Atskaitot ogles un naftas produktus, Rīgas ostā apgrozījuma pieaugums
Foto: Publicitātes foto

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabilitāti, kopā Rīgas ostas stividorkompānijām pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu. Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkstoši tonnu, šobrīd sasniedzot 8,88 miljonu tonnu jeb 88% no visām kravām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums š.g. pusgadā ir 3,2 miljoni tonu (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 miljoni tonnu dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē, ir augstākais mēneša rādītājs.

Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis "Pasaulē aizvien pieaug tendence fosilos energoresursus aizstāt atjaunojamiem resursiem, kuru starpā – arī koksnes granulas. Papildus tam Eiropā šobrīd norit rezervju atjaunošana rudens/ziemas apkures sezonai un kvalitatīvajām Latvijas granulām šajā procesā ir liels pieprasījums," kravu apjoma pieaugumu skaidro Rīgas brīvostas pārvaldes analītiķi.

"Rīgas ostas trumpis ir dzelzceļa un autotransporta infrastruktūra, piestātnes, pie kurām varam apkalpot lielos Panamax tipa kuģus, kā arī sniegto pakalpojuma augstā kvalitāte. Tas ļāvis mums piesaistīt ne tikai vietējos granulu uzņēmums, bet šobrīd uz Rīgas ostu tiek vestas arī Lietuvas un Igaunijas izcelsmes kravas. Arī šī tendence veicina koksnes granulu apstrādes apjomus," situāciju raksturo "Rīgas Universālais Termināls" valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis.

Pirmajā pusgadā lielākais kāpums reģistrēts lauksaimniecības kravām, kuru apjoms ostā audzis par vairāk nekā piekto daļu (+22,5% ) un pēdējā gadā labības produktu kravas ir stabili ierindojušās starp trim lielākajiem osta kravu. Turklāt pozitīvi vērtējams, ka aizvien biežāk Latvijas graudu audzētāji eksportam izmanto tieši Rīgas ostu, ko apliecina aprīlī noslēgtais darījums, kura rezultātā Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS iegādājusies 50% + 1 daļu beramkravu terminālī "Alpha osta".

Konteinerkravu segments joprojām cenšas tikt galā ar pandēmijas radīto krīzi – viscaur pasaulē ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Un šī situācija redzama arī Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauts 2,06 miljoni tonnu konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

"Kopīgi – Rīgas brīvostas pārvaldei sakārtojot un attīstot ostas infrastruktūru un Rīgas ostas uzņēmējiem, profesionāli un prasmīgi strādājot un investējot savā darbībā, kraušanas, uzglabāšanas tehnoloģijās un IT risinājumos, varam audzēt ostas izaugsmes un konkurētspējas potenciālu, kas ļaus piesaistīt papildu kravas, investīcijas un stiprināt Rīgas ostas pozīcijas globālā tirgū," pārliecināts Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā un otra lielākā Baltijas valstu osta, kurā augstas kvalitātes pakalpojumus sniedz ap 200 ostā strādājošie privātie komersanti, tai skaitā 36 kravu pārkraušanas termināļi. Rīgas ostas biznesa klasterī ir nodarbināti vairāk nekā 4000 strādājošie.

Pēc domnīcas CERTUS aprēķiniem, katra Rīgas brīvostā pārkrautā kravu tonna dod pienesumu Latvijas IKP 10,7 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka pērn, pārkraujot 23,7 miljonus tonnu kravu, Rīgas ostas klasteris palielināja Latvijas IKP par 250 miljoniem eiro. Ostas klastera komersanti ik gadu samaksā nodokļos vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.