Irāna un sešas pasaules lielvaras ceturtdien Šveicē vienojušās par potenciāli vēsturisku lēmumu, kas iegrožotu Irānas centienus izstrādāt kodolbumbu, kas ir lielākais pagrieziena punkts 12 gadus ieilgušajās sarunās. Vienošanas paredz, ka Irāna piekrīt krasi samazināt savu kodolprogrammu, bet Rietumvalstis apmaiņā atcels sankcijas, kas ir būtiski kaitējušas valsts ekonomikai.
Pēc astoņu dienu sarunām panāktās vienošanās ir pamats sarežģītam galīgajam līgumam, kas jāparaksta līdz 30.jūnijam. Irānas prezidents Hasans Ruhani sacīja, ka galīgās vienošanās izstrāde sāksies nekavējoties, lai to pabeigtu līdz noteiktajam termiņam 30.jūnijā.
Sankciju dēļ Irānas naftas eksports pašlaik ir vien 1,1 miljons barelu naftas dienā. Vēl 2012.gadā Irāna eksportēja 2,5 miljonus barelu naftas dienā.
Sarunām par Irānas kodolprogrammu tirgi seko jau labu laiku un, pēc vienošanās panākšanas, naftas cenu kritums nebija ļoti liels. "Es domāju, ka tirgos jau ir bijusi pārmērīga reakcija un tagad daudzi saprot, ka priekšā vēl ir daudz darba, kas jāpaveic," aģentūrai "Reuters" atzina Enerģijas menedžmenta institūta vecākais partneris Dominiks Čiričella.
Vienlaikus ir radies jautājums par to, kā turpmāk rīkosies Naftas eksportētāju organizācija OPEC. Iepriekš tā lēma saglabāt savu naftas eksportu 30 miljonu barelu apmērā dienā, neraugoties uz naftas cenu kritumu pasaulē. Taču, ja šīs lēmums netiek mainīts un naftas eksportu palielinās Irāna, tas nozīmēs, ka tas būs jāsamazina citām OPEC dalībvalstīm.
"Kad pienāks jūnijs, tirgus atkal satricinās gaidas par lielāku Irānas naftas eksportu. Ja [OPEC ietekmīgākā valsts] Saūda Arābija noslāpēs vēl vienu ieguves samazinājuma mēģinājumu, tā var izrādīties pēdējā nagla OPEC zārkā, jo no organizācijas var atšķelties biedri, kuri gribēs paši īstenot savus tirgus atbalsta pasākumus," prognozēja Čiričella.
Nedēļa sākās ar to, ka naftas cenas pasaulē pirmdien kritās, investoriem cerot uz darījuma noslēgšanu ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm maijā pirmdien kritās par 0,19 ASV dolāriem līdz 48,68 dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena piegādēm maijā Londonas biržā saruka par 0,12 ASV dolāriem līdz 56,29 dolāriem par barelu.
Otrdien Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm maijā kritās par 1,08 ASV dolāriem līdz 47,60 dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena piegādēm maijā Londonas biržā saruka par 1,18 ASV dolāriem līdz 55,11 dolāriem par barelu.
Naftas cenas pasaulē trešdien pieauga, ko noteica dati par naftas ieguves apjomu samazināšanos ASV. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm maijā trešdien pieauga par 2,49 ASV dolāriem līdz 50,09 dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena piegādēm maijā Londonas biržā kāpa par 1,99 ASV dolāriem līdz 57,10 dolāriem par barelu.
Ceturtdien Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena maijā bija 49,14 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,6% vairāk nekā iepriekšējā piektdienā. Savukārt Londonas biržā "Brent" markas jēlnaftas cena piegādēm maijā bija 54,95 dolāri par barelu, kas ir par 2,6% mazāk nekā iepriekšējās nedēļas beigās. Piektdien tirdzniecība ar naftu nenotika.
