'Rail Baltica' Rīgā – simtgades iespēja un simtgades izaicinājums
"DELFI bizness" redaktore
Ingrīda Drazdovska
Publicitātes attēls
Rīga šobrīd ir Baltijas gadsimta projekta "Rail Baltica" būvdarbu epicentrā – pilsētnieki un viesi jau pamanījuši tehnikas un vīru rosību Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē, taču drīz vien pilsēta jo īpaši atsauks atmiņā dainas rindas "visapkārt smilšu kalni, pate Rīga ūdenī" – pārmaiņas ir plānotas viscaur tās teritorijā, kā sauszemē, tā uz ūdens.
Rīgas posms "Rail Baltica" lielprojekta ietvaros ir viens no komplicētākajiem visā Baltijā. Dzelzceļa trase šķērso visu pilsētu, tiek veidotas vairākas stacijas. Un ar to viss nevis beidzas, bet tikai sākas, jo ar šo plānoto jauno infrastruktūru ir jāsalāgo, jāpilnveido līdzšinējie transporta risinājumi, kā arī jāparedz jauni. Tādējādi Rīga "Rail Baltica" pozicionē kā projektu tās attīstībai, kā iespēju kopumu.
Plāno un projektē paralēli
Tā kā ietekme ir uz visu pilsētu, izaicinājums, nenoliedzami, arī ir milzīgs, atzīst Rīgas pilsētas pašvaldības Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Inese Sirmā. Pamatīgas pārmaiņas vidē būs ap jau piesaukto Centrālo staciju, taču ne mazākas transformācijas gaidāmas Torņakalnā, kur paredzēts nozīmīgs transporta mezgls.

"Jebkuram iedzīvotājam, kas šobrīd dzīvo dzelzceļa tuvumā, tās būs lielākas vai mazākas pārmaiņas, kas skars ikdienas pārvietošanos, paradumus, gan gājēju kustību, gan sabiedriskā transporta maršrutus. Jārēķinās, ka tās būs visā pilsētā," viņa saka, piebilstot, ka pilsētai jāmāk šīs izmaiņas izmantot: "Tāpēc mēs pie tā strādājam, vispirms radot priekšnoteikumus." Ko tas īsti nozīmē? Šobrīd pilsētai tiek izstrādāts "Rail Baltica" trases un apkārtējās teritorijas lokālplānojums (aptver teritoriju 486 ha platībā, un tas ir pilsētas pārziņā). Tā mērķis ir definēt priekšnoteikumus Centrālās stacijas, tās apkārtnes, kā arī multimodāla satiksmes mezgla izveidei un integrācijai Rīgas pilsētas struktūrā, veidot labāku pilsētas daļu sasaisti un radīt augsni pievilcīgai darba un dzīves vietas attīstībai. Lokālplānojuma izstrāde notiek vienlaikus ar atsevišķu trases posmu būvprojektēšanu (to savukārt virza "Rail Baltica" projekta ieviesēju piesaistītie speciālisti). Pa vidu notiek sabiedrības iesaiste, informēšana un finanšu līdzekļu piesaiste. Objekts kopumā, process, kā notiek tā plānošana, ieviešana, ir simtgades izaicinājums, viņa vēlreiz uzsver.

Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija
Plānots izveidot multimodālu mobilitātes punktu, kur ērti pārsēsties no vilciena uz citiem satiksmes līdzekļiem.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība "BERERIX".

Šobrīd sākti būvdarbi dienvidu daļā "Rail Baltica" projekta ietvaros. Notiek pagaidu atbalsta sienas jeb rievsienas izbūves darbi posmā no stacijas AB tuneļa līdz Timoteja ielai (līdz 2022. gada sākumam). Sekos pašas stacijas ēkas būvniecības darbi.

Turpinās būvdarbi Lāčplēša ielā, kur notiek "Rail Baltica" jaunā dzelzceļa pārvada būvniecības darbi. Šobrīd ir sākti 950 pāļu urbšanas darbi, kas veidos tilta pamatus un nodrošinās nepieciešamo atbalsta funkciju.

Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvniecību plānots sākt novembrī un pabeigt 2024. gadā, kad tiks sākta stacijas ziemeļu daļas būvniecība.

"Rail Baltica" 2022. gadā plānots novirzīt 167,7 miljonus eiro, no tiem 124,3 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums. Stacijas pārbūvei plānots piešķirt 84,1 miljonu eiro. Plānotais finansējums dos iespēju savienot pilsētas daļas – Vecrīgu un Centrāltirgu – un sākt "Rail Baltica" estakādes būvniecību Rīgas starptautiskās autoostas teritorijā. Tiks sākta stacijas nesošo konstrukciju būvniecība un izbūvēts "Rail Baltica" dzelzceļa pārvads pār Dzirnavu ielu, kā arī pārbūvēta dzelzceļa infrastruktūra Centrālās stacijas apkārtnē.

