Savulaik neīstenojoties Baltijas valstu atomelektrostacijas kopprojektam Visaginā, šobrīd kodolenerģijas iniciatīvas stafeti pārņēmusi Igaunija viena pati. Pēc diviem gadiem valsts varētu pieņemt gala lēmumu par mazā modulārā reaktora izbūvi, ņemot vērā enerģētikas vajadzības un sabiedrības attieksmi. Savukārt Latvija nav vērtējusi iespēju ražot kodolenerģiju. Igaunijas atomenerģijas ekspertu skatījumā, ir jābeidz cerēt, ka kāds cits saražos elektrību, kas mums ir nepieciešama. Pretējā gadījumā jāpaļaujas uz gāzi – no Krievijas, kas savus resursus izmanto kā ģeopolitisko ieroci.
Kamēr Vācija plāno slēgt visas savas atomelektrostacijas (AES), citas valstis ne tikai saglabās šo energoresursu, bet arī paredz jaunu AES būvniecību gan Eiropā, gan citur pasaulē. Piemēram, Āzijā dažādās stadijās ir vairāku simtu AES attīstības plāni (būvniecības vai priekšlikumu stadijā), liecina Pasaules Ekonomikas foruma apkopojums. Un arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā tiek arvien vairāk domāts par kodolenerģiju, lai būtu izvēles iespēja, ko likt degslānekļa staciju vietā. Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē janvāra beigās norādīja, ka Latvija vēl nav vērtējusi iespēju ražot kodolenerģiju un ministrija par šādu iespēju ir piesardzīga. "Vēl nepieciešams veikt izpēti, jānoskaidro, vai esam tam gatavi, kādi ir vides faktori utt. AES nodrošinātu stabilas ražošanas jaudas, bet šāds projekts nebūtu vidējā termiņā risināms. Lai saprastu, vai ideja par AES būtu īstenojama, nepieciešami 7–12 gadi," pauda Šaicāns. Jāatgādina, ka savulaik (pirms 10–15 gadiem) Baltijas valstīs neīstenojās jaunas AES būvniecības kopprojekts Lietuvā, Visaginā, kas aizvietotu Ignalinas staciju, turklāt lietuvieši referendumā nobalsoja "pret" (63%) šo projektu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
