Gatavo 'augsni' biznesa
attīstībai reģionos
attīstībai reģionos
Teksts: Ingrīda Drazdovska, "DELFI Bizness" redaktore
Foto: Viesturs Radovics, "DELFI"
Veicinot uzņēmējdarbību reģionos, jaunu darbvietu izveidi, prāvi Eiropas fondu līdzekļi ir virzīti jaunu industriālo teritoriju radīšanai, veco atsvaidzināšanai un modernizēšanai pašvaldībās; arī turpmākajos gados pilsētām pieejami 113 miljoni eiro, lai radītu biznesam pievilcīgāku vidi.
Līdz šim
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem, laika posmā no 2014. gada līdz 2020. gadam iesniegts 221 publiskās infrastruktūras attīstības projekts (ERAF finansējums – 294,04 miljoni eiro), no tiem 133 projekti ir pabeigti (ERAF finansējums 116,99 miljoni eiro).
Formāli programmā sasniedzamie specifiskie mērķi aprakstīti gari un patiešām specifiski – "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" un "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām".
Saskaņā ar programmas nosacījumiem rādītāji projektos var tikt sasniegti līdz 2023. gada beigām. Lai gan projektos plānoto rādītāju sasniegšana vēl turpinās, jo šāda tipa projektos, lai izpildītu rādītājus, kopumā jābūt izbūvētai infrastruktūrai, jau šobrīd iesniegtajos projektos ir sasniegti reģionu attīstībai būtiski rādītāji, vērtē VARAM.
Formāli programmā sasniedzamie specifiskie mērķi aprakstīti gari un patiešām specifiski – "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" un "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām".
Saskaņā ar programmas nosacījumiem rādītāji projektos var tikt sasniegti līdz 2023. gada beigām. Lai gan projektos plānoto rādītāju sasniegšana vēl turpinās, jo šāda tipa projektos, lai izpildītu rādītājus, kopumā jābūt izbūvētai infrastruktūrai, jau šobrīd iesniegtajos projektos ir sasniegti reģionu attīstībai būtiski rādītāji, vērtē VARAM.
Sasniegumi:
- Izveidotas 2052 jaunas darbvietas.
- Piesaistītas komersantu nefinanšu investīcijas 212,89 miljonu eiro apmērā.
- Atjaunota degradētā teritorija 209,76 ha platībā.
- Labumu guvuši 389 komersanti
Avots: VARAM
Ministrija skaidro: lai pārliecinātos, ka komersanta norādītās darbvietas ir jaunas, nevis pārnestas, CFLA kā projektu uzraugošā iestāde informāciju pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajos komersantu gada pārskatos vai "Lursoft" datubāzē. Komersantiem netiek prasīts iesniegt citus pārskatus vai atskaites kā vien likumdošanā jau noteiktās regulārās atskaites par savas saimnieciskās darbības veikšanu. Pārbaudot tiek salīdzināta situācija pirms projekta ar situāciju pēc projekta īstenošanas, attiecīgi tikai tās darbvietas, kas veido deltu, tiek ieskaitītas sasniegtajos rādītājos.
Līdztekus investīcijas pašvaldībām ES fondu 2014.–2020. gada perioda ietvaros piesaistītas no Eiropas Komisijas programmas "Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām" Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai (REACT-EU), un tās tiek piešķirtas projektu īstenošanai līdz 2023. gada beigām.
2021. gada 9. decembrī izsludināta papildu projektu atlase pašvaldībām par finansējumu 24,17 miljoni eiro (ERAF finansējums) degradēto teritoriju atjaunošanas 18 papildu projektu īstenošanai, kuras ietvaros pašvaldības var iesniegt projektus līdz 2022. gada 10. martam. Paredzēts, ka tiks atjaunoti vismaz 28,34 ha degradēto teritoriju platību, kas pielāgotas jaunu komersantu izvietošanai vai esošo komercuzņēmumu paplašināšanai, izveidotas vismaz 682 darbvietas atbalstītajās teritorijās, kā arī piesaistītas komersantu privātās investīcijas vismaz 28,31 miljona eiro apjomā.
