Krīze veido gudru kolektīvo prātu, kas ir jāizmanto Latvijas ekonomikas labā
Foto: Publicitātes foto

Ne tikai mēs Latvijā, bet arī civilizācija visā pasaulē Covid-19 dēļ atrodas jaunā situācijā, kas atnesusi virkni izaicinājumu. Tādēļ šobrīd vairāk nekā jelkad būtiska nozīme ir gudram kolektīvajam prātam, sevišķi biznesā. Tā darbības rezultātā radītos risinājumus varam izmantot Latvijas ekonomikas labā, veicinot tās izaugsmi. Lai attīstītu šo fenomenu, ir jāizmanto visi pieejamie palīglīdzekļi, un līdzšinējā pieredze pandēmijas laikā ir parādījusi, ka tieši tehnoloģijām ir neatsverama loma daudzos krīzes pārvarēšanas aspektos.

Starptautiskais Valūtas fonds, Finanšu ministrija, Latvijas Banka un komercbanku sektors Latvijas ekonomikai 2020. gadā velta skaudras prognozes. Turklāt esam atvērta ekonomika, kas ir atkarīga no eksporta – 70% Latvijas eksporta tirgus veido Eiropa, 15% – NVS valstis un 15% – citas pasaules valstis. Esam nonākuši punktā, kad vitāla nozīme ir mūsu pašu domu, risinājumu, pieredzes un ideju apvienošanai, veidojot tā dēvēto kolektīvo prātu.

Tiešsaistes pasākumu cikla "Paliec mājās – paliec cilvēks!" konferences "Ekonomika. Izaicinājumi" laikā runātāji norādīja, ka daudzus tagad nodarbina jautājumi: Kā šo laiku "pārziemot"? Kas notiks pēc tam?

Rīcību šīs krīzes situācijā var iedalīt trīs daļās. Pirmkārt, tūlītēju risinājumu meklēšana, ko darīt, lai stabilizētu situāciju. Otrkārt, pārorientēšanās un to virzienu, kas var glābt situāciju. Treškārt, atbilžu rašana, ko darīsim "X" stundā pēc "Covid-19", kad procesi pakāpeniski atsāks funkcionēt. Sasummējot – ir kopīgiem spēkiem jādomā par visaptverošiem un ilgtspējīgiem risinājumiem, kā atgūt ekonomikas izaugsmi un kā izmantot iespējas jaunajā pasaules ekonomikā.

Turpina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis: "Latvijā ir bijušas daudzas krīzes, un to ietekmē kļūstam tikai gudrāki, stiprāki un tālredzīgāki. Uzskatām, ka Latvijas labklājība ir meklējama eksporta tirgos, tādēļ mums ir jākoncentrē uzmanība uz eksporta veicināšanu un produktivitātes stiprināšanu. Piemēram, radot iespēju, ka uzņēmēji var iegūt aizņēmumus uz ilgākiem laika periodiem un ar zemākiem procentu maksājumiem. Tāpat ir jānodrošina "zaļā koridora" apstākļi, atvieglojot birokrātisko slogu tiem uzņēmumiem, kas varētu ražot, eksportēt, pārdot un investēt. Ir jāsadarbojas, jāanalizē un jādarbina kolektīvais prāts, iesaistot tajā arī lēmuma pieņēmējus. Ja to darīsim, jo daudz tālredzīgāki un gudrāki būs kolektīvā prāta lēmumi."

Viņš papildina, ka līdz šim tehnoloģijas ir demonstrējušas lielu pienesumu krīzes izaicinājumu pārvarēšanā. Tās uzņēmējiem ir devušas iespēju turpināt līdzšinējos darbības procesus, pārprofilēties, veikt darbu attālināti, uzlabot efektivitāti u.tml. Un tās būs spēcīgs plecs arī turpmāk, kad būsim ceļā uz Latvijas ekonomikas izaugsmi.

"Neviens negaidīja, ka tehnoloģiskie risinājumi īsā laika posmā radīs teju vai apvērsumu uzņēmējdarbības procesu vadībā un ikdienas darbības uzturēšanā. Iepriekš tehnoloģijas kaut kādā mērā bijām pieņēmuši kā pašsaprotamas, bet, jāatzīst, ka to kapacitāte un iespējas ne tuvu netika pilnībā izmantotas, un arī to attīstītājiem nācās īsā laikā rast atbildes uz jauniem izaicinājumiem. Katrs no gadījumiem un vajadzībām, ar kurām "Bites" integrēto pakalpojumu koncepta "OneIT" klienti šobrīd vēršas pēc palīdzības, ir ļoti individuāli, un tikai kopīgiem spēkiem esam atraduši piemērotāko risinājumu. Kopā ir spēks! Gan cilvēku starpā, gan cilvēku un tehnoloģiju vidū. No tehnoloģiju viedokļa raugoties, šī ir Latvijas iespēja būt soli priekšā. Un tas ir jāizmanto, lai atgrieztu Latvijas ekonomiku augšupejošā līknē," saka mobilo sakaru operatora "Bite" vadītājs Kaspars Buls.

Tiesa, tas, kas mūs vēl sagaida, ir tikpat neprognozējams kā vīrusa turpmākā izplatība. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka šobrīd mēs nevaram plānot konkrētus soļus, taču varam gatavoties tam, kas vēl ir priekšā.

"Komandas darbam ir liela nozīme, sevišķi krīzes situācijās. Kopīgi ar valdību un biznesa sabiedrību esam nonākuši pie galvenā virziena, kurā ir jādodas. Šobrīd esam situācijas stabilizācijas fāzē, un mums ir jāsāk pārorientēšanās. Pārorientēšanās uz to, kas mūsu ekonomiku varētu izglābt. Nauda, kas tiek iegūta no eksporta un pēc tam iekšēji izmantota un investēta, ir ļoti būtiska. Tātad prioritāte ir eksportspējīgi uzņēmumi, kuru mantrai ir jābūt produktivitātei, kas pēc-pandēmijas skarbajos tirgus konkurences apstākļos būs izšķiroša. Tāpat ir būtiski, lai mēs nenokavētu brīdi, kad atvērsies valstu robežas un iespējas, un būtu "uzaudzējuši muskuļus" un sagatavojušies tam, zinot, kur doties un ar cik lielu spēku to darīt," saka Meņģelsone.

Konferences laikā runātāji bija vienisprātis, ka šis laiks ir jāizmanto domāšanai, analizēšanai un izaugsmei. Lai atskatoties pēc gada vai vairāk, mēs varētu teikt, ka krīzē kopīgiem spēkiem ielikām attīstības potenciālu nākotnei.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form