Jūs mežu nozarē darbojaties 25 gadus. Kādas ir pēdējo gadu tendences cirsmu un meža īpašumu tirgū?
Darījumu intensitāte ir svārstīga, taču tie notiek nepārtraukti. Ar ko atšķiras pēdējie jeb kovida gadi? Īpašnieki ir kļuvuši uzmanīgāki, vērīgāki, viņi vēlas būt informēti par notiekošo – termiņiem, izmaksām, riskiem. Arī valsts un uzraugošo iestāžu darbs kļuvis rūpīgāks. No institūciju puses ir pieaugušas prasības pret mežu īpašniekiem – īsāki termiņi un stingrāka normatīvu izpildes kontrole. Mežs ir lielisks īpašums un laba investīcija, bet ar noteikumu, ka tam rūpīgi tiek sekots līdzi un tas tiek uzturēts labā kārtībā.
Bet kā tas tieši ir atspoguļojies darījumos ar meža īpašumiem?
Šis apstāklis ir arī pavēris jaunu tirgu – agrāk meža īpašumi tika pārdoti aiz finansiāliem apsvērumiem kādas neatliekamas vajadzības risināšanai, savukārt tagad starp mūsu klientiem ir ekonomiski nobrieduši klienti, kas to dara tāpēc, ka apsaimniekošana kļuvusi sarežģītāka un viņiem tā ir sveša joma. Klienti grib atbrīvot līdzekļus citiem investīciju instrumentiem, kurus viņi pārvalda un iegulda veiksmīgāk ar mazākām galvassāpēm. Šis ir biežākais meža īpašumu pārdošanas iemesls – cilvēki jūtas daudz kompetentāki, piemēram, dzīvokļa, nevis meža apsaimniekošanā, tāpēc meža aktīvus pārvērš cita nekustamā īpašuma aktīvā.
Tātad – ja pieder mežs un zeme, tas nozīmē pienākumus. Kas tieši ir jādara?
Kā jebkurš īpašums, tas ir jāuztur kārtībā. Meža īpašums nozīmē ne tikai ienākumus, bet arī vērā ņemamus izdevumus. Regulāri jāapseko īpašuma stāvoklis – potenciālie vēja postījumi, kaitēkļu un meža dzīvnieku postījumi, ledlauzes, jānovērtē meliorācijas sistēmas un meža pārpurvošanās riski. Īpašumam ir jābūt ar skaidri redzamām robežām – kupicām un stigām. Īpašniekam ir jāveic regulāra taksācija un daudzas citas lietas, kuras nosaka valsts likumi un tiesību akti, bet bez tiem ir vēl daudz mežsaimniecības pasākumu, kurus vēlams veikt, lai mežs nākotnē sniegtu maksimālo ekonomisko atdevi. Tas viss prasa zināšanas un pastāvīgu sekošanu līdzi savam īpašumam. Kā arī banālākais drošības jautājums – mežs ir tīri fiziski jāpieskata, lai netiktu nelikumīgi izcirsts vai zāģēts.
Bieži vien turēties pie sava īpašuma liek emocionālas vērtības – senču mantojums, dzimtas īpašums. Jāturpina ar to cīnīties, pārdot nevar. Tādi īpašnieki ir bieži sastopami?
Pareizi, gadās. Arī mums pašiem nav svešas šīs izjūtas. Bet mežu nevar aizvest uz ārzemēm, nojaukt, pamest. Tas vienmēr būs turpat, kur bijis, vienīgā atšķirība – tas būs kārtīgs profesionāļu aprūpēts mežs! Vienmēr varēs atbraukt, pastaigāties, palasīt sēnes un atgriezties atpakaļ dzīvē, kas klientam ir tuva un saprotama.
Ja īpašnieks ir sapratis visus par un pret un ir gatavs izskatīt potenciālo pircēju variantus, kā tos vislabāk piesaistīt un novērtēt?
Nekas šajā dzīvē nav obligāts. Ir pilnīgi normāli pieprasīt piedāvājumus, izvērtēt pircējus un beigās izlemt nepārdot. Bet noskaidrot cenu un iepazīties ar potenciālajiem īpašniekiem ir normāli un pareizi. Noteikti ir jāapkopo vairāku pircēju piedāvājumi. Izvērtējot darījumu, noteicošais, protams, būs cena. Lai gan turpat līdzās ir arī citi kritēriji: pircēja pieredze, reputācija, atsauksmes, uzticamība. Viņi būs jaunie īpašuma saimnieki, un mūsu klientiem nekad nav bijis vienalga, kas nopērk un pēc tam uztur īpašumu.
Pieņemsim, ka ir radusies interese un meža īpašnieks vēlas dzirdēt jūsu piedāvājumu. Sakiet, lūdzu, kā jūs atrast?
Pavisam vienkārši. Mans vārds ir Jānis Saliņš, un tālruņa numurs ir 26564766, uzņēmuma tīmekļvietnes adrese ir www.mezusistemas.lv. Gaidīsim jūsu zvanu, esam atvērti sadarbībai un jauniem projektiem!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