Līdztekus investīcijas pašvaldībām ES fondu 2014.–2020. gada perioda ietvaros piesaistītas no Eiropas Komisijas programmas "Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām" Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai (REACT-EU), un tās tiek piešķirtas projektu īstenošanai līdz 2023. gada beigām.
2021. gada 9. decembrī izsludināta papildu projektu atlase pašvaldībām par finansējumu 24,17 miljoni eiro (ERAF finansējums) degradēto teritoriju atjaunošanas 18 papildu projektu īstenošanai, kuras ietvaros pašvaldības var iesniegt projektus līdz 2022. gada 10. martam. Paredzēts, ka tiks atjaunoti vismaz 28,34 ha degradēto teritoriju platību, kas pielāgotas jaunu komersantu izvietošanai vai esošo komercuzņēmumu paplašināšanai, izveidotas vismaz 682 darbvietas atbalstītajās teritorijās, kā arī piesaistītas komersantu privātās investīcijas vismaz 28,31 miljona eiro apjomā.
“
Lai gan projektos plānoto rādītāju sasniegšana vēl turpinās, jo šāda tipa projektos, lai izpildītu rādītājus, kopumā jābūt izbūvētai infrastruktūrai, jau šobrīd iesniegtajos projektos ir sasniegti reģionu attīstībai būtiski rādītāji.
Turpmāk
Savukārt 2021.–2027. gada plānošanas posmā publisko infrastruktūru uzņēmējdarbības atbalstam būs iespējams attīstīt ES kohēzijas politikas programmas speciālā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" pasākuma "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" ietvaros.
Galvenās atbalstāmās darbības: komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana, teritorijas potenciāla attīstīšanai nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana, teritoriju sagatavošana privāto investīciju piesaistei un darbvietu izveidei u. c. saistītie ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar komersantu pieprasījumu, nodrošinot tiem atbilstošu uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo teritoriju attīstība, jaunu darbvietu radīšana, komersantu nefinanšu investīciju piesaistīšana, darba algu fonda palielināšana.
Tiesa, ar projektu atlasi vēl ir jāpagaida. Proti, plānotais tās sākšanas laiks ir 2023. gada 4. ceturksnis.
Galvenās atbalstāmās darbības: komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana, teritorijas potenciāla attīstīšanai nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana, teritoriju sagatavošana privāto investīciju piesaistei un darbvietu izveidei u. c. saistītie ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar komersantu pieprasījumu, nodrošinot tiem atbilstošu uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo teritoriju attīstība, jaunu darbvietu radīšana, komersantu nefinanšu investīciju piesaistīšana, darba algu fonda palielināšana.
Tiesa, ar projektu atlasi vēl ir jāpagaida. Proti, plānotais tās sākšanas laiks ir 2023. gada 4. ceturksnis.
Pieejamais ERAF finansējums: 133,11 miljoni eiro
Sasniedzamie rādītāji:
5 atbalstītas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas;
vismaz 45 komersanti guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras;
66,555 miljonu eiro darba algu fonda pieaugums privātajos komercuzņēmumos;
88,74 miljonu eiro privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos.
5 atbalstītas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas;
vismaz 45 komersanti guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras;
66,555 miljonu eiro darba algu fonda pieaugums privātajos komercuzņēmumos;
88,74 miljonu eiro privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos.
Avots: VARAM
PIEREDZE
Gan tradicionālās nozares, gan jauni virzieni
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis:
Domājot par to, kas ir perspektīvās uzņēmējdarbības jomas, jārunā par pārstāvētajām nozarēm.
Cēsu pilsētā galveno pienesumu nodrošina dzērienu ražotāji, savukārt novadā nozīmīgākā tautsaimniecības daļa ir kokapstrāde.
Novada industrializācija ar klasisku rūpniecību ir gaužām ierobežota, tas ir daļa no nacionālā parka. Cēsīs ir jauns industriālais parks, ko esam izveidojuši par ES finansējumu. Un tur galvenokārt ir/ būs kokapstrādes uzņēmumi, kuri ir rezervējuši zemesgabalus, projektē vai pat jau būvē. Kokapstrāde ir ar augstāku pievienoto vērtību, saražotā produkcija tiek arī eksportēta. Šajā teritorijā ir sakārtots ielu tīkls, pievilktas inženierkomunikācijas. Taču nākotnē ir diezgan limitētas iespējas veidot vēl citas industriālās zonas.
