LBAS Darba tiesību forums – par COVID-19 ierobežojumiem no darba tiesību perspektīvas

Forums notika attālināti un tā ieraksts ir skatāms šeit.

LBAS Darba tiesību forumā kopā ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, Tiesībsargu un darba tiesību ekspertiem tika meklētas atbildes uz dažādiem grūtiem jautājumiem saistībā ar aktuālo darba tiesisko regulējumu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Eksperti komentēja valdības noteiktos COVID-19 ierobežojumus no starptautisko tiesību, īpaši cilvēktiesību, perspektīvas, kā arī diskutēja par to, vai tiesību uz darbu liegšana ir samērīgs ierobežojums, lai sasniegtu leģitīmu mērķi aizsargāt sabiedrības veselību un vai to var veikt kopējā labuma vārdā.

Latvijā visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Saskaņā ar MK rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" darba devējam ārkārtējās situācijas laikā ir jānodrošina darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj. Tajā pat laikā darbinieki valsts un pašvaldību institūcijās (tai skaitā kapitālsabiedrībās) no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Tāpat arī privātajā sektorā darbinieki klātienē no 15. decembra darbu varēs veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs, atklājot forumu uzsvēra, ka arodbiedrībām ir jāaizstāv visi darbinieki, bet šobrīd vairāk aizskartas ir nevakcinēto darbinieku tiesības. LBAS vairākkārt savos priekšlikumos Saeimai un valdībai ir norādījusi, ka tā iebilst pret nesamērīgu darbinieka tiesību ierobežojumu un tiesībām strādāt ir jābūt ne tikai vakcinētiem darbiniekiem, bet arī tiem, kuri ir veseli, un to var pierādīt ar negatīvu Covid-19 testu.¹

Nataļja Preisa, foruma moderatore, LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte, sniedza ieskatu foruma tematikā, kā arī analizēja pēdējo Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) veikto apkopojumu saistībā ar vakcinācijas jautājumu ETUC dalībvalstīs, kas parāda, ka Latvijā ir viens no stingrākajiem pandēmijas laika darba tiesisko attiecību regulējumiem. ETUC apkopojums vēsta, ka praktiski visas nacionālā līmeņa arodbiedrību konfederācijas iestājas par brīvprātīgo vakcināciju, vienlaikus organizē kampaņas, lai mudinātu darbiniekus un visus iedzīvotājus vakcinēties. Daudzas ETUC dalīborganizācijas ir paudušas bažas par darbinieku obligāto vakcināciju, jo īpaši saistībā ar iespējamu atlaišanu un diskriminējošu praksi, kā arī cilvēktiesību ievērošanu.²

Edgars Korčagins, Valsts Kontroles padomes loceklis, analizēja darbinieku tiesību ierobežojumus pret kopējo labumu. Viņš pauda viedokli, ka ir pieļaujami rīcības brīvības ierobežojumi sociālās kopdzīves veicināšanai. Tomēr problēmas rodas, ja sabiedrības uzticība dažādiem valsts varas atzariem ir nemainīgi zema, kā tas ir mūsu valstī. Valsts kontroles pārstāvis atzina, ka sabiedrības uzticība ir ļoti nepateicīga, jo tās iegūšana un noturēšana prasa gadus un gadu desmitus, taču zaudēt to var vienā mirklī. Savukārt uzticības iegūšana ir ļoti vienkārša, jo viss, ko tā prasa, ir tikai godprātīgs darbs sabiedrības labā.

Baiba Rudevska, tiesību zinātņu doktore, savā prezentācijā "Vakcinācija kā priekšnoteikums tiesībām strādāt?" analizēja Covid-19 vakcīnu tiesisko statusu un pauda viedokli, ka Covid-19 vakcīnu noteikšana par obligātām (tieši vai netieši) pārkāpj virkni starptautisko standartu gan tiesībās uz veselību, gan tiesībās uz darbu. Viņa norādīja, ka tiesību uz darbu ierobežošana nav samērīga, jo vakcīnas ir apstiprinātas ar nosacījumu, to pētīšana turpinās un līdz ar to situācija nav salīdzināma ar obligātu vakcinēšanos, izmantojot citas vakcīnas, kuras ir apstiprinātas bez nosacījumiem.

