Ar latviešu dizainu pasaulē; rada mēbeles no Latvijas 'zaļā zelta'
Foto: Publicitātes foto

Latvijas meži aizņem 52% valsts teritorijas, savukārt meža nozare ir viens no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, veidojot 20% no valsts kopējā eksporta. Par savu pieredzi veidojot uzņēmumu, kas mūsu "zaļajam zeltam" dod lielu pievienoto vērtību, intervijā portālam "Delfi" stāsta Miks Pētersons, mēbeļu dizainers un uzņēmuma "Nordi" dibinātājs.

Pēc Latvijas Zemkopības ministrijas datiem, 2005. gadā Latvija eksportēja mežu izstrādājumus ar zemu pievienoto vērtību – kurināmo koksni, zāģbaļķus un citus zāģmateriālus 687 miljonu eiro vērtībā, savukārt mēbeles – par 116 miljoniem eiro. 2018. gadā šie skaitļi attiecīgi ir bijuši – kurināmā koksne, zāģbaļķi un citi zāģmateriāli eksportēti 1,38 miljardu eiro vērtībā, bet mēbeļu eksports sasniedzis vien 173,6 miljonus eiro. Jāatzīst, ka gandrīz visas valstis cenšas pasargāt savus mēbeļu ražotājus no ārvalstu konkurentiem, parasti ar stingru standartu palīdzību, un tas var būt viens no iemesliem, kāpēc Latvijas mēbeļu eksports pieaug tik lēni. Ir vajadzīgi enerģiski un inovatīvi ražotāji, kā arī valsts atbalsts, lai Latvijas mežu nozares produkti tiktu pārdoti ar iespējami augstāko pievienoto vērtību.

Mik, Latvijā ir labas mēbeļu ražošanas tradīcijas, bet kā tev radās doma attīstīt pašam savu mēbeļu ražošanas zīmolu un uzņēmumu?

Mana pirmā formālā izglītība ir koka izstrādājumu dizaina speciālists, ko ieguvu toreizējā Rīgas lietišķās mākslas koledžā. Pēc beigšanas varēju turpināt mācības Mākslas akadēmijā, bet koka dizaina jomā nebija piemērotas iespējas. Izvēlējos turpināt studijas Latvijas Universitātē Ekonomikas un vadības fakultātē, kur ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu starptautiskajā biznesā. Paralēli mācībām strādāju koka mēbeļu dizaina jomā jau kopš 1997. gada – kā mēbeļu konstruktors, tehnologs, jaunu produktu attīstītājs. Kādu laiku strādāju patstāvīgi, tad atkal iesaistījos darbā lielā mēbeļu ražošanas uzņēmumā. 2015. gadā tomēr nolēmu riskēt un iet savu ceļu, radot savas mēbeļu kolekcijas.

Vai 2015. gadā tev jau bija izveidojusies darba komanda?

Man ir sadarbības partneri, un šī sadarbība ir ļoti svarīga. Tomēr pats nodarbojos ar dizaina izstrādi un produkta ieviešanu tirgū. Pēc tam savus produktus ražot pasūtu mēbeļu rūpnīcā. Koncentrējos, lai maksimāli daudz šīs pievienotās vērtības paliktu Latvijā. Ja iespējams, dodu priekšroku Latvijā ražotiem materiāliem.

Par pievienoto vērtību – cik efektīvi izmantojam Latvijas kokus?

Koks ir vienīgais būtiskais Latvijas dabas resurss, un, manuprāt, tam būtu jādod maksimāli augsta pievienotā vērtība. Ja tas ir Latvijas koks, to vajag maksimāli pārstrādāt un ražot ar Latvijas zīmolu! Tas ir mūsu resurss, un par to vajag rūpēties gan valstij, gan ražotājiem. Mēs savus ražojumus pārdodam tikai ar savu zīmolu un dizainu, kaut arī tas ir grūts un lēns ceļš. Daudz vieglāk būtu strādāt kādam lielam ražotājam, tomēr esam izvēlējušies to nedarīt.

Mēs savus ražojumus pārdodam tikai ar savu zīmolu un dizainu, kaut arī tas ir grūts un lēns ceļš. Daudz vieglāk būtu strādāt kādam lielam ražotājam, tomēr esam izvēlējušies to nedarīt.

Vai jūtat valsts atbalstu?

Jā, noteikti. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) palīdz apgūt ārvalstu tirgus, atbalstot mūsu dalību starptautiskās izstādēs un gadatirgos. Nupat ar LIAA atbalstu piedalījāmies Dizaina un interjera izstādē Ņujorkā, un tā bija pirmā reize , kad prezentējām savus izstrādājumus ASV.

Kas tev rada šo ideju, dzinuli vai moto jaunam mēbeļu dizainam?