Avots: Satiksmes ministrija; "BERERIX"
Taustāmi risinājumi vēl jāpagaida
Sirmā atzīst, ka ļoti konkrētu risinājumu, ko parādīt iedzīvotājiem, kuri arvien ir bažīgi par to, cik lielā mērā mainīsies pilsētvide, ikdiena, pagaidām ir maz. "Būvprojektēšana pagaidām notiek tikai ap Centrālo staciju, un, cik zināms, tā ir pabeigta arī lidostas posmam (lidosta atrodas citā administratīvajā teritorijā, Mārupē, – aut.)," viņa norāda. Tādējādi citviet vispirms būs "Rail Baltica" infrastruktūras projektēšana, tikai pēc tam varēs skaidri saprast, cik lielā apjomā pilsētai būs jāiegulda saistītajā infrastruktūrā.

Līdz šim iedzīvotājiem ir rādītas konceptuālas skices, stāstīts pats projekta stāsts, uzburta vīzija par to, kā varētu būt. Savukārt reāli risinājumi būs būvprojekta ietvarā. "Pašvaldība un projekta ieviesēji centīsies meklēt labākos iespējamos risinājumus. Jārēķinās gan ar laika rāmi, gan ar finansiālo ietvaru, kā arī līdz šim notikušajiem procesiem un pieņemtajiem lēmumiem. Lielākais izaicinājums – sabalansēt iedzīvotāju vēlmes ar nacionālo interešu objekta interesēm un iespējām," atzīst Sirmā.

Lidostas "Rīga" stacija.
Citas stacijas Rīgā
Būvdarbi ir sākti "Rail Baltica" starptautiskās stacijas izbūvei lidostā "Rīga" un savienojuma izveidei ar pilsētu.

Lidostas teritorijā tiks sākta pievedceļu būvniecība un inženiertīklu pārbūve, kā arī plānotās "Rail Baltica" līnijas nesošo konstrukciju būvniecība. Šim mērķim 2022. gada budžetā ieplānotas investīcijas 20,4 miljonu eiro apmērā.

Paralēli "Eiropas Dzelzceļa līnijas" 2021. gada rudenī izsludināja iepirkumu, lai izvēlētos uzņēmumu, kas nodrošinās "Rail Baltica" 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu ēku un pasažieru infrastruktūras projektēšanu un veiks autoruzraudzību.

Uz "Rail Baltica" pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti, tostarp Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā un Imantā, Pierīgā – Vangažos, Sauriešos, Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā –, kā arī viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā, pie Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Avots: Satiksmes ministrija.

Iespējami dažādi labumi
"Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" Stratēģijas un biznesa attīstības departamenta vadītājs Kaspars Briškens nenoliedz, ka īstermiņa traucēklis ierastajam dzīves ritējumam ir neizbēgams, un tas tā ir visā pasaulē līdzīgu projektu gadījumā. Toties pēc tam, kad šī infrastruktūra sāk strādāt, īpašumu vērtība pieaug, apkaimes attīstās, rodas investīciju iespējas, un tas noteikti kompensēs trūkumus, kas ir šajā ieviešanas fāzē, jo īpaši, ja notiks sabiedriskā transporta "gravitācija" uz dzelzceļu (kas būs kā pasažieru pārvadājumu mugurkauls, kā tas ir citviet attīstītajās Eiropas valstīs, pilsētās), un tie, kuri dzīvos tuvu "Rail Baltica" infrastruktūrai, būs lieli ieguvēji ilgtermiņā, viņš uzsver.

Viņš mudina uz "Rail Baltica" skatīties plašāk, ne tikai kā uz dzelzceļa būvniecības projektu. "Faktiski Baltijas valstīm jāspēj izmantot šo iespēju, lai sinhronizētu investīcijas un cita veida infrastruktūras attīstību šajā transporta koridorā, turklāt to visu izdarītu vienlaikus, lai neveidotos klasiskā situācija, ka vienā nedēļā elektriķis rok tranšeju, nākamajā nedēļā sākas ūdens kanalizācijas sistēmas būvdarbi utt.," viņš akcentē. Vadoties pēc "vienas lāpstas principa", šajā koridorā ir iespējams gūt papildu labumus, tostarp apkaimēm, kur uzreiz nebūs pieejama dzelzceļa stacija. Piemēram, var izveidot interneta platjoslas savienojumu, 5G infrastruktūru, enerģētikas, industriālos savienojumus uzņēmumiem. Tas viss kopumā var būt pamats "Rail Baltica" ekonomiskajam koridoram, kurš var kalpot kā dzinējspēks gan pilsētvidē, gan ārpus tās, klāsta Briškens.

