Koronavīruss visā pasaulē ir nesis iepriekš nepiedzīvotas pārmaiņas, kā arī iespaidīgu ekonomikas sastingumu. Mēģinot apturēt vīrusa izplatību, ir lielā mērā apturēta ekonomiskā aktivitāte, spiežot daudzus uzņēmumus pieteikties dīkstāves pabalstiem vai pat pārtraukt darbību. Taču katra krīze mums liek pārvērtēt to, kā esam strādājuši līdz šim, un kas būtu darāms, lai iespējamos riskus samazinātu. Brīdī, kad visa pasaule ir apstājusies, var domāt par to, kāda tā izskatīsies, kad kustība tiks atsākta. Viena no iespējām, ko paver šī krīze – pāršķirot jaunu lappusi, īpašu uzmanību pievērst tīras enerģijas izmantošanai, pielāgošanos sagaidāmajām klimata pārmaiņām un energoefektivitātei.
Cerams, ka vīrusa izraisītā krīze būs īslaicīga, taču klimata pārmaiņas notiek nemitīgi un ietekmē gan ikdienu, gan uzņēmējdarbību ar katru gadu arvien jūtamāk.
Energoefektīva ekonomikas izaugsme
Līdz šim ekonomikas izaugsme lielā mērā tika aplūkota kā globāla un mūžīgi augoša, nepievēršot atsevišķu uzmanību pieejamajiem resursiem, energoefektivitātei vai zaļiem ilgtspējīgiem risinājumiem. Šī krīze, kad daudzas valdības ir laidušas darbā ekonomikas sildīšanas plānus (vai paredz to darīt, krīzei beidzoties), būtu nepieciešams fokusu pārvirzīt zaļās enerģijas virzienā, tādējādi sasniedzot gan ekonomikas sildīšanas mērķus, gan arī mazinot un attālinot krīzi, ko radīs klimata pārmaiņu sekas.
Jaunajiem mērķiem, iepludinot līdzekļus ekonomikā, jāparedz pievēršanās šādām jomām:
- Inovācijas – jāstimulē vietējo ražošanas uzņēmumu un pētniecības attīstība, kas spēj piedāvāt jaunus risinājumus un tehnoloģijas, kas saudzē dabu un sekmē planētas atveseļošanos.
- Zaļā enerģija – akcents būtu liekams uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, piemēram, saules enerģija, vēja enerģija, akumulatoru tehnoloģijas, kas aizstāj fosilo kurināmo (gāze, benzīns), kā arī oglekļa uztveršanas risinājumi, kas palīdzētu savākt lielo oglekļa dioksīdu no atmosfēras, tādējādi mazinot siltumnīcas efektu.
- Ilgtspējīgi risinājumi – sildot ekonomiku, akcents jāliek uz tādiem risinājumiem, kas fundamentāli un paliekoši maina paradumus, kas pašlaik atstāj negatīvu ietekmi uz vidi un veicina klimata pārmaiņas.
Foto: Shutterstock.com
Īstais brīdis
Pašlaik dažādu zaļās enerģijas risinājumu ieviešanas izmaksas ir samazinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad valdības veica ekonomikas sildīšanas pasākumus. Tāpat tehnoloģijas ir attīstījušās, un nu daudzi risinājumi ir pieejami gan labākā kvalitātē, gan ar zemākām izmaksām. Tas nozīmē, ka, novirzot energoefektīvu risinājumu ieviešanai tos valdības līdzekļus, kas paredzēti ekonomikas sildīšanai, var sasniegt daudz vairāk nekā nesenā pagātnē, nepalielinot izmaksas. Šis noteikti ir arī īstais brīdis novirzīt investīcijas oglekļa mazietilpīgu tehnoloģiju ieviešanā, kā arī nākotnē ūdeņraža tehnoloģiju attīstīšanai.
