"Eiropas Komisija ierosina jaunas partnerattiecības starp Eiropu un lauksaimniekiem, lai pievērstos problemātikai saistībā ar nodrošinājumu ar pārtiku, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un izaugsmi. Turpmākās desmitgades būs izšķirošas, veidojot pamatu tādai lauksaimniecībai, kas būtu stipra, kas spētu cīnīties pret klimata pārmaiņām un izturēt starptautisko konkurenci, vienlaikus atbildot uz iedzīvotāju vajadzībām. Lauksaimnieki Eiropai ir vajadzīgi. Lauksaimniekiem ir vajadzīgs Eiropas atbalsts. Kopējā lauksaimniecības politika ir mūsu maizes klēts, kā arī nākotne lielākajā daļā mūsu teritoriju," norāda Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs.
KLP reforma būs iespēja sekmēt inovācijas, pastiprināt lauksaimniecības konkurētspēju gan ekonomiskā, gan ekoloģiskā ziņā, cīnīties pret klimata pārmaiņām, atbalstīt nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi. KLP sniegs arī izšķirošu ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanā.
Reformai ir desmit pamatelementi.
Paredzēts sekmīgāk orientēts atbalsts ienākumiem nolūkā padarīt dinamiskāku ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību
Lai labāk izceltu ES lauksaimniecības potenciālu, Komisija ierosina atbalstīt lauksaimnieku ienākumus taisnīgākā, vienkāršākā un sekmīgāk orientētā veidā.
Pamata atbalsts ienākumiem attieksies vienīgi uz aktīvajiem lauksaimniekiem. Šis atbalsts pakāpeniski samazināsies, sākot no 150 000 eiro (110 000 latu) (regresija), un to maksimālā summa tiks noteikta 300 000 eiro (210 00 latu) apmērā vienai saimniecībai gadā, cita starpā ņemot vērā saimniecību izveidoto darbvietu skaitu. Šo atbalstu taisnīgākā veidā izdalīs lauksaimniekiem, reģioniem un dalībvalstīm.
Tiks ieviesti tādi krīžu pārvaldības rīki, kas nodrošina aktīvāku reakciju un ir labāk pielāgoti, lai stātos pretī jaunajām ekonomikas problēmām
Cenu nepastāvība ilgtermiņā apdraud lauksaimniecības nozares konkurētspēju. Komisija piedāvā iedarbīgākus, aktīvāk reaģējošus drošības tīklus tajās lauksaimniecības ekonomiskajās jomās, kuras krīzes iedragā visdziļāk (tādas kā privāta uzglabāšana un publiskā intervence), un ierosina sekmēt kopējo apdrošināšanas un kopfondu izveidi.
Paredzēti tā sauktie "zaļie" maksājumi ilgtermiņa ražīgumam un ekosistēmu saglabāšanai
Lai uzlabotu lauksaimniecības nozares ekoloģisko ilgtspēju un pastiprinātu lauksaimnieku ieguldītos pūliņus, Komisija ierosina 30 % tiešo maksājumu atvēlēt tādai lauksaimniecības praksei, kas veido priekšnosacījumus dabas resursu optimālai izmantošanai. Šāda prakse, kas būtu vienkārša un vienlaikus efektīva ekoloģiskā ziņā, ir, piemēram, kultūraugu dažādošana, pastāvīgo ganību uzturēšana, dabas rezervātu un ainavu saglabāšana.
Nolūkā iedibināt uz zināšanām balstītu lauksaimniecību un tādu lauksaimniecību, kas ir konkurētspējīga, Komisija ierosina divkāršot agronomiskajiem pētījumiem un inovācijai pieejamo budžetu un darīt visu, lai šādas pētniecības rezultāti izpaustos praksē ar jaunu partnerību starpniecību inovācijas jomā. Šie līdzekļi dos iespēju sekmēt zināšanu nodošanu un padomu sniegšanu lauksaimniekiem, kā arī atbalstīt lauksaimniekiem saistošus pētījumu projektus, vienlaikus nodrošinot ciešāku sadarbību starp lauksaimniecības nozari un zinātnes darbinieku aprindām.
Lauksaimniecība ir pārtikas aprites ķēdes pirmais posms; diemžēl tas ir ļoti sadrumstalots un nestrukturēts. Lai uzlabotu lauksaimnieku stāvokli, Komisija ierosina atbalstīt ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas, kā arī veidot ciešāku saikni starp ražotājiem un patērētājiem (izvairoties no pārlieku daudziem starpniekiem). Pēc 2015. gada turklāt vairs netiks pagarinātas cukura kvotas, kas ir zaudējušas savu aktualitāti.
Ir jāņem vērā katras atsevišķās teritorijas specifiskās iezīmes un jāsekmē valsts, reģionāla un vietēja mēroga agrovides iniciatīvas. Tālab Komisija ierosina noteikt, ka starp sešām lauku attīstības politikas prioritātēm tiek noteiktas šādas prioritātes: ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana, cīņa pret klimata pārmaiņām un resursu efektīva izmantošana.
Divas trešdaļas lauksaimnieku ir vecāki par 55 gadiem. Lai atbalstītu jaunu darbvietu izveidi un stimulētu jaunās paaudzes iesaistīties lauksaimniecībā, Komisija ierosina izveidot jaunu atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem, kas būtu pieejams lauksaimniekiem, kuri jaunāki par četrdesmit gadiem, pirmajos piecos viņu darbības gados.
Lai sekmētu nodarbinātību un uzņēmējdarbības garu, Komisija ierosina virkni pasākumu, kuru nolūks ir veicināt ekonomisko aktivitāti lauku apgabalos un sekmēt lauku attīstības iniciatīvas. Piemēram, mikrouzņēmumu projektu atbalstam tiks izveidots "iesācēja komplekts", paredzot finansējumu līdz 70 000 eiro (49 000 latu) apmērā piecu gadu laikposmā.
Lai nepieļautu pārtuksnešošanos un saglabātu ES teritoriju bagātību, Komisija dalībvalstīm piedāvā iespēju vēl lielākā mērā atbalstīt lauksaimniekus rajonos, kur ir nelabvēlīgāki dabas apstākļi, tiem paredzot papildu kompensāciju. Šis atbalsts papildinās atbalstus, kuri jau ir pieejami lauku attīstības politikas satvarā.
Lai nebūtu administratīvas pārslodzes, Komisija ierosina vienkāršot vairākus KLP mehānismus, jo īpaši noteikumus par savstarpējo atbilstību un kontroles sistēmas, tajā pašā laikā nezaudējot to efektivitāti. Turklāt vienkāršos arī atbalstu mazajiem lauksaimniekiem. Šai mērķa grupai izveidos vienotas likmes maksājumu apjomā no 500 līdz 1000 eiro ( 350 - 700 latu) vienai saimniecībai gadā.
Gadījumā, ja mazie lauksaimnieki izbeidz savu lauksaimniecisko darbību, tiks sekmēta zemes nodošana citām saimniecībām, kas savas saimniecības vēlas pārstrukturēt.