Foto: Sotter OY
Visdrīzāk ikviens no mums ir manījis cenu kāpumu šī gada laikā, īpaši tagad – noslēgumā. Cenas galvenokārt augušas energoresursiem (gāze, elektrība, degviela) un pārtikai, taču enerģijas cenu sadārdzinājums vienmēr noved arī pie cenu kāpuma citur, jo uzreiz dārgāka kļūst arī preču un pakalpojumu ražošana, loģistika u.c. procesi.

Lai gan samērīgu inflāciju (ap 2% gadā) uzskata par pozitīvu iezīmi, patlaban kopējo valsts inflāciju prognozē 3% robežās, bet patēriņa cenu inflācija novembrī sasniegusi pat 6% atzīmi. Tas ir augstākais līmenis kopš pirmskrīzes perioda. Cenu paaugstināšanās, protams, ietekmē arī cilvēku naudas tērēšanas paradumus. Plašāk tematu ir apskatījuši "Sortter" kredītu salīdzināšanas un finanšu pratības platformas eksperti.

Kas šobrīd notiek Latvijas ekonomikā?

Latvijā (un pārējās Baltijas valstīs) enerģijas un pārtikas cenu kāpumu iedzīvotāji izjūt daudz vairāk nekā daudzviet citur Eiropā, jo nabadzīgākajās valstīs šīs kategorijas veido lielāku mājsaimniecības budžeta īpatsvaru. Tas nozīmē, ka ģimenei, samaksājot rēķinus un nopērkot pirmās nepieciešamības preces, paliek mazāk naudas, kuru tērēt otršķirīgām lietām – apģērbam, medicīniskajiem pakalpojumiem, izklaidei utml.

Lai nedaudz palīdzētu mazāk aizsargātajām grupām, valsts atkal veikusi zemo pensiju indeksāciju un no 2022. gada 1. janvāra palielinās ienākumu neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Tas nozīmē, ka zemo algu saņēmēji mēnesī saņems aptuveni par 20 eiro vairāk.

Kādi ir latviešu naudas tērēšanas paradumi?

Statistika liecina, ka lielākie izdevumi mājsaimniecībām ir pārtika – ēšanai tiek tērēti aptuveni 23% no ikmēneša budžeta. Tam seko mājoklis un tā uzturēšana ar aptuveni 20% no kopējiem izdevumiem, kā arī transports ar 14,6%. Vēl 15% no mājsaimniecības budžeta ikmēnesi tiek atvēlēti atpūtai, kultūrai un veselības aprūpei. Jāņem gan vērā, ka statistikā norādīta vidējā Latvijas mājsaimniecība un šie skaitļi katrai ģimenei atšķiras.

Tomēr novērots, ka latvieši ir visai manīgi uz naudas ietaupīšanu. Galvenokārt tāpēc, ka Latvijas iedzīvotājiem nav daudz naudas (aptuveni 40% no iedzīvotājiem ikdienā izjūt stresu par naudas trūkumu). Bet arī tādēļ, ka liela daļa ir visai apķērīgi, kad runa ir par cenām. Latvijā visai izplatīta tendence ir iepazīties ar vairākiem piedāvājumiem un meklēt labāko cenu. Tā piemēram, 2/3 no Latvijas iedzīvotājiem izmanto internetu, lai iegādātos preces vai pakalpojumus, turklāt parasti arī pirms pirkuma veikšanas salīdzinot preču cenas.

Kā pielāgoties cenu kāpumam?

Galvenais ieteikums būtu izvairīties no spontāniem pirkumiem. Un to vislabāk var izdarīt, pirms iepirkšanās pirkumus ieplānojot. Šeit runa ir gan par ikdienas, gan lielākiem pirkumiem. Ja uz veikalu dodaties katru dienu (kas latviešiem ir visai ierasti), spontāni pirkumi notiek bieži. Jāatceras, ka veikalnieki savu darbu un atlaides plāno tā, lai cilvēks nopirktu to, pēc kā viņš nemaz nav atnācis. Ja ir atlaide, jāpaņem! Tā parasti mēs domājam. No spontāniem pirkumiem vieglāk izvairīties tiešsaistē, jo pārtiku var nopirkt arī internetā (kur nereti cenas pat ir zemākas). Sortter kredītu un finanšu salīdzināšanas platformas eksperti ir salīdzinājuši, cik var ietaupīt, mainot iepirkšanās paradumus. Pilnu rakstu varat lasīt šeit.

Mazāk tērēt vai vairāk pelnīt?

Ja ir iespēja pelnīt vairāk, tad, protams, to vajag izmantot. Tomēr vairumam iedzīvotāju nav iespējas pastrādāt vēl. Un pat, ja tāda ir, šāda rīcība ilgtermiņā var radīt paliekamas sekas uz personas mentālo veselību un labklājību. Tāpēc ieteicamais solis būtu mazāk tērēt – pārskatīt savus ikmēneša izdevumus, atteikties no lietām, kas varbūt nemaz nav nepieciešamas.

Iespējams, palīdzēt var kādi pasīvie ienākumi (piemēram, nopirkts un izīrēts dzīvoklis), kura hipotekārā kredīta maksājums parasti ir mazāks nekā iegūtā īres maksa. Ņemot vērā, ka inflācija turpināsies, iespējams, ka šis ir piemērotākais brīdis iegādāties kādu preci vai, piemēram, uzsākt mājokļa remontu. Jo ir skaidrs – cenas diemžēl turpinās kāpt un pēc pusgada tā pati prece vai pakalpojums, visdrīzāk, būs vēl dārgāka.

Kas ir "Sortter"?

"Sortter" ir Somijas uzņēmums, kas nodarbojas galvenokārt ar aizdevumu salīdzināšanu un sabiedrības izglītošanu finanšu jautājumos. Lai gan latvieši ir gudri taupītāji, kad runa ir par kredītiem, diemžēl vidējais aizņēmējs rīkojas spontāni un nemeklē lētāko piedāvājumu. Tas nozīmē – krietni pārmaksāt. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, Sortter iemācīs atrast labāko aizdevēju, ietaupīt un tērēt naudu gudri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!