Projektu atbalsta Meža attīstības fonds (MAF)
mežs rada
Atbildēt par katru skaidu: kā top granulas
Koks un no koka ražotie materiāli ir viens no galvenajiem Latvijas eksporta stūrakmeņiem. Meža nozare Latvijā ikgadu eksportē aptuveni 75% no saražotās produkcijas. Bieži vien gan šī eksporta nozare tiek kritizēta, sakot, ka no Latvijas tiek izvesti neapstrādāti kokmateriāli, kas uzskatāma par zemas pievienotās vērtības preci. Tomēr Latvijā darbojas virkne uzņēmumu, kas no kokmateriāliem gatavo dažādus produktus gan ārzemju, gan vietējam tirgum. Blakusprodukts, kas rodas no rūpniecības, ir skaidas un atgriezumi, ko pēc tam iespējams pārstrādāt granulās.
Teksts un foto: Raivis Vilūns
Pretēji citām nozarēm, kas pandēmijas laikā ievērojami cieta un pieredzēja milzīgu apgrozījuma kritumu, kokrūpniecība un tajā skaitā granulu ražotāji būtiskas pārmaiņas savā darbā nemanīja. Kā atzīst nozares eksperti, pandēmija mazliet iekavēja eksportu, jo sadārdzinājās transportēšanas izmaksas, tomēr kopumā līdz šim krīze ir pārvarēta sekmīgi.
Pozitīvo tajā visā saskatījis arī Latvijas koka logu, durvju un granulu ražošanas uzņēmums "Staļi", kurš pandēmijas laikā sakārtoja savu e-komercijas pusi un nu ir veiksmīgi palielinājis pārdotās produkcijas apjomu Latvijā. SIA "Staļi" dibināta 1993. gadā, un uzņēmuma pārstāvji stāsta, ka jau 27 gadus piedāvā klientiem visā pasaulē "premium" kvalitātes produkciju no dabīgiem izejmateriāliem. Uzņēmuma ražotne, kurā viesojās "Delfi Bizness", atrodas pašā Cēsu pievārtē, Priekuļu pagastā.

Pamata produkcija ir koka logi un durvis, un viss darbs sākas ar kokmateriāliem. Ieejot "Staļu" teritorijā, redzami grēdās sakrauti apaļkoki. Pārdošanas direktors Artūrs Bukšs skaidro, ka uzņēmums pats nenodarbojas ar mežizstrādi un koki tiek iepirkti no vietējiem Latvijas meža nozares uzņēmumiem. Taču partneri tiekot izraudzīti ļoti rūpīgi, jo gan pašam uzņēmumam, gan tā klientiem ir svarīgi, ka tiek izmantota augstvērtīga koksne un ka tā ir atbilstoši sertificēta. "Mēnesī iepērkam aptuveni 4000 kubikmetrus apaļkoka," saka Bukšs.

Granulu ražošanas vadītājs Raivis Kalniņš un pārdošanas direktors Artūrs Bukšs. Foto: Raivis Vilūns, DELFI
Lai gan daudziem uzņēmumiem pandēmija bija grūts periods, Bukšs norāda, ka šis laiks palīdzējis "Staļiem" sakārtot savu e-komercijas pusi. Interneta veikals jau bija kādu laiku pieejams, bet tas bija tāds blakus process, tiešā pārdošana bija daudz aktīvāka, bet ierobežojumi un globālās ķibeles ļāva vērst fokusu uz tiešsaistes sistēmas sakārtošanu. Tāpēc tagad granulu iegāde esot kļuvusi ļoti ērta – klients var ieiet mājaslapā, ierakstīt savu adresi un jau uzreiz uzzināt, cik granulas kopā ar piegādi līdz mājas durvīm izmaksās.