Par obligāto vakcinēšanos pret Covid-19 nodarbinātībā starptautisko tiesību kontekstā runāja arī Kristīne Dupate, LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore, Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejas locekle, Eiropas Komisijas nacionālā eksperte darba tiesību jomā. Viņa analizēja starptautiskos normatīvos aktus, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus obligātās vakcinēšanās kontekstā. Piemēram, 2015.gada 15.marta spriedumā lietā Solomakhin pret Ukrainu ir teikts, ka jebkura medicīniskā manipulācija pret personas brīvu un informētu gribu ir iejaukšanās personas fiziskā un psiholoģiskā integritātē. Taču turpat sacīts, ka šī tiesība nav absolūta un var tikt ierobežota – ja tā noteikta ar likumu, tai ir leģitīms mērķis un samērīgi līdzekļi. Eksperte uzsvēra, ka, izvērtējot tiesību normas samērīguma principu, netika vispusīgi ņemtas vērā personu ar invaliditāti tiesības, kā arī valdība nav veikusi situācijas ekonomisko izvērtējumu, proti, kādu ietekmi tas atstās uz jau esošo darbinieku trūkumu, kā arī sociālās apdrošināšanas budžetu bezdarbnieku skaita pieauguma gadījumā.

COVID-19 ierobežojumus no cilvēktiesību perspektīvas analizēja Raimonds Koņuševskis, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks. Viņš uzsvēra, ka Covid-19 ierobežojumi var skart jebkuru no pamattiesību vērtībām. R. Koņuševskis plaši analizēja to, kādiem apstākļiem būs izšķiroša nozīme, vērtējot pamattiesību ierobežojumu samērīgumu Covid-19 krīzē. Tiesībsarga pārstāvis secināja, ka ir paredzamas tiesvedības dažādās tiesās, kur tiks "krustoti šķēpi" par to, kura no cilvēktiesību vērtībām ir aizsargājama vairāk.

Par darba tiesībām ārkārtas situācijas laikā no praktiskās puses forumā uzstājās Valsts Darba inspekcijas (VDI) un sociālo partneru – LBAS un LDDK eksperti. Dace Stivriņa, VDI klientu atbalsta nodaļas vadītāja, pievērsās atstādināšanas no darba un piespiedu dīkstāves problemātikai. Viņa skaidroja, ka dīkstāve nav ierobežota laikā, taču atstādināšana ir – līdz 3 mēnešiem. VDI pārstāve norādīja, ka darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbinieks atstādināts no darba, un rīkojumā jānorāda atstādināšanas iemesls un termiņš, jāietver norāde par darbinieka pienākumu informēt darba devēju, ja mainās atstādināšanas pamatā esošie apstākļi. Tāpat darbinieks par atstādināšanas pārtraukšanu būtu informējams rakstveidā.

Viņa informēja, ka VDI ir ļoti lielā mērā pieaudzis sniegto konsultāciju skaits, kā arī nosauca to institūciju mājas lapas, kurās meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem šajā laikā – VDI mājas lapas sadaļa par Covid-19, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas mājas lapas.

Par darba devēja rīcību ārkārtējas situācijas laikā, organizējot nodarbinātību uzņēmumā, runāja Jānis Pumpiņš, LDDK jurists. Viņš uzsvēra, ka, pielāgojoties esošajai situācijai, lai saglabātu nodarbinātību uzņēmumā, darba devējs un darbinieks var vienoties par elastīgām darba organizācijas formām - par attālināta darba noteikšanu, par nepilna darba laika noteikšanu vai dīkstāves periodu. Viņš informēja arī par algu subsīdijām un to piešķiršanas nosacījumiem kā atbalstu darba devējiem darbinieku atlīdzības kompensēšanai.

