Komentējot Igaunijas valstij piederošā elektrības un gāzes sistēmu operatora "Elering" apliecinājumu, ka gaidāmajā ziemā gāzes piegādes valstij būs pietiekamas, privātās enerģētikas kompānijas "Alexela" vadītājs Marti Hāls Igaunijas parlamenta Finanšu komitejai sacīja, ka reģionā ziemas mēnešos dabasgāzes varētu pietrūkt.
"Acīmredzams, ka nav šaubu par to, ka gada izteiksmē gāzes piegāžu drošību var garantēt. Jautājums ir par to, ka iztrūkumu janvārī nevar nosegt ar martā piegādātu gāzi," viņš paskaidroja.
"Ļoti skaidri varam redzēt, ka janvārī, februārī un acīmredzot arī martā ir problēmas ar fizisku molekulas nodrošināšanu gāzes piegādē," viņš paskaidroja.
Deficīts saistīts ar to, ka Somijas kompānijas "Gasgrid Finland" iznomātā sašķidrinātās dabasgāzes glabāšanas un regazifikācijas kuģa (FSRU) jauda ir mazāka nekā sākotnēji gaidīts - no janvāra būs pieejamas divas teravatstundas mēnesī - un pieprasījums Somijas un Baltijas gāzes patēriņa reģionā ir lielāks nekā prognozēts.
Pieprasījuma palielinājumu "Alexela" vadītājs skaidroja ar minerālmēslojuma ražotāja "Achema" darbību un naftas pārstrādes uzņēmumu "Neste", kas varētu palielināt ražošanas jaudu pēc tam, kad spēkā stāsies aizliegums Eiropas Savienībā importēt Krievijas naftas produktus. Pa Lietuvas-Polijas gāzes starpsavienojumu GIPL gāze no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Klaipēdā aizplūst uz Poliju, kurai savukārt ir savienojums ar Vāciju, arī Eiropas lielākās ekonomikas patērētāji var iegādāties gāz no Lietuvas termināļa.
"Elering" vērtējums, ka gāzes piegādēs problēmu nav, ir vēlmju domāšana, Igaunijas parlamenta deputātiem sacīja "Alexela" vadītājs.
"Es patiešām cerētu, no visas sirds gribētu cerēt, ka tā ir patiesība, ka gāze būs un nevienam nebūs ierobežojumu. Tomēr mums ir jāsaprot, ka, vismaz no tirgus dalībnieka viedokļa, tā ir vēlmju domāšana. Ka nepiepildīsies neviens risks, ka tik ļoti vajadzīgā gāze netiks izmantota desinhronizācijai nepieciešamo spēkstaciju darbināšanai, un tā tālāk," Hāls klāstīja.
Viņš atgādināja, ka atkarība no dabasgāzes, piemēram, apstrādes rūpniecībā ir 50%, bet pārtikas rūpniecībā par 75%, bet Igaunijas krīzes situāciju plāni paredz, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumiem deficīta gadījumā gāze tiek atslēgta pirmajiem. "Pat nevēlos domāt par tādu domino efektu," atzina "Alexela" vadītājs.
"Elering" vadītājs Tāvi Veskimegi Igaunijas parlamenta deputātiem apliecināja, ka Somijas un Baltijas valstu reģionā gāzes piegādes un infrastruktūra ir pietiekama pieprasījuma apmierināšanai.
Kā liecina "Elering" analīzes dati, pat viskritiskākajā brīdī marta beigās gāzes piegādēm reģionā būs septiņu teravatstundu pārpalikums. Veskimegi paskaidroja, ka patēriņa prognozēs vērā tiek ņemta arī gāzes spēkstaciju darbība Latvijā un Lietuvā gadījumā, ja notiek neplānota Baltijas elektrības sistēmas desinhronizācija.
Somijas valstij piederošais gāzes pārvades sistēmas operators "Gasgrid Finland" ir informējis, ka infrastruktūras ierobežojumu dēļ no plānotā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Somijas tīklam nebūs iespējams piegādāt vairāk nekā 105 gigavatstundas gāzes dienā, tādējādi ierobežojot patēriņu Somijā.
Gāzes patēriņa prognozes līdz nākamajam pavasarim un tas, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir 12,5 teravatstundas gāzes, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes termināļus Klaipēdā un Somijas pilsētā Haminā, kā arī Somu līcī plānoto termināli, reģionā patēriņam būs vairāk nekā 66 teravatstundas dabasgāzes, par "Elering" aplēsēm informēja kompānijas komunikācijas projektu vadītāja Elo Ellermā.
Savukārt Baltijas valstu un Somijas patēriņš, pieskaitot gāzi, kad caur GIPL var no Lietuvas aizplūst uz Poliju, sasniedz ne vairāk kā 48,5 teravatstundas.
