Foto: Publicitātes foto
Nav noslēpums, ka labdarības organizācijas ir atkarīgas no uzņēmumu un sabiedrības sniegtajiem ziedojumiem, jo ar valsts atbalstu pietiek vien šo organizāciju pamatvajadzību nodrošināšanai. Pandēmijas radītās krīzes laikā gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji ir kļuvuši finansiāli piesardzīgi, un ziedojumu apjomi samazinās. Piemēram, tādu labdarības organizāciju kā SOS bērnu ciemati un "Dr. Klauns" saņemto ziedojumu apmērs ir krities par attiecīgi 30% un 90%, nopietni apdraudot to pastāvēšanu. Tāpēc mobilo sakaru operators "Bite" ir nolēmis ar dažādu aktivitāšu palīdzību aicināt Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus neaizmirst par atbalstu, kas vajadzīgs šādu sabiedrisko organizāciju eksistencei, un mobilizēties ziedošanai.

Šī brīža situācija bīstami ietekmē labdarības organizāciju pastāvēšanu un spēju veikt savu darbu – palīdzēt ģimenēm un bērniem. Lai gan abām organizācijām šobrīd ir izdevies pielāgoties jaunajai situācijai, turpinot darbību ar tehnoloģiju un dažādu digitālo rīku starpniecību, tās cer, ka arī viņu finansiālā situācija uzlabosies, un cilvēki, uzņēmumi atsāks aktīvāk veikt ziedojumus, tā kļūstot skaidrākai arī šo organizāciju darbības un pastāvēšanas nākotnei.

"Raugoties uz grūtībām, ar ko šobrīd saskaras labdarības organizācijas, tostarp SOS bērnu ciemati un "Dr. Klauns", mums kā kompānijai, kuras vērtībās ir arī rūpes par cilvēkiem, ir ļoti grūti nostāvēt malā. Jau iepriekš esam dāvinājuši šīm labdarības organizācijām tehnoloģijas, lai tās varētu turpināt savu darbu jaunajos apstākļos, tomēr šobrīd, saasinoties krīzei, redzam, ka problēmas ir daudz nopietnākas. Tāpēc jau kopš vakardienas īpaši aicinām gan mūsu klientus, gan darbiniekus ziedot labdarības organizācijām. Atbalstīsim tās arī informatīvi. Taču vienlaikus lūdzam iesaistīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo pandēmijas radīto krīzi varēsim pārvarēt tikai kopīgiem spēkiem," aicina "Bites" mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Līdz šim labdarības organizācijas ir guvušas papildu ienākumus, organizējot arī dažādas akcijas, kas bieži vien ir devušas nozīmīgu finansiālo nodrošinājumu. Piemēram, "Dr. Klauns" ik gadu aprīlī organizēja Sarkano degunu dienu, kad ikviens organizācijas atbalstītājs var iegādāties klauna degunu, kas ir tās simbols, un tādā veidā finansiāli sniegt atbalstu. Šī akcija vienmēr ir bijis viens no lielākajiem "Dr. Klauns" ieņēmumu avotiem visa gada garumā, un tajā iegūtie līdzekļi, palīdzēja nodrošināt Dakteru Klaunu darbību ikdienā.

"Šogad šo labdarības akciju organizēt nevarējām. Tas mums atņēma iespēju gūt ienākumus. Arī mūsu darbība ir ierobežota. Dienā, kad tika izsludināta ārkārtas situācija valstī, slimnīcās tika ieviests karantīnas režīms. Tas nozīmē, ka mazajiem pacientiem slimnīcā lielākā daļa laika jāpavada vieniem pašiem – pat vecāki varēja viņus apciemot vien iepriekš noteiktos laikos. Tikai pateicoties atsevišķu uzņēmumu sniegtajai palīdzībai, redzot, ka šobrīd mums atbalsts ir nepieciešams vairāk nekā jelkad, varam kaut attālināti, ar tehnoloģiju starpniecību, iepriecināt mazos pacientus. Īpaši novērtējam "Bites" sniegto palīdzību, informējot sabiedrību par situāciju, kurā esam nonākuši," par organizācijas darbību stāsta biedrības "Dr. Klauns" vadītāja Marianna Milovska.