Vēl viens iemesls, kāpēc šis ir īstais brīdis, lai rīkotos, – visas pasaules uzmanība ir fokusēta uz koronavīrusu un tā izraisīto krīzi. Ja tiks pieļauts, ka pēc šīs krīzes sākas ekonomikas atveseļošanās, nepievēršot uzmanību ilgtspējīgiem zaļajiem risinājumiem, vēlāk būs daudz grūtāk, ja ne neiespējami, novirzīt uzmanības fokusu atpakaļ uz cīņu ar klimata pārmaiņām. Labākais variants ir darīt to reizē – iekustināt ekonomiku, vienlaikus domājot par energoefektivitāti. Respektīvi – jau pašā sākumā uzmanību fokusējot nākotnes krīžu novēršanā.
Ir pierādījies, ka lētāka enerģija mudina cilvēkus būt mazāk taupīgiem. Tas ir zināmā pretrunā ar mērķi uzlabot energoefektivitāti un mazināt nelietderīgu enerģijas patēriņu. Viens no veidiem, kā varētu apiet šo problēmu – nevirzīt fokusu uz elektroenerģijas izmaksu samazinājumu, bet tā vietā tvert plašāku mērogu, kas uzlabo rādītājus ilgākā laika periodā, piemēram, ēku siltināšana – tā ne tikai samazina energoresursu patēriņu, bet arī rada jaunas darba vietas, kā arī palīdz videi, jo tiek ietaupīti energoresursi. Tāpat – iedzīvotāji allaž novērtē iespēju ietaupīt.
Pašlaik ir krietni samazinājusies arī degvielas un gāzes cena. Tas nozīmē, ka šis varētu būt piemērots brīdis, lai valdība pārdomātu fosilā kurināmā nodokļu politiku.
Krīze Ķīnā – krīze ražošanā
Ķīna ir viens no pasaulē lielākajiem dažādu rūpniecības produktu ražotājiem. To vidū arī saules paneļu, vēja turbīnu, atkārtoti uzlādējamu akumulatoru un citu produktu un risinājumu ražošana. Ņemot vērā, ka šobrīd notiek mēģinājums maksimāli samazināt visas piegāžu ķēdes, vairāk nekā 70% no investīcijām globāli, kas saistītas ar enerģiju, ir tiešs vai netiešs valdības pasūtījums. Šī ir vēsturiska iespēja iestatīt jaunu kursu, kas vērsts uz ilgtspējīgām izvēlēm, radot gan pieprasījumu pēc jaunām tehnoloģijām un attīstīt jaunu tehnoloģiju ražošanu tepat uz vietas Latvijā.
Koronavīrusa radīto pārmaiņu dēļ samazinās oglekļa emisijas. Lai šo līmeni saglabātu un turpinātu samazināt arī pēc krīzes beigām, ir jāievieš nopietni pasākumi, kā arī – valdībām jādarbojas kopsolī ar uzņēmumiem, paturot šo mērķi nemainīgi acu priekšā. Pašreizējā situācija rada lieliskus apstākļus, lai valdības varētu fokusēties klimata mērķu sasniegšanai, veidojot stimulēšanas piedāvājumus, kas primāri fokusējas uz tīras enerģijas tehnoloģijām. Koronavīruss jau ir nodarījis būtisku kaitējumu visā pasaulē. Nav laika gausties – tā vietā ir jāizmanto situācija, lai atveseļošanās no krīzes nāktu vienlaikus ar paliekošiem tīras enerģijas risinājumiem.
Foto: Shutterstock.com
Ekodoma – jūsu partneris ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā
Ekodoma ir uzņēmums ar 25 gadu pieredzi, kas savu darbību vērš tieši uz labāko un energotaupīgāko risinājumu izvēli un izstrādi, kā arī – ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu. Raksts tapis "QualitEE" projekta ietvaros. "QualitEE" ir projekts, kura laikā ir izstrādātas vadlīnijas iepirkumu dokumentācijas un energoefektivitātes pakalpojumu līguma izstrādei, kas palīdz ieviest kvalitatīvus energotaupības projektus. Uzziniet vairāk par energoefektīviem risinājumiem biznesa attīstībai, ieskatoties vietnē Ekodoma.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
