Argentīna sola publicēt 'tīrus' ekonomikas datus

Nacionālā statistikas institūta INDEC vadītāja Grasjela Bevakva sacīja, ka institūts cer atsākt ekonomikas izaugsmes datu publicēšanu šī gada pirmajos sešos mēnešos.

Tomēr viņa brīdināja, ka var būt vajadzīgs ilgāks laiks, lai sakārtotu sistēmu inflācijas un nabadzības precīzai aprēķināšanai.

Inflācija un nabadzība ir politiski delikāti temati, un bijusī kreisā prezidente Kristīna Kiršnere tiek apsūdzēta to maskēšanā ar statistikas datu manipulācijām.

Bevakva teica, ka var paiet astoņi mēneši līdz inflācijas datu publicēšanai, lai gan "tiek veikts darbs, lai to izdarītu ātrāk".

Viņa sacīja, ka visvienkāršāk apkopojamie dati ir ārējās tirdzniecības bilances statistika, kas būs gatava februārī.

"Ir labāk, ja nav neviena rādītāja, nevis ir aplams rādītājs," preses konferencē paziņoja finanšu ministrs Alfonso Prats-Gajs.

"Mērķis ir [panākt], lai rādītāji būtu tik tīri, cik iespējams," sacīja ministrs.

Viņš lēsa, ka Argentīnas ekonomika, kas ir trešā lielākā Latīņamerikā, sāks atveseļoties šī gada otrajā pusē.

Ministrs prognozēja, ka ekonomika pieaugs par "apmēram 0,5 līdz 1,0 %" 2016.gadā kopumā un par vidēji 4,5% nākamajos trijos gados.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) 2013.gadā kritizēja Kiršneres administrācijas publicētos datus, kuri ļoti atšķīrās no privātu ekonomistu aplēsēm.

Kiršnere aizstāvēja populistiskas sociālās labklājības programmas un protekcionisma politiku, ar to izpelnoties daudzu argentīniešu mīlestību, bet uzņēmēju un investoru neuzticību.

Alfonso Prats-Gajs otrdien lēsa, ka inflācija pērn sasniegusi apmēram 30% un valsts budžeta deficīts bijis apmēram 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Argentīnas labējais prezidents Maurisio Makri kopš stāšanās amatā pirms mēneša ir veicis vairākas ekonomikas liberalizācijas reformas, lai mainītu Kiršneres laikā īstenoto politiku.

Starp šīm reformām ir ārējās tirdzniecības un valūtas kontroles liberalizācija, lai gan kritiķi uzskata, ka tas kaitēs nabadzīgākajiem argentīniešiem.