Foto: Valsts kanceleja
Noslēdzot neformālo Baltijas valstu vadītāju tikšanos, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri ceturtdien parakstīja vienošanos, kurā pausts atbalsts Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecības projekta turpmākai attīstībai, informē Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre.

Parakstītajā dokumentā premjeri apliecina atbalstu šim projektam un sola valstu energokompāniju "Latvenergo" un "Eesti Energia", kā arī AES projekta sagatavošanai radītā uzņēmuma "Visagino atomine elektrine", dalību projektā.

Dokumentā premjeri aicina uzņēmumus raiti vienoties par koncesijas līguma galvenajiem principiem, lai to varētu parakstīt šī gada jūnijā.

Dokumentā arī norādīts, ka atvērtas iespējas iesaistīties Visaginas AES joprojām ir arī Polijai.

Jau vēstīts, ka Lietuva plāno uzbūvēt jauno AES valsts ziemeļaustrumu pilsētā Visaginā, kur atrodas arī apturētā Ignalinas AES. Paredzēts, ka projektā iesaistīsies arī Latvija un Igaunija. Bija plānota arī Polijas līdzdalība, taču pērnā gada beigās Polija pavēstīja, ka nolēmusi apturēt dalību Visaginas AES projektā, atsaucoties uz nelabvēlīgiem nosacījumiem un citiem svarīgiem projektiem, kas tai ir jāīsteno.

Sagatavošanās darbus jaunās AES būvei ir iecerēts sākt nākamgad, bet būvniecību ‒ 2014.gadā. Plānots, ka jaunā AES sāks darboties 2020.gadā.

Pagājušā gada nogalē Lietuvas valdība un Japānas un ASV korporācija "Hitachi-GE Nuclear Energy" parakstīja vienošanos par plānotās Visaginas AES koncesijas līguma pamatnosacījumiem. Lietuvas enerģētikas ministrs Sekmoks iepriekš pauda pārliecību, ka koncesijas līguma pakete un citi ar AES būvniecību saistītie līgumi tiks iesniegti apstiprināšanai Lietuvas parlamentā pavasarī, bet divpusējais līgums ar "Hitachi" tiks parakstīts jūnijā.

"Hitachi-GE Nuclear Energy", kas jūlijā tika izraudzīts par Visaginas AES stratēģisko investoru, jau ir sācis darbu pie AES tehniskā projekta, kurš ir saņēmis arī Japānas ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministra Jukio Edano atbalstu.

Tiek lēsts, ka jaunās AES būvniecība izmaksās apmēram piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu). Lietuva cer 50‒70% no šīs summas piesaistīt Japānas, ASV un Eiropas bankās. Aprēķini liecina, ka 2020.‒2027.gadā praktiski visa jaunās AES peļņa, atņemot ražošanas izmaksas, no elektroenerģijas pārdošanas tiks novirzīta kredītu atmaksai, bet no 2027. līdz 2038.gadam šim mērķim tiks atvēlēta apmēram puse no AES peļņas.

Saskaņā ar Lietuvas un Eiropas Savienības vienošanos 2009.gada 31.decembrī tika apturēta Ignalinas AES, jo ES šajā spēkstacijā izmantotos padomju laika RBMK tipa reaktorus uzskata par nedrošiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!