Sākumā rodas stāsts, vēstījums par jauno produktu. Tikai pēc tam var rasties kolekcija. Es pat pierakstu šo stāstu, un pēc tam, veidojot nākošos produktus un kolekciju pilnveidojot, man ir vieglāk atgriezties pie sākuma idejas. Protams, produktam ir jābūt vajadzīgam, funkcionālam, drošam. Bet sākumā ir stāsts – un tam tiek piemeklēti vizuāli risinājumi.

Otrs – strādājot pie saviem produktiem, izmantojam dabīgus materiālus – masīvkoka ozolu, bērzu, bērza saplāksni, kā arī krāsas, kas ražotas uz ūdens bāzes. Strādājam ar sertificētiem, augstas kvalitātes materiāliem.

Mans stāsts un mēbeļu dizains ir autordarbs, tomēr man ir arī komanda, kas palīdz ar ieteikumiem, tehniskiem risinājumiem.

Kā tu raksturotu "Nordi" mēbeļu stilu? Es teiktu, ka tas ir skandināviski lakonisks.

Smejas: Tas ir latvieša radīts stils un dizains. Neesmu sekojis kādam īpašam strāvojumam. Dizains, vizuālais risinājums seko stāstam, tāpat arī detaļas un amatnieciskais izaicinājums. Piemēram, mūsu bērnu gultiņai nav redzams neviens savienojums.

Kāds ir šis stāsts "Nordi" bērnu gultiņai un varbūt arī citām kolekcijām?

Mūsu bērnu gultiņa apzināti veidota šķautņaina, kur sāni atgādina kalnu siluetus, tie pārklājas ar gultiņas pamatu un veido zīmējumu. Šī gultiņa ir kā ar zāli apaugusi pļava, kur bērnam atpūsties pirms nākošā kāpiena kalnā.

Vizuālais stāsts man ļauj atgriezties pie kolekcijas veidošanas idejas, spēlējoties ar vārdiem, domām, krāsu, koloristiku. Visi pieraduši pie baltām gultiņām, un mūsu gultiņa ir kaijas baltā krāsā. Tomēr esam radījuši arī kraukļa krāsas melnu gultiņu, kas arī ir daļa no šī stāsta. Melns visiem asociējas ar kaut ko tumšu un drūmu, bet krauklis ir putns, kas ir gan gudrs, gan prot arī spēlēties. Kaija toties ir brīvības un padebešu simbols, bet tā ir arī nikns cīnītājs, neatlaidīga un plēsīga. Tā mūsu bērnu gultiņa apvieno vairākas simboliskas nozīmes.

Mūsu kolekcija "Time" vai "Laiks" sākās ar galdu, kas veidots smilšu pulksteņa formā. Šis galds ir kā atgādinājums – ir jābūt uzmanīgiem, kā mēs izmantojam mums atvēlēto laiku. 2015. gadā man palika 35 gadi, un kādā brīdī manā apziņā kaut kas saslēdzās kopā. Manā agrā bērnībā nomira tēvs, nebiju ilgi par to piedomājis, bet tad sapratu, ka tēvam bija 35 gadi, kad viņš aizgāja mūžībā... Man pašam tajā laikā likās, ka visa dzīve vēl tikai priekšā... Bet mēs neviens nezinām, cik laika mums ir palicis. Ir jādara tas, kas ir jādara un kas vislabāk sanāk. Šis ir mūsu laiks, ko vajag pavadīt jēgpilni.

Paldies par šo ļoti personīgo stāstu. Jā gan, tas liek aizdomāties... Bet atgriežoties pie mēbeļu ražošanas – mēbeļu tirgus ir piesātināts, nesen Latvijā ienācis arī ražošanas milzis "Ikea". Kas ļauj konkurēt šajā plašajā tirgū?

Galvenais tomēr ir šis stāsts, un, protams, arī kvalitatīvi materiāli. Lielajiem ražotājiem nav šī īpašā stāsta.

Kā jūs uzrunājat klientu, jo izstāstīt stāstu prasa laiku?

Klienti grib estētiku. Cilvēki izvērtē dizainu, estētiku, funkcionalitāti.

Savus sadarbības partnerus galvenokārt atrodam mēbeļu un dizaina izstādēs un gadatirgos. Ar LIAA atbalstu piedalāmies izstādēs jau trīs gadus. Tas ir ilgs un neatlaidīgs darbs. Šogad jau trešo gadu piedalīsimies izstādē Vācijā. Pirmo gadu aizbraucām, prezentējām savu produktu un par to radās interese. Otrajā gadā braucām ar jau gataviem produktiem pārdošanai, šogad – ar jau gataviem produktiem, kā arī jauniem dizainiem. Ir jābrauc uz izstādēm un jāstāsta savi stāsti. Arī Latvijā ir līdzīgi – veikalu telpās kaut ko maksā katrs kvadrātmetrs, un tirgotājam jābūt pārliecībai, ka produkts sevi "atpelnīs".