Svarīga sadaļa ir tūrisms un kultūra jeb kultūrtūrisms. Kopš 2014. gada, kad darbu sāka Cēsu koncertzāle, tūrisma un labjūtības sektors ir attīstījies – esam tikuši pie restorāniem, kafejnīcām, viesnīcām utt. Pētījums (kas gan veikts vēl pirms Covid-19) rāda, ka normālos apstākļos koncertzāles pienesums vietējā ekonomikā ir virs 2 miljoniem eiro, neskaitot to, ko tā pati ģenerē ar darbvietām, pasākumiem/pārdotajām biļetēm.
Cēsu pilsētā galveno pienesumu nodrošina dzērienu ražotāji, savukārt novadā nozīmīgākā tautsaimniecības daļa ir kokapstrāde.
Novada industrializācija ar klasisku rūpniecību ir gaužām ierobežota, tas ir daļa no nacionālā parka. Cēsīs ir jauns industriālais parks, ko esam izveidojuši par ES finansējumu. Un tur galvenokārt ir/ būs kokapstrādes uzņēmumi, kuri ir rezervējuši zemesgabalus, projektē vai pat jau būvē. Kokapstrāde ir ar augstāku pievienoto vērtību, saražotā produkcija tiek arī eksportēta. Šajā teritorijā ir sakārtots ielu tīkls, pievilktas inženierkomunikācijas. Taču nākotnē ir diezgan limitētas iespējas veidot vēl citas industriālās zonas.
Svarīga sadaļa ir tūrisms un kultūra jeb kultūrtūrisms. Kopš 2014. gada, kad darbu sāka Cēsu koncertzāle, tūrisma un labjūtības sektors ir attīstījies – esam tikuši pie restorāniem, kafejnīcām, viesnīcām utt. Pētījums (kas gan veikts vēl pirms Covid-19) rāda, ka normālos apstākļos koncertzāles pienesums vietējā ekonomikā ir virs 2 miljoniem eiro, neskaitot to, ko tā pati ģenerē ar darbvietām, pasākumiem/pārdotajām biļetēm.
AS "Draugiem Group" iecerējusi atjaunot vēsturisko Konrāda namu, kurā bāzēsies grupas uzņēmums, iecerēts ir izveidot kopstrādes telpas.
Vēl ir jāizceļ radošās, digitālās industrijas. Cēsis ir pirmā pašvaldība Latvijā, kurai ir savs radošo industriju centrs ("Skolas 6"), kas veiksmīgi darbojas, pierādot, ka šīm nozarēm, jaunai darba tradīcijai ir nākotne.
Digitalizācija, radošais virziens ir ietverts arī vairākās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma programmās, protams, tiek piedāvātas arī "klasiskās" jomas. Cēsīs nav augstskolu filiāļu, bet tehnikums gan mums ir, tas mums ir ļoti svarīgs.
Vērts pieminēt arī privāto iniciatīvu – AS "Draugiem Group" iecerējusi atjaunot vēsturisko Konrāda namu, kurā plānots ierīkot uzņēmuma biroju, kopstrādes telpas. Tā paredzēta arī kā vieta dažādām ar programmēšanu saistītām mācībām.
Šajā plānošanas periodā vēl izmantosim iespēju par ES fondu līdzekļiem izveidot radošo kvartālu (finansējumu projektam ieguvām no t.s. degradēto teritoriju programmas). Pašvaldība savulaik pieņēma lēmumu iegādāties vecus ražošanas korpusus, kur kādreiz strādāja vājredzīgi un neredzīgi cilvēki. Šobrīd tiek izstrādāta projekta tehniskā specifikācija. Ideja – pašvaldība padomju laikā tapušajām ēkām pievelk komunikācijas, nomaina logus, jumtu utt. Taču tā neremontēs pašas telpas. To veiks uzņēmējs, kurš labāk zina, kas tieši nepieciešams biznesam. Atsevišķas telpas jau ir rezervētas. Ceru, ka būvniecību varēs sākt 2022. gadā, lai gada beigās vai 2023. gada sākumā pirmie uzņēmumi varētu sākt tur darbu. Plānojam izveidot arī kopstrādes telpu, jo "Skolas 6" ir noslogota, bet pieprasījums ir augošs.
Ne tikai iznomāsim telpas, bet rūpējamies, lai nomnieki iesaistītos kopienas izveidē un tās aktivitātēs. Te palīgā nāk mūsu "Skolas 6" kompetence. Lai izdotos veiksmes stāsti, nepietiek tikai ar idejām un infrastruktūru, svarīga ir pašvaldības, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un citu pušu ieinteresēta sadarbība.
Nākamajā ES plānošanas posmā vēlamies īstenot nākamo attīstības posmu industriālajam parkam. Mums ir veca rūpnieciska teritorija gandrīz pilsētas centrā, ko varētu revitalizēt. Redzam iespējamās investīcijas arī izglītībā, digitālajā infrastruktūrā. Vēl gribētu transportu un mikromobilitātes tīklus attīstīt. Plāni mums ir, bet tie vēl nav detalizēti.
Svarīgi, lai investīcijas būtu ne tikai infrastruktūrā, bet arī "mīkstajās lietās". Tas ir arī paredzēts jaunajā ES plānošanas periodā – nosacīti betonēšanas darbiem atvēlēts salīdzinoši maz līdzekļu, savukārt vairāk tiek, piemēram, izglītības kvalitātei, prasmju pilnveidei.
Digitalizācija, radošais virziens ir ietverts arī vairākās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma programmās, protams, tiek piedāvātas arī "klasiskās" jomas. Cēsīs nav augstskolu filiāļu, bet tehnikums gan mums ir, tas mums ir ļoti svarīgs.
Vērts pieminēt arī privāto iniciatīvu – AS "Draugiem Group" iecerējusi atjaunot vēsturisko Konrāda namu, kurā plānots ierīkot uzņēmuma biroju, kopstrādes telpas. Tā paredzēta arī kā vieta dažādām ar programmēšanu saistītām mācībām.
Šajā plānošanas periodā vēl izmantosim iespēju par ES fondu līdzekļiem izveidot radošo kvartālu (finansējumu projektam ieguvām no t.s. degradēto teritoriju programmas). Pašvaldība savulaik pieņēma lēmumu iegādāties vecus ražošanas korpusus, kur kādreiz strādāja vājredzīgi un neredzīgi cilvēki. Šobrīd tiek izstrādāta projekta tehniskā specifikācija. Ideja – pašvaldība padomju laikā tapušajām ēkām pievelk komunikācijas, nomaina logus, jumtu utt. Taču tā neremontēs pašas telpas. To veiks uzņēmējs, kurš labāk zina, kas tieši nepieciešams biznesam. Atsevišķas telpas jau ir rezervētas. Ceru, ka būvniecību varēs sākt 2022. gadā, lai gada beigās vai 2023. gada sākumā pirmie uzņēmumi varētu sākt tur darbu. Plānojam izveidot arī kopstrādes telpu, jo "Skolas 6" ir noslogota, bet pieprasījums ir augošs.
Ne tikai iznomāsim telpas, bet rūpējamies, lai nomnieki iesaistītos kopienas izveidē un tās aktivitātēs. Te palīgā nāk mūsu "Skolas 6" kompetence. Lai izdotos veiksmes stāsti, nepietiek tikai ar idejām un infrastruktūru, svarīga ir pašvaldības, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un citu pušu ieinteresēta sadarbība.
Nākamajā ES plānošanas posmā vēlamies īstenot nākamo attīstības posmu industriālajam parkam. Mums ir veca rūpnieciska teritorija gandrīz pilsētas centrā, ko varētu revitalizēt. Redzam iespējamās investīcijas arī izglītībā, digitālajā infrastruktūrā. Vēl gribētu transportu un mikromobilitātes tīklus attīstīt. Plāni mums ir, bet tie vēl nav detalizēti.
Svarīgi, lai investīcijas būtu ne tikai infrastruktūrā, bet arī "mīkstajās lietās". Tas ir arī paredzēts jaunajā ES plānošanas periodā – nosacīti betonēšanas darbiem atvēlēts salīdzinoši maz līdzekļu, savukārt vairāk tiek, piemēram, izglītības kvalitātei, prasmju pilnveidei.
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Kohēzijas Fonds