Uzņēmums aktīvi strādā ar eksporta tirgiem, bet labprāt arī palielinātu pārdotās produkcijas daļu Latvijā.
"Līdz 2020. gadam lielāks uzsvars tika likts uz eksportu. Aptuveni 60% granulu tika realizēti eksportā, attiecīgi 40% vietējam tirgum. Vēlāk uzņēmuma uzsvars mainījās – vēlējāmies, lai mūsu granulas, kas ir augsti novērtētas Eiropā, ir vairāk pieejamas arī vietējā tirgū. Pašlaik eksportējam aptuveni 40%, kamēr 60% realizējam Latvijā. Tā kā mūsu uzsvars ir uz kvalitāti un biznesa mērķos necenšamies konkurēt ar lielākajiem ražotājiem saražoto tonnu ziņā, vēlamies šo proporciju vēl vairāk fokusēt tieši uz Latvijas tirgu," norāda tirdzniecības direktors.
Logi un durvis
"Staļi" pēc pasūtījuma ražo logus un durvis. Galvenais eksporta tirgus ir Skandināvija, kur, kā skaidro Bukšs, pasūtītājs ir ļoti prasīgs, tādēļ uzņēmumā visos posmos ļoti rūpīgi tiek sekots līdzi kvalitātei. "Mums ir pilna cikla ražošana, tas nozīmē, ka strādājam ar visiem sertifikātiem un pilnu atbildību," saka Bukšs. Sākot no koka atvešanas, apstrādes, sadalīšanas gabalos līdz līmēšanai, apstrādei, krāsošanai un stiklošanai – galvenais ir kvalitāte. Bukšs min, ka konkurentu uzņēmumi bieži iepērk gatavas koka brusas un viņiem nav ne mazākās nojausmas, kā tas koks ticis apstrādāts, žāvēts, spiests presēs un uzglabāts, kas nozīmē, ka konkurentiem pēc tam ir grūtāk arī atbildēt klientam par gala produkta kvalitāti.

"Staļos" logi un citi izstrādājumi top vairākos cehos, kur tie tiek sagatavoti posmu pa posmam. Baļķi nonāk gaterī, kur tos sazāģē, un tad tie dodas uz cehu, kur tiek gatavotas brusas, kas tad kļūst par logiem un durvīm.

Viens no "Staļu" bonusiem, kā uzskata pārdošanas direktors, slēpjas tajā, ka viņi nav ļoti liels uzņēmums un tāpēc arī var piedāvāt klientiem individuālāku pieeju. Var izgatavot dažādus produktus, veidot nestandartizētus risinājumus. "Mūsu niša ir ļoti augstvērtīgs un ekoloģiski tīrs materiāls," saka pārdošanas direktors. Tomēr nevarētu teikt, ka uzņēmums nodarbojas ar "mājražošanu", jo gadā vidēji tiek saražoti divdesmit tūkstoši logu un durvju vienību. Uzņēmums lepojas ar savu logu ražošanas ciklu, kurā rāmis tiek krāsots un apstrādāts trīs reizes. "Likumsakarīgi, ja es koku apstrādāju trīs reizes, bet kāds cits konveijerā laiž cauri varbūt divas reizes, tad mēs būsim tie, kurus izvēlēsies cilvēki, kas vēlas augstvērtīgus logus un negrib nekādus eksperimentus, mēs varam to garantēt," saka pārdošanas direktors.
Savukārt tas kokmateriāls, kuram nav lemts kļūt par logu vai durvīm kādā skandināvu minimālisma stilā ieturētā ēkā, dodas uz "Staļu" granulu ražotnes pusi, kur tam paveras iespējas doties ceļojumā uz Itāliju.
Granulu nozarei Covid-19 laikā būtiskāka ietekme nākusi no tā, ka ir mainījušās transporta izmaksas. Apkurei un elektroenerģijas ražošanai granula ir nepieciešama neatkarīgi no pandēmijas, un arī patēriņš nav mainījies. Taču ir pieaugušas transporta izmaksas, it sevišķi kuģu kravām. Tas apgrūtina biznesu un tālāko attīstību, jo, piemēram, ja produkta cena sadārdzinās, tad jauni patērētāji varētu atturēties no granulu katla iegādes. Tomēr kopumā pēdējo gadu notikumi vietējo tirgu ir maz ietekmējuši, un galvenokārt pandēmija ir apgrūtinājusi eksportu.

Kokmateriālu cenu kāpums būtisku ietekmi uz granulu nozari nav atstājis. Jaunas rūpnīcas nav radušās, jo visi saprot, ka šis sadārdzinājums ir tikai īslaicīgs un cenas visticamāk pārskatāmā periodā atgriezīsies iepriekšējā līmenī.
Didzis Palejs, Latvijas biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs
Kā top granulas
Bukšs un granulu ražošanas vadītājs Raivis Kalniņš "Delfi Bizness" ekskursijas laikā stāsta, ka granulu ražošanu nevar uzsākt kurš katrs. "Nevar vienkārši nopirkt iekārtas un sākt ražot," saka pārdošanas direktors, skaidrojot, ka arī kurināmā ražošanas procesā svarīgas ir gadiem ilgi uzkrātās zināšanas. "Divreiz diennaktī tiek veikti testi, tiek ņemti paraugi, pārbaudīts mitrums, mehāniskā izturība, blīvums," saka granulu ražošanas vadītājs.

Granulas ceļš uz patērētāju katliem sākas no atlikumiem, kas radušies logu un durvju ražošanas procesā. "Granulu ražošanai izmantojam savu augstākā labuma materiālu, kā arī papildus iepērkam celulozes šķeldu, aptuveni 15 000 berkubu mēnesī," norāda Bukšs. Kalniņš zina stāstīt, ka katra šķeldas krava, kas tiek iepirkta, tiek pārbaudīta. "Staļu" pārstāvji norāda, ka kopumā iepirkumi ir nelieli un uzņēmums neveido lielus šķeldas kalnus. Viņi skaidro, ka strādā pēc "just in time" (tieši laikā – red.) principa, lai neveidotos lieki, neefektīvi krājumi.
Koksne tiek kaltēta ar karstu tvaiku. "Ir daudzi ražotāji, kas no skaidām taisa granulas, bet skaidas tiek kaltētas ar dūmiem, līdz ar to krāsa granulai ir tumšāka, bet mēs izmantojam tikai karsto gaisu," saka Kalniņš, un Bukšs piebilst, ka cilvēki pērk produktu "ar acīm", tādēļ "Staļi" arī izceļas ar granulu gaišo toni. "Mēs spējam garantēt granulu izejmateriālu," saka pārdošanas direktors.

Ar šeit, tāpat kā pie logu gatavošanas, tiek ievērots princips, ka faktiski nekas netiek izšķērdēts un tas materiāls, piemēram, mizas, kas nav piemērots granulām, tiek izmantots ražotnē uz vietas. Proti, tas tiek sadedzināts lielajās uzņēmuma krāsnīs, lai nodrošinātu kokmateriālu žūšanu. "Pilnībā izmantojam mums pieejamos resursu," saka pārdošanas direktors. Ejot pa teritoriju, var redzēt mizu un nekvalitatīvo atgriezumu kaudzes. Kā norāda "Staļu" pārstāvji, šis materiāls tiek izmantots apkurei kaltēs un citviet uzņēmumā.

"Staļi" lepojas ar savu kokmateriālu kvalitāti, un abi pārstāvji skaidro, ka, lai gan, iespējams, produkts rezultātā ir nedaudz dārgāks, ja salīdzina ar konkurentiem, uzņēmums var atbildēt teju par katru skaidu, kas izmantota tā ražošanā. "Tirgus kļūst arvien piesātinātāks. Mums visu laiku ir jākontrolē kvalitāte, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs spējam saglabāt konkurētspēju un visu laiku paši pārbaudām sevi," skaidro Bukšs.

Pēc tam, kad materiāls ir izžāvēts, tas tiek smalcināts un dodas tālāk, kur to izsijā, atbrīvo no pārāk lieliem un pārāk smalkiem gabaliem, un tad tas pa konveijeru dodas uz presi, kur tiek izveidotas granulas, kādas tās redz patērētājs. Ražotnē ir arī operators, kas seko līdzi granulu ražošanas procesam, apstākļiem, kādi ir kaltēs, un presēšanas iekārtām.
Pēdējais solis ir granulu sapakošana, kas ir pilnībā automatizēts process. Granulas no konveijera lentes nonāk maisos, kas ir apdrukāti vai nu ar "Staļu", vai pasūtīja logotipu, ko tad sagrābj konveijera robota roka. Laiku pa laikam tiek veikts arī maisu izturības tests. Ik pa laikam nejauši izvēlēts maiss tiek kārtīgi apskatīts, lai būtu drošība, ka granulas ir iepakotas kārtīgi un tās neizbirs ceļā uz katlu vai veikalā.
Robots granulu kastes sakrauj uz paletēm un aptin ar plēvi tālākai sūtīšanai. Viss ir cieši iepakots, tāpēc arī pircēji var būt droši un nesatraukties, ka granulas varētu kļūt mitras, ja paliks ārā. Automatizācija arī palīdzējusi kāpināt efektivitāti, ražošanā ir nodarbināti divdesmit cilvēki.

Granulu ražošanas vadītājs norāda, ka kurināmais, ko plānots tuvākajā laikā nodot vai nogādāt klientam, paliek turpat pie ražošanas ceha, bet, ja produkts uzkavēsies ilgāk, tas tiek aizvests uz noliktavu, tomēr tas ir retums. "Mēs neražojam vispārīgi, mēs ražojam konkrētam klientam," norāda Bukšs.
Pandēmija uz nozari noteikti ir atstājusi ietekmi, bet tā ir bijusi netieša. Granulu ražošana ir enerģētika, jo granulu, kā zināms, lieto vai nu siltumam vai elektrostacijās. Un cilvēkiem siltumu un elektrību vajag neatkarīgi ir vai nav Covid-19. Globāli skatoties enerģijas patēriņš kritās, bet jebkurā gadījumā nekas neapstājās. Attiecīgi tiešā veidā tas mūsu nozari neietekmēja.

Drīzāk lielāku iespaidu atstāj klimata jautājumi. Piemēram, ir bijusi silta ziema, tad pieprasījums ir mazāks. Tāpat arī patēretājiem un tirgotājiem iekrājumi var būt saglabājušies no iepriekšējā gada, kas nozīmē, ka ir mazāks pieprasījums. Piemēram, Eiropā aizpagājušā ziema īsti nebija un tās siltums tad atstāja ietekmi uz pagājušo ziemu, kad klienti tērētja rezerves, kas nebija iepriekš iztērētas.

Pasaulē šobrīd kokmateriālu cena kāpj. Līdz ar to visi kokapstrādes uzņēmumi zāģē un ražo produkciju uz nebēdu, un viņiem rodas blakus produkts – skaidas, šķelda un tamlīdzīgi. Bet tik īsā laika periodā granulu ražotāji, kas ir tiešie šie skaidu pircēji, nevar noreaģēt un paņemt skaidas. Mēs novērojam, ka tirgū rodas liels skaidu piedāvājums. Principā patēriņš nav tik liels kā piedāvājums. Tā rezultātā mums bija iespēja samazināt iepirkuma cenu.
Māris Petrovskis, SIA "Kurzemes granulas" izpilddirektors
Projektu atbalsta Meža attīstības fonds (MAF)

Projekta ''Mežs rada” veidotāji: saturs – Ingrīda Drazdovska, Žanete Hāka, Raivis Vilūns, Andra Briekmane, foto – Viesturs Radovics, dizains – Ralfs Eglītis, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.