Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.
Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.
ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.
Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.
Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.
"Morgan Stanley" brīdināja, ka akciju cenas ir mazaizsargātas pat tad, ja FRS pazeminātu procentlikmes, un samazināja to reitingu.
"Mums ir bažas, ka mīkstinātas [monetārās] politikas pozitīvās puses tiks pārspētas ar vājākas izaugsmes negatīvajām pusēm," savā piezīmē paziņoja "Morgan Stanley".
Lai gan ASV dolāra vērtība bija stabila pret citām svarīgākajām valūtām, tā ievērojami pieauga pret Turcijas litu pēc tam, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atcēla no amata centrālās bankas prezidentu.
Erdogans ir vairākkārt iebildis pret augstām procentlikmēm un aicinājis tās pazemināt, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi.
"Turcijas lira atkal slīd uz leju, atjaunojoties bažām, ka Erdogans grauj valsts ekonomiku, kad inflācija tikko bija sākusi mazināties," sacīja Forex.com analītiķis Favads Nazagzada.
Volstrītā "Apple" akcijas cena kritās par 2,1% saistībā ar gaidāmu viedtālruņu "iPhone" vāju noietu, bet "Boeing" akcijas cena saruka par 1,3% pēc Saūda Arābijas zemo cenu lidsabiedrības "Flyadeal" lēmuma atteikties no lidmašīnām "Boeing 737 MAX" par labu "Airbus".
"Deutsche Bank" ASV akcijas cena kritās par 6,1% pēc bankas svētdienas paziņojuma par radikālu restrukturizāciju, kas paredz apmēram 18 tūkstošu darbavietu likvidāciju līdz 2022.gadam. Frankfurtes biržā "Deutsche Bank" akcijas cena samazinājās par 5,4%.
Naftas cenas pieauga Ņujorkas biržā, bet kritās Londonas biržā.
Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 0,15 dolāriem līdz 57,66 dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 0,12 dolāriem līdz 64,11 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,4% līdz 26 806,14 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,5% līdz 2975,95 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,8% līdz 8098,38 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,1% līdz 7549,27 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,2% līdz 12 543,51 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,1% līdz 5589,19 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1225 līdz 1,1211 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2521 līdz 1,2512 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 108,47 līdz 108,75 jenām par dolāru.
