Jaunais Eiropas 'Bauhaus'
Teksts: Marija Gabriela, inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre
Frančeska Bria, Itālijas Inovāciju fonda priekšsēdētāja un jaunā Eiropas "Bauhaus" augsta līmeņa apaļā galda dalībniece



Foto: Publicitātes foto
Pēdējo gadu laikā Eiropu ir skārušas divas lielas krīzes: Covid-19 pandēmija un nepamatotais Krievijas iebrukums Ukrainā.

Pasaulē šobrīd valda ģeopolitiskās situācijas izraisīta enerģētikas krīze un nestabilitāte izejvielu tirgū. Tam par iemeslu ir piegādes ķēdes traucējumi vairāk nekā divu gadu garumā un ilgstošā atgūšanās no Covid-19 pandēmijas. Palielinās arī cilvēka darbības graujošā ietekme uz Zemes klimatu un ekosistēmām, kā rezultātā esam sasnieguši eksistenciālu lūzuma punktu.

Tāpēc šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi paātrināt pāreju uz zaļo kursu, lai padarītu Eiropu par pirmo digitāli iespējoto, ilgtspējīgo un klimatneitrālo pasaules daļu.

Reaģējot uz Pirmā pasaules kara kataklizmu, pirms simts gadiem Vācijas pilsētā Veimārā tika dibināts "Bauhaus", kas sekmēja lielas pārmaiņas daudzās dažādās jomās — dizainā, arhitektūrā, izglītībā — un lika pamatus modernisma arhitektūrai. Toreiz "Bauhaus" paradigmas maiņa bija saistīta ar harmonijas un līdzsvara meklēšanu starp nolūku un formu, sekojot vadmotīvam "funkcija diktē formu".


Ar jauno Eiropas "Bauhaus" vēlamies panākt, ka "formu diktē planēta". Mūsu uzdevums ir nodrošināt virzību uz jaunu inovācijas modeli, kurā māksla, zinātne un tehnoloģijas iet roku rokā ar ekoloģiju.

Marija Gabriela
Tāpēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atklāja jauno Eiropas "Bauhaus", dēvējot to par "daļu no apjomīgāka mērķa", par līdzradīšanas telpu, kurā arhitekti, mākslinieki, studenti, inženieri un dizaineri sadarbojas, lai "apvienotu stilu ar ilgtspēju". Viņa arī norādīja uz nepieciešamību radīt īpašu estētiku, kas raksturotu klimatisko pārkārtošanos.

Jaunais Eiropas "Bauhaus" veicinās inovāciju tirgū, radot jaunas preces un pakalpojumus, jaunus uzņēmējdarbības modeļus un jaunas prasmes. Jauni digitālie risinājumi ir padarījuši mūsu dzīvi ērtāku, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, taču tie vēl nav pārveidojuši fizisko vidi, kurā dzīvojam, strādājam un pārvietojamies. Tas, kas mums šobrīd ir nepieciešams, ir jauns inovācijas vilnis. Ar inovāciju šajā gadījumā būtu jāsaprot tādas reālas pārmaiņas pastāvošajos ekonomikas modeļos, kas veicina bioloģisko daudzveidību, ilgtspēju un reģeneratīvas pieejas, kuru pamatā ir saikne starp dzīvām būtnēm un to sociāli ekoloģiskajām vērtībām.

Pēc intensīvas kopizstrādes fāzes gada garumā jaunā Eiropas "Bauhaus" kopiena turpina augt gan visā Eiropā, gan ārpus tās. Programmas atbalstam ir izveidota politikas instrumentu kopa un atvēlēti aptuveni 85 miljoni eiro no ES programmām. Dalībvalstis arī tiek aicinātas iekļaut jauno Eiropas "Bauhaus" savās kohēzijas politikas programmās un mobilizēt investīcijas savos atveseļošanas un noturības plānos.

Klimata krīze skaidri norāda uz nepieciešamību palielināt dekarbonizāciju visās nozarēs un pārveidot novecojušus uzņēmējdarbības modeļus, padarot tos ilgtspējīgākus.
Frančeska Bria
Pagājušajā gadā daži no inovatīvākajiem projektiem saņēma pirmās jaunā Eiropas "Bauhaus" balvas. Viens no godalgotajiem projektiem ietver uz blokķēdes tehnoloģiju balstītu digitālu platformu, kura atalgo lietotājus, ja viņi privātā auto vietā izvēlas bezemisiju mobilitāti, un kvantificē neradītās CO2 emisijas, pārvēršot tās žetonos — zaļajos kredītos, kurus var iemainīt pret precēm vai pakalpojumiem. Šādas platformas arī parāda, ka atbildīga datu izmantošana var radīt sabiedrisku vērtību, kas ir pamats idejai par jaunā Eiropas "Bauhaus" datu telpas izveidi.

Eiropas Komisija nesen izziņoja piecus liela mēroga demonstrējumu projektus, kuri būs veltīti tādām tēmām kā ēku renovācija, apritīgums (jeb iespēja labot, aizstāt, uzlabot, pārstrādāt), kultūras mantojums, izglītība, viedās pilsētas un pilsētvides atjaunošana un iesaistīs iedzīvotājus zaļās pārkārtošanās procesā vietējā līmenī.

Jauno inovācijas vilni pašlaik vada progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kuri meklē risinājumus mūsu nopietnajām sabiedrības problēmām. Ir skaidrs, ka izšķiroša loma šajā procesā ir Eiropas rūpniecībai, kura cieši sadarbojas ar pētniecības centriem un jaunuzņēmumiem. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam un Eiropas Inovāciju padomei jo īpaši būtu jāgādā par tādas Eiropas inovācijas ekosistēmas izveidi, kurā noteiktiem jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem ir nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas izvērst savu darbību augstākā līmenī.

Lai paātrinātu jaunā Eiropas "Bauhaus" darbību, ir izveidota laboratorija (NEB Lab), kura darbosies kā inkubators, kas sniegs iespēju veidot kontaktus un apmainīties ar pieredzi. Jaunā Eiropas "Bauhaus" izaugsmes galvenie elementi ir līdzdalība un iekļaušana. Tā kā šī iniciatīva ir arī saistīta ar Eiropas Jaunatnes gadu (2022), mēs ļoti ceram uz jaunu cilvēku iesaisti un aicinām viņus izstrādāt jaunatnes projektus vides ilgtspējas jomā.

Visbeidzot, līdz 12. jūnijam rīkosim jaunā Eiropas "Bauhaus" festivālu, kurā varēs iesaistīties visu sabiedrības grupu pārstāvji, lai kopīgi apspriestu un veidotu mūsu nākotni. Festivāla galvenā norises vieta būs Brisele, taču dažādi saistīti pasākumi notiks arī citur Eiropā.

Māksla, arhitektūra un tehnoloģijas ir jomas, kuras noteikti jāņem vērā, izstrādājot jaunu naratīvu un vīziju par Eiropu. Iekļaujoša Eiropa, kas dzīvo saskaņā ar tās kaimiņvalstīm ārpus Eiropas un ir atvērta dažādām idejām un mijiedarbībai ar citām kultūrām, kuru ietekmē tā ir veidojusies agrāk un kurām ir potenciāls to veidot arī turpmāk, veicinot zaļu un digitālu humānismu.












Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais,, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds