Agija Vērdiņa: Tuvu, bet ne pārāk tuvu dzelzceļam
Teksts: "Colliers" analītiķe Agija Vērdiņa
Publicitātes foto
Precīzu "Rail Baltica" ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu, tā likviditāti un cenu pieaugumu vai samazinājumu varēs novērtēt pāris gadus pēc projekta pabeigšanas. Kopumā jebkuras jaunas dzelzceļa līnijas izbūve pozitīvi ietekmē apdzīvotās vietas, kuru tuvumā ir izvietotas stacijas, – ap staciju notiek izteiktāka attīstība un ir augstākas nekustamā īpašuma cenas.
Attiecīgi vietējās transporta infrastruktūras uzlabojumus parasti uzskata par pozitīviem gan reģiona ekonomiskajai labklājībai, gan nekustamā īpašuma cenām. Tomēr ērta piekļuve dzelzceļa stacijai ar ātru savienojumu ar pilsētu ļoti atšķiras no tā, vai īpašuma malā tiek izbūvēts jauns dzelzceļš, ceļš vai lidosta. Runājot par transportu, gribas būt tam tuvu, bet ne pārāk tuvu...
Tā kā "Rail Baltica" izbūves ietvaros paredzēta arī reģionālo staciju izbūve Rīgā un tās apkārtnē, citu valstu piemēri vēsta, ka tas var atstāt pozitīvu ietekmi uz nekustamā īpašuma cenu. Īpaši izteikta šī ietekme ir metropolēs ar lielu iedzīvotāju skaitu un metro, nevis vilcienu, tomēr paralēles var rast arī ar vilciena līniju. "Nationwide" pētījums liecina, ka īpašumiem, kas atrodas 500 m attālumā no metro stacijas, ir par 10,5 procentiem augstāka cena nekā tiem, kas atrodas kilometru tālāk. Visekstrēmākais piemērs ir Londona, bet tendence atspoguļojas arī citās lielajās pilsētās. Glāzgovā ir lielākais piepilsētas dzelzceļa līniju tīkls ārpus Londonas un īpašumi līdz 500 m attālumā no stacijas ir par 6 procentiem dārgāki nekā tie, kas atrodas tālāk. Dažādi pētījumi norāda dažādus cenu palielinājumus robežās no 2 līdz 11%, tomēr stacijas tuvuma ietekme vienmēr ir pozitīva. Un, kas interesanti, pētījumi norāda, ka maģistrāles troksnis negatīvāk iespaido īpašuma vērtību nekā atrašanās blakus dzelzceļa sliedēm.
Tā kā "Rail Baltica" izbūves ietvaros paredzēta arī reģionālo staciju izbūve Rīgā un tās apkārtnē, citu valstu piemēri vēsta, ka tas var atstāt pozitīvu ietekmi uz nekustamā īpašuma cenu. Īpaši izteikta šī ietekme ir metropolēs ar lielu iedzīvotāju skaitu un metro, nevis vilcienu, tomēr paralēles var rast arī ar vilciena līniju. "Nationwide" pētījums liecina, ka īpašumiem, kas atrodas 500 m attālumā no metro stacijas, ir par 10,5 procentiem augstāka cena nekā tiem, kas atrodas kilometru tālāk. Visekstrēmākais piemērs ir Londona, bet tendence atspoguļojas arī citās lielajās pilsētās. Glāzgovā ir lielākais piepilsētas dzelzceļa līniju tīkls ārpus Londonas un īpašumi līdz 500 m attālumā no stacijas ir par 6 procentiem dārgāki nekā tie, kas atrodas tālāk. Dažādi pētījumi norāda dažādus cenu palielinājumus robežās no 2 līdz 11%, tomēr stacijas tuvuma ietekme vienmēr ir pozitīva. Un, kas interesanti, pētījumi norāda, ka maģistrāles troksnis negatīvāk iespaido īpašuma vērtību nekā atrašanās blakus dzelzceļa sliedēm.
“
Jau pašlaik tiek novērota liela attīstītāju interese par "Rail Baltica" projektu, plānotajām stacijām un infrastruktūras izmaiņām..
Laba sabiedriskā transporta savienojamība ar piepilsētu ļauj šīm piepilsētām attīstīties straujāk un piedāvāt labāku mājokļu pieejamību, kā arī iedzīvotāji var baudīt pilsētas aglomerācijas priekšrocības, nemaksājot pilsētas centra īres maksu. Tomēr, lai šī ietekme tiktu novērota, ir svarīgi salāgot dažāda veida transporta sistēmas vienā kopīgā un ērti izmantojamā, kā arī, izbūvējot jaunas dzelzceļa līnijas, ir svarīgi pilsētu nesadalīt divās savstarpēji nesaistītās daļās, bet nodrošināt atbilstošu infrastruktūru, kas abas šīs daļas atkal savieno, īpaši gājēju un riteņbraucēju ērtībai.
Jau pašlaik tiek novērota liela attīstītāju interese par "Rail Baltica" projektu, plānotajām stacijām un infrastruktūras izmaiņām. No redzamākajiem objektiem Rīgā var minēt ap Centrālo staciju notiekošo attīstību, īpaši biroju segmentā.
Jau pašlaik tiek novērota liela attīstītāju interese par "Rail Baltica" projektu, plānotajām stacijām un infrastruktūras izmaiņām. No redzamākajiem objektiem Rīgā var minēt ap Centrālo staciju notiekošo attīstību, īpaši biroju segmentā.
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Kohēzijas Fonds