Viņa papildina, ka tiešsaistes saskarsmes formāts sniedz iespēju uzmundrināt gan tos bērnus, kuri atrodas slimnīcā, gan tos, kas slimo mājās, un tehnoloģijas "Dr. Klauns" darbam tiks izmantotas arī turpmāk.

Šajā laikā atbalsts ir ļoti nozīmīgs gan mazajiem pacientiem slimnīcās, gan audžuvecāku ģimenēm. Piemēram, kā norāda SOS bērnu ciematu direktore Ilze Paleja, liela slodze šajā laikā gulstas uz audžuvecāku pleciem, kam īsā laikā bija jāmaina ierastā dienas kārtība, jāizskaidro bērniem situācijas nopietnība, jārūpējas par drošību un jānodrošina atbalsts bērniem mācību procesā. Turklāt lielākie izaicinājumi ārkārtējās situācijas laikā saistīti ar slodzes pieaugumu SOS vecākiem un audžuvecākiem, īpaši tiem, kuri ģimenēs audzina lielāku skaitu bērnu.

"Visu šo laiku SOS vecākiem un audžuvecākiem, protams, palīdzēja mūsu atbalsta speciālisti – sociālie darbinieki, psihologi – darot savu darbu attālināti. Tomēr trauksmes pieaugums ģimenēs krīzes laikā bija labi novērojams, īpaši ģimenēs, kuras audzina daudz bērnus un bērnus ar smagu iepriekšējās dzīves pieredzi. Sākoties pandēmijai, SOS Ģimeņu atbalsta centru sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar sociālā riska ģimenēm, zuda iespēja satikties ar tām klātienē, bija jāpārorientējas uz attālinātu darbu, izmantojot tehnoloģijas. Ar tehnoloģiju starpniecību tiek sniegtas arī citu speciālistu konsultācijas. Novērojām arī strauju materiālās situācijas pasliktināšanos sociālā riska ģimenēs. Saistībā ar to daudzās SOS Ģimeņu atbalsta centru speciālistu redzeslokā esošajās ģimenēs pieauga spriedze un vardarbības riski, kas speciālistiem bija jācenšas mazināt, neraugoties uz ierobežoto saskarsmi un resursiem," galvenos izaicinājumus ieskicē Paleja.

Runājot par līdzšinējo finansēšanas modeli, Paleja norāda, ka līdz šim saņemtais materiālais atbalsts no pašvaldībām un ziedotājiem – uzņēmumiem un privātpersonām - ir devis iespēju efektīvi organizēt finanšu plūsmu, lai sniegtu palīdzību bērniem un ģimenēm. Protams, vienmēr var vēlēties lielāku finansiālu atbalstu, lai organizācijas nodrošinātās atbalsta programmas varētu sasniegt vēl lielāku cilvēku skaitu, vienlaicīgi nezaudējot arī sniegtā atbalsta kvalitāti.

"Redzam, ka atbalsts akūti ir nepieciešamas sociālā riska ģimenēm ar bērniem, kā arī bērniem, kuri joprojām gaida savas audžuģimenes bērnu namos un aizbildņu ģimenēm, kuras rūpējas par bērniem. Tādēļ priecājamies par katru ziedotāju, kurš lemj par labu savu līdzekļu ieguldīšanai sabiedrības nākotnē. Paldies atsaucīgiem uzņēmumiem, kas nāk mums talkā ar informatīvu atbalstu, ļaujot uzrunāt savus klientus un darbiniekus. Šāds atbalsts ļauj mums sasniegt plašāku sabiedrības daļas uzmanību un stāstīt par to, cik liela nozīme ir tam, lai Latvijas bērni augtu gādīgās ģimenēs un drošā vidē," uzsver Paleja.

Gan SOS bērnu ciematu, gan "Dr. Klauns" pārstāves norāda, ka labdarības organizācijām vissvarīgākā ir regularitāte. Lai arī tas būtu ziedojums viena eiro apmērā ik mēnesi, tas ir ļoti nozīmīgi, jo šobrīd šo situāciju, kurā nonākušas organizācijas, var salīdzināt ar staigāšanu pa naža asmeni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!