Foto: AFI
Lai aizsargātu vietējo tirgu, Baltkrievija noteikusi īpašas nodevas vairāku pārtikas produktu, Baltkrievijā ražotu cigarešu un degvielas izvešanai ārpus Baltkrievijas, Krievijas un Kazahstānas Muitas savienības robežām, tostarp uz kaimiņvalstīm Latviju, Lietuvu, Poliju un Ukrainu.

Baltkrievijas Valsts muitas komiteja pirmdien paskaidroja, ka nodevas noteiktas ar valdības rīkojumu.

Ekonomikas ministrija noteikusi produktu vidējās cenas, no kurām tiks aprēķināts nodevas lielums par produktu izvešanu, pārsniedzot atļauto daudzumu.
No Baltkrievijas bez nodevas drīkst izvest divus kilogramus cūkgaļas, divus kilogramus putnu gaļas, divus kilogramus cukura, divus kilogramus miltu, divus kilogramus siera, kilogramu sviesta, divas paciņas Baltkrievijā ražoto cigarešu un piecus iepakojumus piena un gaļas konservu, kā no valsts vieglajā automašīnā var izvest pilnu automašīnas degvielas tvertni pluss desmit litrus degvielas. Degvielu no valsts nedrīkst izvest biežāk kā reizi piecās dienās.

Noteikto daudzumu preču var izvest viena fiziska persona, bet, ja automašīnā ir arī bērns, šādu pašu daudzumu drīkst izvest arī, rēķinot uz katru bērnu.
Muitas komitejas pārstāvji norāda, ka nodevas ir jāmaksā gan Baltkrievijas pilsoņiem, gan ārvalstniekiem, kas šķērso valsts robežu un izved konkrētās preces.
Kopš ceturtdienas ar prezidenta rīkojumu degvielas cenas Baltkrievijā tika samazinātas par 13–22% pēc tam, kad otrdien tās palielinājās par 31% līdz aptuveni puslatam par litru benzīna. Pirms tam kopš 24.maija degvielas cenas Baltkrievijā pieauga par vairāk nekā 20%.

Kopš marta benzīna cenas Baltkrievijā ir teju divkāršojušās, un tā dēļ cieš vienkāršie Baltkrievijas iedzīvotāji, kuru ienākumus noplicinājusi Baltkrievijas nacionālās valūtas rubļa devalvācija par 36%.

Daudzi Baltkrievijas iedzīvotāji piepelnās, tirgojot degvielu kaimiņvalstīs, kur legālās degvielas cenas ir krietni augstākas. Arī kaimiņvalstu iedzīvotāji no Baltkrievijas izved preces un degvielu pārdošanai.

Aplēsēs rāda, ka inflācija Baltkrievijā šogad var sasniegt 39%. Kopš marta Baltkrievijas iedzīvotāji paniski iegādājās pārtikas un ilglietošanas preces, baidoties, ka viņu nauda kļūs arvien nevērtīgāka.

Neilgi pēc rubļa devalvācijas Baltkrievijas valdība iesaldēja nozīmīgāko pārtikas preču cenas, tomēr analītiķi norāda, ka šāda lēmuma dēļ var izcelties pārtikas deficīts, kas savukārt vēl vairāk var iedragāt uzticību autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko valdībai. Iepriekš Lukašenko jau noteica vienam autovadītājam 25 litru benzīna iegādes limitu.

Baltkrievijā ir radies naudas līdzekļu deficīts, jo Krievija ir pacēlusi energoresursu cenu un Baltkrievijai bija lieli valsts tēriņi pirms pērn rīkotajām prezidenta vēlēšanām.
Baltkrievija, kas ārvalstu valūtas rezervju straujā izsīkuma dēļ pašlaik pārdzīvo smagu ekonomisko krīzi, ir bijusi spiesta prasīt aizdevumu Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā ir arī saņēmusi triju miljardu ASV dolāru (aptuveni pusotra miljarda latu) kredītu no Krievijas un vairāku citu NVS valstu izveidotās Eirāzijas Ekonomiskās kopienas, apmaiņā pret to solot īstenot vērienīgu valsts īpašumu privatizācijas programmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!