"Mērķis ir mazināt tranzīta autotransportu 13. janvāra ielā – lai tā nav kā barjera starp Vecrīgu un autoostu/staciju."
Inese Sirmā, Rīgas pilsētas pašvaldības Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja .
Centrs mainīsies līdz nepazīšanai
Sīkāk stāstot par risinājumiem, kas jau ir vairāk apauguši ar "miesu", Sirmā Centrālās stacijas gadījumā izceļ to, ka infrastruktūras risinājumi ir vērsti uz pilsētas definētās mobilitātes hierarhijas iedzīvināšanu, kur priekšroka ir kājāmgājējiem, velosipēdistiem, sabiedriskajam transportam.

Norokot dzelzceļa uzbērumu posmā starp Vecrīgu un autoostu, tirgu, būs vairāk publiskās ārtelpas, tā būs pārredzama un savienota. "Mērķis ir mazināt tranzīta autotransportu 13. janvāra ielā – lai tā nav kā barjera starp Vecrīgu un autoostu/staciju. Vēl tālāk ir iespējams pazemes gājēju tuneļus pārveidot par velosipēdu stāvparkiem, bet gājēju pārejas ierīkot zemes līmenī. Nākotnē tur būs daudz publiskās ārtelpas, zaļās zonas," apraksta Sirmā.

Joprojām tiek diskutēts par autoostu, cita veida sabiedrisko transportu, jo multimodālā transporta mezgla izveidē, norokot uzbērumu, atbrīvojas teritorija, par kuras piepildīšanu vēl ir jādomā. "Tas ir ļoti svarīgs jautājums, bet līdz galam tas nav atrisināts – kā "Rail Baltica" dzelzceļu sasaistīt ar pilsētas un reģionālajiem pārvadājumiem," komentē pašvaldības pārstāve.

Tikmēr lidostas posms vairāk ir skatāms no uzņēmējdarbības veicināšanas, konkurētspējas paaugstināšanas aspekta. "Kopējā savienojamība noteikti uzlabosies ar jaunajiem multimodālajiem transporta mezgliem: Centrālā stacija – lidosta, pa vidu vēl būs Torņakalna reģionālā stacija un vēl citas. Pilsēta noteikti no tā iegūs," viņa uzskata.
Plānotais "Rail Baltica" tilts, kas savienos Rīgas centru un Pārdaugavu.
Pašvaldība meklē naudu
Rīgas pilsētas pašvaldības Projektu vadības pārvaldes vadītāja Oksana Dumpe atzīst, ka pašlaik ir pat neiespējami nosaukt kopējās iespējamās izmaksas, kas saistītas ar Rīgas infrastruktūras pārbūvi un uzlabošanu "Rail Baltica" ieviešanas kontekstā.

Jāpiebilst, ka oktobrī notikušajā nekustamā īpašuma jomai veltītajā BREL forumā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atzina, ka rast līdzekļus ar "Rail Baltica" saistītajiem projektiem būs ļoti liels izaicinājums nākamajos gados. "Mums ir jāpārbūvē vairākas vietas pašā centrā – gan ielas, gan krustojumi –, jāizveido gājēju un velosipēdistu celiņi, jānodrošina pieejamība krastmalai un ūdenim. Taču man patīk izaicinājumi," viņš pauda. Abos Daugavas krastos būs jāīsteno vairāk nekā 40 dažādu projektu, tostarp jauni vai pārveidoti transporta šķērsojumi, tuneļi, veloceliņi utt. Dzelzceļa līnija nesašķels pilsētu, dažādo iniciēto projektu mērķis ir panākt ciešāku savienojamību starp dažādām tās daļām, uzsvēra Staķis.

"Nacionālā, pat Eiropas mēroga projekta tālāka virzība, protams, prasa milzu finanšu resursus gan no pašvaldības budžeta, gan valsts budžeta," atzīst Dumpe. Pilsēta ir veikusi savu sākotnējo mājasdarbu, apzinot pirmos soļus, kas būtu jāveic, projektus, kas jāvirza realizācijai. "Tā kā būvdarbi Centrālās stacijas daļā ir sākti, vēl pagājušajā gadā ļoti aktīvi komunicējām gan ar Satiksmes ministriju, gan projekta ieviesējiem, meklējot iespēju sakārtot primāros infrastruktūras objektus dzelzceļa stacijas tuvumā," viņa stāsta, skaidrojot, ka visi saistītie projekti ir sadalīti kārtās un apakškārtās, līdztekus vēl ir noteikti primāri nepieciešamie objekti. "Jebkas, kur ķeramies klāt pilsētas infrastruktūrai centrā, nenozīmē tikai to, ka ir jāizbūvē krustojums vai pāreja, tas uzreiz "paķer līdzi" plašāku teritoriju," skaidro Dumpe. Tādējādi punktveida/lokāli risinājumi jāskata kopīgā transporta plūsmas modelī, un nereti kāda krustojuma pārbūve automātiski nozīmē vēl divu citu krustojumu izmaiņas. Tāpat ir jārēķinās ar pazemes inženierkomunikācijām, kas projektiem "nāk" līdzi.

