirgus pieaugums, salīdzinot ar Latviju, kur nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Kopumā ES lielākā daļa respondentu (57%) norādīja, ka viņu valsts tirgū pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi izaugsme, no tiem 16% novērtēja to kā būtisku izaugsmi (+6% un vairāk) un 41% kā nelielu izaugsmi (no 1% līdz 5%). Latvijas tirgū, tikai 33% norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tirgū ir vērojama izaugsme, raksturojot to kā nelielu izaugsmi, toties pārējie 67% atzīmēja, ka tirgū būtisku izmaiņu nav bijušas. Jāatzīmē, ka gan Eiropas, gan Latvijas līmenī rādītāji ir pozitīvāki, salīdzinot ar 2017. gadā veikto aptauju.
Kā būtiskākie šķēršļi kopumā ES tika atzīmēti: "Energoefektivitātes pakalpojuma (ESKO) koncepcijas sarežģītība un informācijas trūkums", kā būtiskāko šķērslī šo norādījuši 55% respondentu, kam seko "Uzticības trūkums ESKO nozarei" un "Administratīvie šķēršļi publiskajā sektorā" (abus norādīja 42% respondentu). Toties valstīs kā Grieķija (80%), Portugāle (71%) un Čehija (67%) kā būtiskākais šķērslis tika atzīmēts, nevis ESKO koncepcijas sarežģītums vai uzticamības trūkums ESKO, bet gan administratīvas barjeras.
Arī attiecībā pret Latviju kā viens no galvenajiem šķēršļiem tika atzīts "Uzticības trūkum ESKO industrijā", papildus tam tika atzīti arī "Atbalsta trūkums no valdības puses", "Finansēšanas piesaistīšana par pieņēmumu cenu" un "Klientu pieprasījuma trūkums".
Kā svarīgākais aspekts, kas ļāvis attīstīt ESKO projektus Eiropā tiek minēta "Energoefektivitātes garantija", ko aptaujā atzīmējuši 66% respondentu. Kā tirgus virzītājspēki tika atzīmēti arī: "Spiediens samazināt izmaksas", "Enerģijas cenu pieaugums" un "Arējās ekspertīze". Ļoti līdzīga situācija ir arī Latvijas tirgū, kur 83% no ESKO tirgus dalībniekiem atzīmēja "Energoefektivitātes garantiju" kā galveno virzītājspēku jaunu projektu attīstībai un 33% "Pieaugošās enerģijas cenas". Šie ir tie paši būtiskākie aspekti, kas ļāva attīstīties ESKO projektiem arī 2017. gadā.
Eiropā visbiežāk ESKO klienti ir tieši pašvaldības (65%), kam seko izglītības sektors (35%), kas būtiski atšķiras no situācijas Latvijā, kur 83% respondenti atzīmēja, ka ESKO projekti tiek realizēti citos sektoros, ko var skaidrot ar to, ka līdz šim, atšķirībā no citām valstīm, Latvijā netiek realizēti ESKO projekti valsts un pašvaldību sektoros.
62% no aptaujātajiem ESKO tirgus dalībniekiem atzīmēja, ka vidējais ESKO projektu lielums ir mazāks par 1 miljonu eiro (62%), savukārt 32% norādīja, ka projektu vērtība ir no 1 miljona līdz 5 miljoniem eiro. Turpretī Latvijas EEL tirgū, 50% respondentu atzīmēja, ka projektu vidējā vērtība ir no 500 tūkstošiem līdz 1 milj. eiro. Eiropas ESKO līguma ilgums vidēji ir ap 5 līdz 10 gadi, to atzīmēja puse respondentu. Latvijas tirgus situācija ir atšķirīgāka, 67% respondentu atzīmēja, ka līguma ilgums ir vairāk kā 15 gadi un 33%, ka no 5 līdz 10 gadiem. Līdzīgi gan Eiropas, gan Latvijas līmenī ESKO projektos klientiem visbiežāk tiek piedāvāts garantēto enerģijas samazinājuma modelis, Eiropā to atzīmēja 58% respondentu, bet Latvijā - 100%.
Kā svarīgākie šķēršļi ESKO tirgus attīstībai ir atzīti uzticības trūkums un neizpratne par ESKO modeli kopumā, tāpēc ir nepieciešams informēt un izglītot iespējamos klientus un enerģijas patērētājus, tai skaitā valsts un pašvaldību sektoru par iespējām piesaistīt ESKO energoefektivitātes projektus, kas var palīdzēt garantēt noteiktu enerģijas patēriņa samazinājumu, kā arī var palīdzēt finansēt plānotos ēku renovācijas vai jaunu tehnoloģiju uzstādīšanas pasākumus. Vairākums respondentu atzina, ka spiediens klientiem samazināt izmaksas, kā arī enerģijas cenu palielināšanās, ir nozīmīgākākie ESKO projektu attīstības virzītājspēki.
Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā ESKO projekti netiek realizēti pašvaldību un valsts ēku sektoros. Latvijā būtu nepieciešams attīstīt normatīvus un likumdošanu, kas ļautu attīstīt ESKO projektus Latvijā, jo īpaši šajos sektoros.
QualitEE tīmekļa vietnē ir pieejamas interaktīvās diagrammas, kuras var izmantot, lai salīdzinātu dažādu valstu rezultātus, tendences laika gaitā un atsevišķi pārskatītu atbildes par ESKO tirgu. Vairāk informācijas QualitEE tīmekļa vietnē (https://qualitee.eu/market-research/).
Autori: Agris Kamenders, Anna Marta Vaica
[1] Kamenders A., Rochas C., "Investīcijas energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu projektos Latvijā 2018. gadā", Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), novembris 2019.