Nupat bijāt izstādē Ņujorkā. Vai ir atšķirības starp Amerikas un Eiropas klientiem?

Varu tomēr vilkt paralēles ar to, kā mums gāja Vācijas izstādē pirmajā gadā. Izstādē piedalījāmies, lai saprastu, kāda ir ASV klientu gaume, un mums izdevās radīt interesi par mūsu bērnu gultiņu. Nākošais solis ir sagatavot šo produktu ASV tirgus prasībām, jo tur ir citi izmēri un citi standarti. Pašreiz strādājam pie šī projekta, un gatavu produktu vajag arī sertificēt. Bērnu mēbelēm vissvarīgākais ir drošības elements. ASV klienti vēlas mēbeles visdažādākajām gaumēm, un piedāvājums ir ļoti plašs.

Vai varat konkurēt arī ar cenām?

ASV ar zemu cenu konkurēt nevaram, bet cenu jautājums arī ļoti saistīts ar produkta estētisko unikalitāti. Ņemot to vērā, esam konkurētspējīgi, jo bieži vien cilvēki domā, ka mūsu produkti izskatās daudz dārgāki nekā tie patiesībā maksā. Mūsu partneri ir mēbeļu saloni, kas zina mūsu filozofiju, un strādā ar gala klientu.

Vai vari teikt, ka orientējaties uz īpašiem klientiem?

Mēs piedāvājam standartizētus produktus tirdzniecībai. Tomēr daudz strādājam arī ar individuāliem klientiem un individuāliem projektiem – kā sabiedriskām telpām, tā privātiem dzīvokļiem un mājām. Latvijā mums ir bijusi laba sadarbība ar interjera dizaineriem, arhitektiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem. Zviedrijā esam strādājuši pie vairāku viesnīcu apmēbelēšanas. Šajos projektos esam kā partneri, galvenokārt ražojot mīkstās un korpusa mēbeles.

Kas, tavuprāt, ir lielākais izaicinājums mēbeļu ražošanā?

Sadalīt spēkus. Attīstīt savu zīmolu, iet tirgū un to noturēt – tas ir izaicinājums. Vieglāk būtu ražot ar citu, lielāku zīmolu. Bet mēs ejam savu ceļu, un tas ir ultramaratons, kas jādara katru dienu. Tas arī rada šo īpašo pievienoto vērtību.

Ar latviešu dizainu pasaulē; rada mēbeles no Latvijas 'zaļā zelta'
Foto: Publicitātes foto

Attīstīt savu zīmolu, iet tirgū un to noturēt – tas ir izaicinājums. Vieglāk būtu ražot ar citu, lielāku zīmolu. Bet mēs ejam savu ceļu, un tas ir ultramaratons, kas jādara katru dienu. Tas arī rada šo īpašo pievienoto vērtību, teic Pētersons.

Ko tu teiktu kādam, kas domā un svārstās, vai veidot pašam savu uzņēmumu?

Atbilde ir īsa – vienkārši dari to! Kādā brīdī būs nogurums, tukšums, neticība... Tas ir normāli. Bet, ja ir liels sapnis, vajag darīt. Tas nebūs tas vieglākais ceļš, un ir jābūt arī gudram plānam, bet – darīt!

Kādi ir tava uzņēmuma nākotnes plāni?

Turpināt pilnveidot produktus un sortimentu, kā arī paplašināt mūsu atpazīstamību. Atrast veidus, lai cilvēki ieklausītos mūsu stāstā.

Latvijā ir daudz labu ražotņu ar kvalitatīviem produktiem, kas tomēr nevar atrast eksporta tirgu, jo viņi ir mazi, un zīmols nav atpazīstams.

Tu teici, ka tavs darbs ir ultramaratons. Kā tu atpūties no šī maratona?

Smejas: Es skrienu! Skriešana ir mans hobijs, kas dod jaunu startu nākošajiem darbiem. Arī daudzas jaunas idejas un atklāsmes radušās skrienot.

Vai vari teikt, ka skriešana ir kā meditācija?

Man – viennozīmīgi. Bet pirmajā vietā tomēr ir ģimene. Darbs paņem laiku un enerģiju, bet ģimene ir prioritāte. Esmu radījis savu vērtību skalu, kurā pirmajā vietā ir ģimene, tad darbs, tad skriešana.

Source

DELFI Bizness

Tags

Kokrūpniecība Dizains Eksports Mēbeles Skriešana Zemkopības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form