Kaspars Rācenājs, LBAS jurists, savā prezentācijā sniedza arodbiedrību skatījumu uz darba tiesisko regulējumu ārkārtas situācijas laikā. Viņš atgādināja, ka attālinātais darbs joprojām ir spēkā, un pauda viedokli, ka valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas strādā attālināti, nav loģiska un izsvērta prasība obligāti vakcinēties. No 15. decembra sadarbspējīgam sertifikātam, kas apliecina izslimošanu vai vakcināciju, ir jābūt arī visiem privātā sektora darbiniekiem, kas strādā klātienē.

Tāpat Ministru kabinets ir pieņēmis regulējumu, ka arī pēc ārkārtējās situācijas beigām darba pienākumu izpildei klātienē būs nepieciešams sertifikāts, bet valsts un pašvaldības institūcijās (tai skaitā kapitālsabiedrībās) sertifikāts būs nepieciešams arī strādājot attālināti.

Jaunums likumdošanā ir nupat pieņemtais grozījums - Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.³ pants, kas nosaka, ka, ja darbinieku nevar pārcelt citā amatā vai nodrošināt darbu attālināti, līdz brīdim, kad iegūst sertifikātu, drīkst atstādināt maksimāli uz 3 mēnešiem vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ. Šajā gadījumā nav pienākuma saglabāt atlīdzību, un valsts pārvaldē to pat nedrīkst. Ja pēc 3 mēnešiem bez attaisnojoša iemesla nav sertifikāta, darbinieku var nekavējoties atbrīvot, izmaksājot pabalstu 1 mēnešalgas apmērā. Arī par šī atlaišanas pabalsta apjomu LBAS ir vairākkārt iebildusi Saeimai un valdībai, jo šī norma nav samērīga un taisnīga, - Darba likums paredz noteikt atlaišanas pabalsta apjomu proporcionāli nostrādāto gadu skaitam.

LBAS jurists atzina, ka vēl ir ļoti daudz jautājumu, kas nav skaidri, piemēram, par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu atstādināšanas laikā, bezdarbnieka statusa iegūšanu u.c.

Praktiskus soļus, ja darbinieks uzskata, ka Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējas situācijas izsludināšanu ierobežo pamattiesības, ieteica Aldis Alliks, zvērināts advokāts. Viņš aicināja uzlabot zināšanas par savām darba tiesībām un aizstāvēt tās, izmantojot tiesvedības instrumentus.

Par darba devēja tiesībām apstrādāt darbinieka personas datus COVID-19 kontekstā pastāstīja Jekaterina Macuka, Datu Valsts inspekcijas direktore. Darba devējam ir tiesisks pamats apstrādāt darbinieka personas datus obligātās vakcinācijas sakarā, taču datu apstrādei ir jānotiek korekti un atbilstoši mērķim.

Par epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas veicami darba devējiem un darbiniekiem, prezentācijā informēja Jana Feldmane, Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja, atgādinot ne tikai par tiesībām, bet arī pienākumiem pret savu un sabiedrības veselību – gan personām, gan darba devējiem, gan pakalpojumu sniedzējiem.

Pēc foruma varam secināt, ka tā mērķis – veidot platformu dažādiem juridiskiem viedokļiem – ir sasniegts. Ārkārtējās situācijas darba tiesiskais regulējums ir pieņemts, bet, neskatoties uz to, ka valsts iestāžu mājas lapās parādās skaidrojoša informācija, joprojām ir ļoti daudz jautājumu, jo regulējums mainās ātri. Tā kā LBAS Darba tiesību foruma laikā eksperti izteica argumentētus un pārliecinošus viedokļus gan par regulējuma samērīgumu, gan nesamērīgumu, tad ir skaidrs, ka nākotnē mūs sagaida daudz interesantu tiesu procesu.

----------

¹Vairāk informācijas LBAS mājas lapā www.arodbiedribas.lv

² Pie katra foruma dalībnieka attiecīgajā rindkopā atrodama gan saite uz viņa prezentāciju, gan tieši uz viņa uzstāšanos Youtube