Darba tiesību forumu atklāja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, uzsverot foruma nozīmi un nepieciešamību apspriest daudzās darba tiesību aktualitātes no praktiski zinātniskās puses.
Fridriha Eberta fonda (FES) pārstāvniecības Baltijas valstīs vadītājs Peer Krumrey atgādināja, ka FES ir dibināts 1926. gadā, un no paša sākuma tā darbība bijusi vērsta uz darba un sociālo tiesību aizstāvību. Fridrihs Eberts bija vienkāršs galdnieks, arodbiedrību aktīvists, kurš kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto Vācijas prezidentu. Peer Krumrey atgādināja, ka arodbiedrības ir stiprākais, kas ir sabiedrības vājākajām grupām, kā arī atzinīgi novērtēja LBAS darbu.
MAINĪGĀ DARBA PASAULE
Mainīgās darba pasaules iterācijas prezentācijā "Latvijas industriālās tiesībpolitikas transformācija" ilustrēja Dr.iur. Irēna Liepiņa, LBAS priekšsēdētāja vietniece. Industriālā tiesībpolitika ir viss, kas saistīts ar darba attiecībām, sociālo dialogu, produktivitāti, iekļaujošu izaugsmi. Darba tiesības ir ekonomikas spogulis – mēs redzam šo spoguļattēlu, kurš būtu jāuzlabo, radot stiprāku sociālo dimensiju un vairāk aizsardzības strādājošajiem. Arodbiedrības vēlas industriālās politikas transformāciju, kur arodbiedrībām ir vairāk funkciju, lai cilvēki justos droši darba tirgū Latvijā. Starptautiskajā vidē arodbiedrības ir iezīmējušas iespējamo nākotnes scenāriju, kas veido iekļaujošu un inovatīvu sabiedrību ar sociālo dialogu centrā.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa savā prezentācijā uzsvēra, ka digitālā ekonomika piedāvā daudz jaunu iespēju, taču rada arī jaunus izaicinājumus. Galvenais – rast iespēju nodrošināt netipiskiem līgumiem pakļautu darba ņēmēju sociālo drošību un kolektīvo aizsardzību. No 2020. gada 1. jūlija Latvijā stājas spēkā Darba aizsardzības likuma grozījumi, kuri paredz darbinieku aizsardzību attālinātā darba gadījumā. I. Liepiņa uzsvēra, ka likumdošanā ir jāparedz pašnodarbināto drošība, lai darbiniekiem nebūtu tik rūgti mirkļi kā LNT ziņu dienesta gadījumā.
"Tāpēc arodbiedrības iestājas par koplīgumu – uzņēmumā un nozarē, par Eiropas Sociālā tiesību pīlāra īstenošanu Latvijā. Augstu vērtējam būvniecības nozarē noslēgto ģenerālvienošanos, sarunas notiek arī vairākās citās nozarēs. Ir jāpanāk caurspīdīga vide, kur ieguvēji būtu visi – ar darba samaksas pieaugumu, darba aizsardzību, apmācībām, kas ir saistītas ar izaugsmi. Nenoliedzami, lielāki ienākumi dod stabilitāti. Lieliska prakse ir Francijā, kur likums paredz darbiniekiem aptuveni 5% no peļņas. LBAS un dalīborganizācijas patlaban aktīvi izzina Eiropas labāko praksi par prasmju fondiem, kas sagatavo darbiniekus nākotnes darba tirgum," sacīja Irēna Liepiņa. Viņa akcentēja, ka laikā, kad notiek lielas digitālās, ekoloģiskās un demogrāfiskās pārmaiņas, kas dziļi izmaina darba ņēmēju, darba devēju un to kā sociālo partneru attiecības, vairāk kā jebkad ir jāapzinās, cik svarīgs ir sociālais dialogs un kolektīvās sarunas visos līmeņos, un tie ir jāstiprina.
Gatis Silovs, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktores vietnieks, forumā sniedza prezentāciju "Pieeja digitalizācijas veicināšanai".
Latvijas politikas veidotājiem ir jāievieš jaunas pieejas digitalizēto pakalpojumu pārvaldībā, piemēram, jāsāk rūpnieciski ekonomisko aktivitāšu organizēšana piegādes ķēžu ekosistēmu veidā un jāturpina sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Tomēr šajā procesā ir ļoti svarīgi nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos bezmaksas digitālos rīkus un nepieciešamās prasmes. Jo īpaši šī prasība ir jāīsteno praksē attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pietiekams skaits kvalificētu IT speciālistu ir vēl viens priekšnoteikums šīm pārvērtībām.
DARBA STRĪDU RISINĀŠANA
Forums turpinājās ar tēmu "Darba strīdu risināšanas efektivizācija". Aktuālajā tiesu praksē un Darba likuma piemērošanas problēmjautājumos iedziļinājās Kaspars Rācenājs, LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos.
2019. gadā Latvijas Augstākā tiesa un Eiropas Savienības tiesa (EST) ir sniegusi nozīmīgus secinājumus par virsstundu un summētā darba laika aprēķināšanu, kā arī par kompensāciju par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu. Šie secinājumi ietekmē Darba likuma normu piemērošanu, un likumdevējam un tiem, kas ievieš un izpilda Darba likuma noteikumus, ir tie jāievēro.
