Parādnieku TOP nozares un biežākie iemesli, kas kavē parāda atguvi

Visbiežāk rēķinu apmaksas kavējumi pēdējā pusgada laikā tiek novēroti būvniecības un vairumtirdzniecības nozarē, kas skaidrojams gan ar lielu pēcapmaksas rēķinu īpatsvaru, gan jomas problemātiku kopumā. Tāpat grūtības pildīt savas saistības pret citiem uzņēmumiem arvien pieaug arī "HoReCa" jeb viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas sektoram, kā arī biroju, veikalu un auto nomas nozares uzņēmumiem, liecina "Verdikts" apkoptā informācija. Tas saskan arī ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par uzņēmēju noskaņojumu jeb konfidences rādītājiem, kas 2020.gada izskaņā ar negatīvu zīmi bijuši tieši būvniecībā, rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā.

"Saistību maksājumu kavējumi lielākoties saistīti ar kopējo ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. Kā liecina Ekonomikas ministrijas publiskotie dati, Latvijā IKP pērnā gada trīs ceturkšņos saruka par 4,3% gada griezumā. Taču virkni nozaru – būvniecību, vairumtirdzniecību un "HoReCa" sektoru krīze Latvijā skāra īpaši smagi. Tas skaidrojams ne tikai ar ekonomiskiem iemesliem, bet arī valstī spēkā esošajiem ierobežojumiem un uzņēmumu grūtībām operatīvi pārorientēt savu darbību Piemēram, vairumtirdzniecība un arī mazumtirdzniecība cieš no tirdzniecības ierobežojumiem, kas būtiski ietekmē pieprasījumu. Ne visi uzņēmumi spēj pārcelt tirdzniecību internetā, – tam nepieciešams finansējums, zināms laiks un, protams, pārliecība par ekonomikas atlabšanu. Arī patērētāji ir piesardzīgāki, lielākus pirkumus atliekot uz vēlāku laiku. Tāpat būtiski, ka nozares atrodas nemitīgā mijiedarbība, tādējādi grūtības vienā ietekmē arī citas," skaidro uzņēmuma "Verdikts" direktors Jānis Kursišs.

Līguma neesamība ar preces vai pakalpojuma saņēmēju, nepietiekama kredītrisku analīze, uzņēmuma iekšējo procedūru nepilnības un novēlota parāda piedziņas procesa uzsākšana ir biežākie iemesli, kas kavē no parādnieka atgūt naudu neapmaksāta rēķina gadījumā. "Visievainojamākajā situācijā mēdz būt mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav iekšējo vadlīniju un resursu, lai pret nemaksātājiem efektīvi cīnītos. Piemēram, nav atbildīgā cilvēka vai atbilstošu zināšanu. Tādējādi biežākie jautājumi, ko no uzņēmumiem saņemam ir tieši par to, kā pareizi rīkoties neapmaksāta rēķina gadījumā. Parādu atguvi bieži kavē tas, ka starp abām pusēm nav noslēgts sadarbības līgums, kas regulē gan sadarbības principus, gan rēķinu apmaksas nosacījumus. Tāpat mēdz būt gadījumi, kad dokumentus parādnieka uzņēmumā parakstījis darbinieks, kuram nemaz nav šādu tiesību. Šādā situācijā bez pieredzes juridisku jautājumu risināšanā iztikt ir grūti," saka J.Kursišs.

Nespējot ar parādnieku vienoties par saistību izpildi, uzņēmēji Latvijā parādu piedziņas uzņēmumos vēršas tikai vidēji sešus mēnešus vēlāk, kas ir novēloti un samazina parāda atguves iespēju. Visbiežāk iemesls tam ir nevēlēšanās sabojāt attiecības ar klientu un cerība uz godprātīgu rīcību, saka "Verdikts" pārstāvis.

"Sākt darbu pie neapmaksāta rēķina atguves var jebkurā brīdī līdz nav iestājies parāda noilgums, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem komersantiem ir trīs gadi. Tomēr 2-3 gadus vecu parādu atgūt ir grūtāk. Ja rēķins nav apmaksāts, pirmais solis ir sazināties un atgādināt. Taču, ja lietu neizdodas atrisināt aptuveni trīs mēnešu laikā, parādu atgūšanā būtu ir jāpiesaista palīdzība – kavējuma termiņam pieaugot, samazinās ne vien iespēja parādu atgūt, bet arī pieaug tiesvedības nepieciešamības risks. Mūsu novērojumi un apkopotā statistika liecina, ka inkaso process ir visefektīvākais, to uzsākot vidēji 60 dienu laikā kopš kavējuma konstatēšanas," skaidro Kursišs.

Līdz ar ekonomisko pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem raksturīgi, ka uzņēmumi Latvijā arvien biežāk vēlas izvērtēt klienta maksātspēju pirms izsniegt preci uz pēcapmaksu. Kopumā pozitīvu vērtējumu par potenciālo sadarbību kļūst vairāk, jo arī pircēji pandēmijas apstākļos pēdējā pusgada laikā rūpīgāk izvērtē nepieciešamību preci vai pakalpojumu saņemt uz nomaksas noteikumiem un lielākus pirkumus mēdz atlikt, liecina "Verdikts" apkopotā informācija. Tai pat laikā potenciālo sadarbības partneru – uzņēmumu maksātspējas izvērtēšanu apgrūtina aktuālo finanšu rādītāju trūkums, skaidro Kursišs: "Uzņēmumi potenciālo partneru izvērtēšanai lielākoties izmanto publiski pieejamās datu bāzes. Tur pieejamie gada pārskati, informācija par kavētiem maksājumiem vai pat maksātnespēja ir labs analizēs avots, taču dažādās situācijās ar to nav gana. Piemēram, uzņēmumu, kurš sācis kavēt maksājumus nesen, publiskās datubāzēs atšifrēt nav iespējams. Šāda svarīga informācija datubāzēs parādās novēloti, tāpēc nepalīdz veikt objektīvu maksātspējas izvērtējumu."

Par uzņēmumu

Uzņēmums "Jurists ABC" juridisko pakalpojumu un parādu piedziņas jomā darbojas jau kopš 2008. gada, sniedzot plaša spektra pakalpojumus uzņēmumiem Latvijā un ārvalstīs. Zīmola "Verdikts" ieviešana ir daļa no uzņēmuma attīstības un izaugsmes procesa, lai tehnoloģiski vienkāršotu un modernizētu parādu atgūšanas pakalpojumus uzņēmumiem. Zīmolu sadale uzņēmumam palīdzēs nodrošināt mērķtiecīgu izaugsmi un padziļinātu specializāciju savā darbības jomā, lai klientiem nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti visos parāda piedziņas procesa posmos.

Uzņēmums pēdējo divu gadu laikā stiprinājis sadarbības tīklu ar parādu piedziņas kompānijām kaimiņvalstīs, lai efektīvu parādu piedziņas pakalpojumu nodrošinātu arī tiem uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiskā mērogā. Tāpat "Verdikts" parādu piedziņas pakalpojumu šobrīd piedāvā ne tikai uzņēmumiem Latvijā, bet arī ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem.