Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka visu noplukušo māju tehniskais stāvoklis ir kritisks, un otrādi – "uz aci" šķietami pamatīga ēka var izrādīties milzis, ko balsta "māla kājas", kā tas ir, piemēram, plaši izskanējušajā gadījumā ar ēku Krišjāņa Valdemāra ielā.
Formāli pašvaldība definējusi: pilsētvides un ainaviski vērtīgas teritorijas uzturēšanas prasībām neatbilstošas būves tiek klasificētas atbilstoši to radītajai ietekmei uz cilvēku drošību. Tā graustus iedala trīs kategorijās.
"Delfi Bizness" skaidro, kādas ēkas tiek iekļautas graustu sarakstā un kādi stimuli tiek piedāvāti to īpašniekiem objektu sakārtošanai, savukārt nekustamā īpašuma tirgus ekspertiem vaicā – kā investori vērtē šādus namīpašumus, kāpēc biznesam tie potenciāli nešķiet pievilcīgi?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