"Esam pateicīgi, ka vēl šajā plānošanas periodā izdevies saņemt pirmo projektu realizācijai nepieciešamo līdzfinansējumu no ES Kohēzijas fonda 23 miljonu eiro apmērā. Protams, pilsētas līdzfinansējums arī ir. Kopējās izmaksas varētu būt līdz 28 miljoniem eiro. Te runājam par pasažieru stacijas izveidi par Baltijas mēroga multimodālo transporta mezglu. Pirmās aktivitātes būs Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas, 13. janvāra ielas krustojuma saistītās infrastruktūras pārbūve, gājēju kustības pilnveide Gogoļa ielā, Timoteja un Turgeņeva ielas krustojuma pārbūve. Tie būs trīs gājēju/satiksmes infrastruktūras uzlabošanas punkti," apraksta Dumpe.

Skaidrs gan ir tas, ka šis būtībā ir pirmais solis, pirmās investīcijas. "Pilsētai ir milzum daudz dažādu nepieciešamību. "Rail Baltica" projekta ieviešana mums ir iespēja, taču pretī ir jāparedz finansējums. Pašlaik notiek sarunas, nekāds konkrēts finansējums nākotnei nav iezīmēts," viņa atklāj. Stacijas areālam vien varētu būt nepieciešami 100 miljoni eiro vai pat vairāk, tostarp, piemēram, komunikāciju pārbūve paņem milzīgus resursus.

Vaicāta, kas šobrīd ir sarunu priekšmets komunikācijā ar Satiksmes ministriju, kas varētu būt nākamie projekti, Dumpe atklāj, ka uzmanības centrā ir Torņakalna reģionālā stacija un saistītās infrastruktūras izbūve. "Atsevišķas idejas virzījām jau tad, kad gatavojām priekšlikumus Atveseļošanās noturības mehānisma finansējumam. Torņakalna mezgls būs kritisks – lai tas funkcionētu, tajā noteikti vajadzēs ieguldīt, tostarp apkārtējā pilsētas infrastruktūrā," viņa iezīmē problemātiku.
Vēl pēta
Sirmā precizē, ka atsevišķos posmos projektēšanas darbu virzība ir apturēta. "Tas ir posms, kas saistīts ar Rīgas dzelzceļa mezglu pētījumu, lai integrētu pašreizējo Latvijas dzelzceļa infrastruktūru "Rail Baltica" projektā. Notiek darbs speciālistu līmenī, lai precizētu, sagatavotu jaunu projektēšanas darba uzdevumu.

Otra būtiska izmaiņa ir labajā krastā, tā skar šķērsojumu Rēznas un Pildas ielas trasējumā, Ģertrūdes ielas trasējumā – vēl notiek izpēte. Pašvaldība ir apņēmusies šajos divos šķērsojumos līdzdarboties. Sākotnēji piedāvātie risinājumi nebija tādi, kas apmierina pašvaldību, jo tajos netika ņemtas vērā attīstības iespējas no transporta shēmas viedokļa. Tas, ko tagad vēlas pašvaldība, īsti nav realizējams projekta finansējuma ietvaros," neslēpj Sirmā.

Lai gan būvprojektēšanas darbi ir apturēti posmā no Jelgavas ielas līdz Zasulauka depo stacijai, tālāk no Zasulauka stacijas līdz lidostas posmam/Imantas stacijai plānošanas nosacījumi faktiski jau ir sagatavoti. Un arī šajā posmā varētu sākt būvprojekta izstrādi. Tāpat pašvaldība jau ir sagatavojusi, ar iedzīvotājiem izrunājusi plānošanas nosacījumus posmam no Stopiņu novada robežas līdz Slāvu pārvadam. Uz to bāzes tiek gatavoti tehniskie noteikumi, lai varētu sākties būvprojektēšana.

Līdzšinējā pašvaldības sadarbība ar projekta ieviesējiem un Satiksmes ministriju ir bijusi konstruktīva.
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.