Savā prezentācijā K. Rācenājs analizēja jautājumus saistībā ar atvaļinājuma kompensāciju, izbeidzot darba attiecības. Viens no EST secinājumiem, - ir jānovērš situācija, kurā atbildība nodrošināt tiesību uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu faktisku izmantošanu pilnībā būtu pārnesta uz darba ņēmēju, bet darba devējam tādējādi tiktu piedāvāta iespēja tikt atbrīvotam no savu pienākumu ievērošanas, aizbildinoties, ka darba ņēmējs nav iesniedzis ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma pieprasījumu.
LBAS jurists sniedza arī atbildes uz jautājumiem – vai virsstundas var strādāt bez rakstveida vienošanās, kā pierādīt nostrādātās virsstundas u.c.
KOLEKTĪVAIS INTEREŠU STRĪDS
Par kolektīvo interešu strīdu un streiku - praksi un teoriju – informēja Dace Tarasova, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS juriste.
Nesenā arodbiedrību judikatūra un prakse attiecībā uz Streika likuma piemērošanu ir parādījusi, ka tiesiskajā regulējumā ir nozīmīgi trūkumi, kas liedz arodbiedrībām pilnībā realizēt tiesības uz kolektīvu rīcību praksē. Proti, noteikums, kas ļauj pirmās instances tiesai pārskatīt darba devēju prasību atzīt streika pieteikumu par nelikumīgu bez apelācijas iespējas, rada nopietnus šķēršļus streika tiesību īstenošanai, uzskatot, ka tiesa likuma normas var piemērot nepareizi.
Valsts Darba inspekcijas lomu darba strīdu izskatīšanā atklāja Diāna Švānberga, Valsts darba inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītāja, un Dace Stivriņa, Valsts darba inspekcijas Konsultatīvā centra vadītāja.
Valsts darba inspekcija (VDI) ir kompetenta uzraudzīt, vai darba devējs ievēro normatīvajos aktos noteiktās darba tiesības. Tomēr, veicot pārbaudes procesu, VDI secina, ka pastāv strīds par lietas faktiem, VDI kompetence ir ierobežota un darbiniekiem ir jāizmanto tiesvedības nodrošinātie rīki. Arodbiedrībām ir īpaša loma, palīdzot VDI pārbaudes procesā, kā arī palīdzot un pārstāvot savus biedrus tiesvedības procesā.
JAUNI LIKUMI, JAUNI IZAICINĀJUMI
Foruma sadaļā "Jauni likumi, jauni izaicinājumi" par tēmu "Darbinieku norīkošanas direktīvas pārņemšana: iespējas un izaicinājumi" uzstājās Nataļja Preisa, LBAS Eiropas tiesību aktu un politikas dokumentu eksperte.
Jaunā direktīva ir tapusi pēc Eiropas Arodbiedrību konfederācijas un vairāku dalībvalstu ierosinājuma, jo darba tirgus ir mainījies kopš 1996. gada direktīvas pieņemšanas.
Paredzēts, ka ar jaunās direktīvas pārņemšanu mainīsies gan darba devēja pienākumi, gan darbinieka darba samaksas un komandējuma naudas nosacījumi. Saistībā ar pagaidu darba aģentūras darbinieka pār-nosūtīšanu nebija skaidrs, kas tad ir īstais darba devējs, ar jauno direktīvu šajā ziņā būs viesta skaidrība.
Arodbiedrībām būtu jāuzrauga direktīvas īstenošana un jācenšas valsts tiesību aktos noteikt skaidrus noteikumus par dienas naudas ieviešanu, darba attiecību prezumpciju šaubu gadījumā, kā arī solidāru atbildību.
Par Trauksmes celšanas likumu uzstājās Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante.
Trauksmes cēlēju likums arodbiedrībām nodrošina nozīmīgu lomu trauksmes celšanā. Arodbiedrības var sniegt atbalstu, tajā skaitā konsultācijas, ziņotājiem un personām, kuras vēlas ziņot, lai veicinātu trauksmes cēlājus un ziņotāju aizsardzību, vērsties iestādē vai tiesā tā trauksmes cēlēja vārdā, kurš ir tās pārstāvis biedrs vai persona, kuras intereses tas pārstāv, un aizsargāt ziņotāja tiesības un likumīgās intereses.
Par Komercnoslēpuma aizsardzības likumu prezentāciju sniedza Olga Zeile, Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore.
Komercnoslēpumu aizsardzībai likumā paredzēts īpašs pasākumu kopums, kas īpaši jāievēro arī attiecībā uz nodarbinātību. Tajā pašā laikā Komercnoslēpuma aizsardzības likuma noteikumi par pasākumiem, procedūrām vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret komercnoslēpumu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu neattiecas uz koplīguma pusēm, ciktāl tie attiecas uz informāciju, kas nepieciešama līguma noslēgšanai vai grozīšanai.