ASV Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta vēlu otrdienas vakarā (trešdienas rītā pēc Latvijas laika) pieņēma pirms tam Senāta pieņemtu likumprojektu, kura mērķis ir novērst ASV ekonomikas nokrišanu no tā dēvētās "fiskālās klints", kā tiek dēvēta automātiska tēriņu samazināšana un nodokļu paaugstināšana no šī gada sākuma.
Likumprojekts, kurš galvenokārt paredz paaugstināt nodokļus turīgākajiem amerikāņiem, tika pieņemts Pārstāvju palātā, 257 kongresmeņiem balsojot par un 167 - pret.
Agrā otrdienas rītā šo likumprojektu bija pieņēmusi Kongresa augšpalāta Senāts pēc ilgām sarunām starp viceprezidentu Džo Baidenu un republikāņiem Senātā, 89 senatoriem balsojot par un astoņiem - pret.
Šis likumprojekts kļūs par likumu, kad to parakstīs ASV prezidents Baraks Obama.
Lai gan šo likumprojektu neizdevās pieņemt pirms jaunā gada sākuma, otrdien "fiskālās klints" sekas vēl nebija jūtamas, jo Jaungada diena ASV bija brīvdiena.
Panāktā kompromisa vienošanās paredz palielināt nodokļus tikai tām mājsaimniecībām, kuru ienākumi gadā pārsniedz 450 tūkstošus dolāru (238 tūkstošus latu). Demokrāti iepriekš mēģināja panākt nodokļu palielināšanu tikai tām mājsaimniecībām, kuru ienākumi gadā pārsniedz 250 tūkstošus dolāru (132 tūkstošus latu).
Vienošanās par tēriņu samazināšanu, kas tiktu veikta 10 gadu laikā 1,2 triljonu ASV dolāru (635 miljardu latu) apmērā, tika atlikta par diviem mēnešiem.
Panāktā vienošanās arī paredz palielināt nodokļus mantojumam un investīciju kapitālam, par vienu gadu pagarināt bezdarba pabalstus diviem miljoniem cilvēku un par pieciem gadiem pagarināt nodokļu atlaides trūcīgajām un vidusšķiras ģimenēm.
Obama pēc likumprojekta pieņemšanas Pārstāvju palātā paziņoja, ka ir izpildījis savas vēlēšanu kampaņas solījumu padarīt taisnīgāku ASV nodokļu sistēmu. Viņš arī brīdināja, ka tuvākajos mēnešos nekaulēsies ar Kongresa republikāņiem un nepiedāvās tēriņu samazināšanu apmaiņā pret valdības parāda griestu atcelšanu.
"Lai gan es vedīšu sarunas par daudzām lietām, es nedebatēšu no jauna ar šo Kongresu par to, vai viņiem jāmaksā rēķini, kurus viņi jau sakrājuši ar pašu pieņemtajiem likumiem," sacīja Obama. "Ļaujiet man atkārtot. Mēs nevaram nemaksāt rēķinus, kurus jau esam sakrājuši. Ja Kongress atteiktos dot Savienoto Valstu valdībai iespēju savlaicīgi nomaksāt šos rēķinus, sekas visai globālajai ekonomikai būtu katastrofālas - daudz ļaunākas par fiskālās klints ietekmi," teica Obama.
Obama runāja ar reportieriem Baltā nama Kreisajā spārnā. Ir gaidāms, ka Obama drīz no Baltā nama dosies uz Havaju salām, lai tur pavadītu brīvdienas ģimenes lokā. Jau vēstīts, ka Obama 27.decembrī saīsināja savas Ziemassvētku brīvdienas Havaju salās un atgriezās Vašingtonā, lai atsāktu sarunas par fiskālās klints novēršanu. Sākotnēji viņš bija plānojis pavadīt brīvdienas Havaju salās līdz 1.janvārim.
Obama otrdien atzina, ka demokrātu un republikāņu līderi Senātā ir pieņēmuši vienošanos, kas "pasargā 98% amerikāņu un 97% mazo uzņēmumu īpašnieku no nodokļu paaugstināšanas vidusšķirai". "Lai gan ne demokrāti, ne republikāņi nepanāca visu, ko bija gribējuši, šī vienošanās ir pareizā lieta mūsu valstij, un Pārstāvju palātai to vajadzētu pieņemt bez kavēšanās," sacīja Obama.
Senāta republikāņu līderis Mičs Makonels sacīja, ka Senātā panāktā vienošanās ir "nepilnīgs risinājums mūsu vēlētāju pasargāšanai no pavisam reālām finansiālām sāpēm, bet, manuprāt, tas bija šo pūļu vērts".
Demokrātu senatori atzina, ka panāktā vienošanās nav perfekta, bet "ir daudz labāka par [ASV ekonomikas] nokrišanu no [fiskālās] klints".
Pārstāvju palātā dominējošie republikāņi otrdien bija pieļāvuši iespēju izdarīt grozījumus šajā likumprojektā, kad tas tiks iesniegts pieņemšanai Pārstāvju palātā, tomēr vēlāk atteicās no šādu grozījumu izdarīšanas.
Tā sauktā fiskālā klints ir automātiska tēriņu samazināšana un nodokļu paaugstināšana no 1.janvāra, ko paredz pašlaik spēkā esošie likumi par budžetu un nodokļiem. Ja ASV administrācija un republikāņu kongresmeņi nepanāktu kompromisu fiskālās klints novēršanai, tad šogad nodokļi tiktu paaugstināti par 536 miljardiem dolāru (284 miljardiem latu), bet izdevumi samazināti par 110 miljardiem dolāru (58 miljardiem latu). Šādas tēriņu samazināšanas un nodokļu paaugstināšanas dēļ pastāv risks, ka ASV ekonomika ieslīgtu atpakaļ recesijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
