Personāla gigants ANCOR redz perspektīvas Baltijā
Foto: ANCOR vadītāja Baltijas valstīs Aušra Bendikaiti

Starptautiskais uzņēmums "Ancor" šogad iesoļoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgū. Un sākās pandēmija. Vai laikā, kad darba tirgus piedzīvo satricinājumu, uzņēmumiem joprojām nepieciešami ārējie personāla atlases pakalpojumi? Sarunājamies ar Aušru Bendikaiti (Aušra Bendikaitė), uzņēmuma "Ancor" vadītāju Baltijas valstīs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bezdarba līmenis Baltijas valstīs turpina pieaugt. Daudzi uzņēmumi ir atlaiduši savus darbiniekus. Viens no jūsu pamatpakalpojumiem ir personāla meklējumi. Šis, iespējams, nebija piemērotākais laiks ienākšanai tirgū?

Patiesībā mēs jau 18 gadus esam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgū. Pirms tam darbojāmies kā uzņēmums "Pharmanet". Uzņēmumam "Ancor" pievienojāmies pagājušā gada izskaņā. Veicam lielāko daļu kvalificēto darbinieku atlašu. Daudzi no mūsu klientiem, piemēram, farmācijas un telekomunikāciju uzņēmumi, izteiktu lejupslīdi nepiedzīvoja. Turklāt mēs esam vieni no retajiem, kas Baltijas valstīs piedāvā pilna spektra personāla atlases pakalpojumus: pagaidu nodarbināšanu, HR konsultācijas. Mēs neapstājamies, tieši otrādi – domājam par paplašināšanos.

Vai šos paplašināšanās plānus ietekmē arī fakts, ka kļuvāt par daļu no lielā, starptautiskā uzņēmuma "Ancor"?

Protams. "Ancor" ir liela korporācija, kas darbojas jau 30 gadus. Tās konsolidējamie ienākumi 2019. gadā sasniedza 280 miljonus ASV dolāru (vairāk nekā 236,6 miljoni eiro). Tā mātesuzņēmums "Ancor International Limited" ir reģistrēts Lielbritānijā, un tam ir biroji deviņās valstīs. Uzņēmums sadarbojas arī ar citu personāla atlases pakalpojumu milzi – Nīderlandes uzņēmumu "Randstad". Kopš kļuvām par "Ancor" daļu, esam nostiprinājuši arī savu ekspertu "know how". Piemēram, citās valstīs "Ancor" ir nostiprinājies nekvalificētā sektora personāla meklējumos, tādēļ mums ir iespēja nostiprināt šo pakalpojumu arī Baltijas valstīs.

Kas tieši uzņēmumu "Ancor" piesaista Baltijas valstu tirgū?

Mūsu tirgus ir salīdzinoši mazs, bet mēs esam ļoti elastīgi, spējam labi tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem, mums ir attīstīta darba kultūra un daudz kvalificētu darbinieku. Ir daudz aspektu, kas dara mūs pievilcīgus.

Un tomēr darba tirgus nav tāds pats kā pirms pandēmijas. Kas ir mainījies?

Atsevišķos sektoros piedzīvota izteikta lejupslīde, it īpaši tūrisma un brīvā laika pavadīšanas nozarēs. Bezdarbs visās Baltijas valstīs šā gada trīs ceturkšņos pieauga aptuveni līdz 8–9 procentiem. Taču situācija tik un tā nav tik slikta kā 2008. gada krīzes laikā, kad bezdarba līmenis bija divas reizes lielāks. Šobrīd spilgtāk vērojama pārorientēšanās. Pandēmija pietuvināja nākotni, uzņēmumi strauji digitalizējas un paplašinās elektroniskā tirdzniecība. Jauni darbinieki ir nepieciešami, taču daļai no viņiem nāksies pārkvalificēties, lai pielāgotos jaunajām vajadzībām.

Vai jūtat, ka palielinājies kandidātu skaits vienai darba vietai?

Izteiktas izmaiņas nesajutām. Visās Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā, vienmēr bijis liels pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, arī iepriekšējās krīzēs. Gluži tāpat kā agrāk, arī tagad joprojām trūkst darbinieku ar tehnisko un inženieru izglītību šaurā specializācijā. Grūtāk savā starpā konkurēt ir nespecializētu amatu pārstāvjiem, piemēram, projektu vadītājiem, administratoriem. Uz šīm vietām vienmēr kandidē vairāk pretendentu.

Kādas pretendentu īpašības darba devēji šobrīd īpaši novērtē?

Tās pašas, ko vienmēr – pieredzi, spēju veikt savu darbu, it īpaši, ja nepieciešama konkrēta specializācija, piemēram, IT speciālista spēja strādāt ar konkrētām sistēmām. Taču tagad ļoti svarīgas kļuvušas arī "soft skills". Tās ir "self-management", komunikācija ar cilvēkiem, iekšējā motivācija, problēmu risināšana, stresa noturība, elastīgums mainīgās situācijās, spēja un vēlme mācīties, datorprasmes. Šo visu iezīmju nozīmīgums turpinās augt arī nākotnē, to savā šī gada pārskatā prognozē arī Pasaules ekonomikas forums.

Varbūt pandēmija skaidrāk iezīmēja arī nepieciešamību pēc konkrētiem personāla atlases pakalpojumiem?

Aktuāls kļuva aprūpētā darba uzteikuma (outplacement) pakalpojums. Uzņēmumi vēršas pie mums, kad vēlas saglabāt reputāciju, atlaižot darbiniekus, kad vēlas darīt to ētiski, parūpēties par viņiem vairāk, ne tikai izmaksājot kompensācijas. Popularitāti nav zaudējis arī mūsu ilggadējais "outsourcing" pakalpojums – nodarbinām darbiniekus savā uzņēmumā, taču viņi strādā klientam. Tas ir ļoti ērti noteikta termiņa projektiem vai starptautiskiem uzņēmumiem, kam ekonomiski nav izdevīgi veidot juridiskas filiāles Baltijas valstīs, taču vēlas šeit darboties. Piemēram, pavisam nesen vienam starptautiskam farmācijas uzņēmumam atradām un Latvijā nodarbinājām visu komandu – pārdošanas un mārketinga speciālistus, kuri tagad strādā ar vienu uzņēmuma piedāvāto produktu.

Kādus izaicinājumus saskatāt Baltijas valstu tirgos tuvākajā laikā?

Palīdzēt uzņēmumiem mainīgajā darba tirgū. Pasaule vairs nebūs tāda kā agrāk. Bet es ticu, ka viss notiek uz labu – jaunas darba formas un elastīgums visiem, gan darbiniekiem, gan arī darba devējiem, pavērs vairāk iespēju.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form