Eiropas Savienībā (ES) ir aptuveni 50 miljoni cilvēku, kuri pieder kādai etniskajai minoritātei. Lai gan ES valstis konceptuāli atzīst savu atbildību aizsargāt etnisko dažādību, daudzās valstīs etnisko grupu pārstāvji saskaras ar grūtībām saglabāt savas tradīcijas un kultūru. Lai to mainītu, Eiropā uzsākta parakstu vākšanas iniciatīva "Sign It, Europe!". Tās mērķis ir panākt etnisko grupu valodas, kultūras īpatnību un tradicionālā dzīvesveida saglabāšanu, panākot finansiāla atbalsta mehānismu izstrādi ES budžeta ietvaros. Parakstu vākšanas termiņš ir šī gada 7.novembris, un parakstīties var jebkurš balsošanas vecumu sasniedzis ES pilsonis. Pēc parakstu vākšanas termiņa beigām, iniciatīva tiks virzīta skatīšanai Eiropas Komisijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nav nekādu šaubu, ka, pateicoties Eiropas Savienības (turpmāk ES) vienotai politikai un kopīgas likumdošanas izveidei, ir īstenota virkne pozitīvu pārmaiņu dažādu valstu nacionālajām minoritātēm visā ES reģionā.

Tomēr daudz kas vēl ir darāms un sasniedzams, it īpaši Latvijā. Valsts jautājumi, kuri netiek pareizi risināti, var viegli radīt konfliktus, tādēļ ir radīta jauna ES iniciatīva tā visa novēršanai.

Kas īsti ir nacionālā minoritāte?

Līdz šim ES likumi par minoritāšu grupām ir uzskatījuši tās, kurās ir mazāk iedzīvotāju nekā citā grupā attiecīgajā nācijā. Tomēr ES likumdošanā pašlaik trūkst risinājumu, kas ļautu tām attīstīties un pilnveidoties. Problēma ir tāda, ka vietās, kur ir liels skaits minoritāšu pārstāvju, kuri varbūt var pat būt vairākums, tiem nav tādas pašas tiesības kā attiecīgās nācijas vairākumam. Šīs iniciatīvas mērķis ir palīdzēt ikvienai valstij Eiropā integrēt, vienot un saliedēt savā teritorijā mītošās nacionālās minoritātes, kā arī dot iespēju tām saglabāt savas unikālās kultūras tradīcijas.

Padomāsim par Latgali un tur dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm – krieviem, poļiem, lietuviešiem un baltkrieviem. Tie veido vairāk nekā pusi Latgales populācijas un ir kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu Latvijas kultūras ainas veidošanā, tās vēsturē un tautsaimniecībā.

Veiksmīga nacionālo minoritāšu integrēšana valsts ekonomikas izaugsmes procesā ir ļoti būtisks jautājums, ko nevar ignorēt. Šī iedzīvotāju daļa nedrīkst būt apspiesta un pilnībā atkarīga tikai un vienīgi no pamatnācijas vairākuma lēmumiem, kas bieži vien nozīmē attiecību sistēmu, kura kļūst par nastu abām pusēm. Rezultāts ir unikālu kultūras raksturīpašību pazušana arī tad, ja mērķis ir tieši pretējais.

Kurš un kādēļ uzsāka šo ES iniciatīvu?

Sēkeļi (Székely – tauta, kas runā Ungāru dialektā) ir tauta, kas attiecīgajā Rumānijas reģionā veido vairākumu, un tā uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāveido "nacionālo reģionu" iestāde. Tas nozīmētu, ka Eiropas Savienība atzīst tās teritorijas, kuras ir ģeogrāfiski ierobežotas un kurās konkrēta minoritāte ir pārstāvēta kā vairākums vai kurai ir liels skaits iedzīvotāju. Šādu reģionu iedzīvotājiem būtu jābauda autonomija no valsts iestādēm, ja runa ir par ES resursiem, attīstības mērķiem utml..

Latvijas gadījumā Latgale tādējādi varētu gūt pieeju papildu ES resursiem autonomi no Latvijas valdības un tādā gadījumā resursi tiktu izmantoti mērķiem, kurus ievērojamais skaits Latgales iedzīvotāji uzskata par vissvarīgākajiem. Tas vismaz nodrošinātu, ka Latgalē mītošo minoritāšu ekonomiskie, kulturālie, izglītības un attīstības aspekti tiek ievēroti vai uzskatīti par sekundāriem vairākuma valsts institūcijās, kuras attīsta šāda veida projektus.

Valstij un latviešiem, kuri veido nācijas vairākumu, šī iniciatīva būtu jāuztver pozitīvi, jo tā var novērst situāciju, kurā minoritātei var būt pašidentitāte tikai pašizolētās teritorijās. Daudzos gadījumos šādas teritorijas ir ļoti trūcīgas. Princips, kurš nosaka, ka ekonomiska attīstība ir būtiska interese ne tikai minoritātēm, bet arī valstij un tās vairākuma nācijai, kā arī izaugsmes iespēja var būt kā atslēga sadarbībai un savstarpējai cieņai, nozīmē, ka pilsonis atbildīgi domā par Eiropas integrācijas mērķiem.

ES iniciatīvu var parakstīt šeit. Papildu informāciju vari atrast iniciatīvas mājaslapā vai Facebook, Twitter, Instagram un YouTube kanālos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form