Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu piektdien vērsās pie Eiropas Savienības (ES) bagātākajām valstīm ar aicinājumu atbalstīt trūcīgākās bloka dalībnieces, saglabājot esošajā līmenī finansējumu bloka kohēzijas politikai, kuras nolūks ir samazināt labklājības plaisu ES valstu vidū.
"Mums ir nepieciešams politisks darījums ‒ turīgākajām valstīm ir jādod sava piekrišana ambiciozajai politikai, kas paredz mazāk turīgo Eiropas [Savienības] reģionu atbalstīšanu, ‒ tas ir ieguldījums visas Eiropas [Savienības] izaugsmē," viņš sacīja žurnālistiem Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, kur ceturtdien un piektdien notika Kohēzijas politikas atbalstītāju valstu samits.
Pēc Barrozu teiktā, kohēzijas fondi var iedarbīgi veicināt blokā ekonomikas izaugsmi, kas ir nepieciešama krīzes pārvarēšanai.
"No vienas puses ir [tā dēvētie] kohēzijas draugi, taču ir arī citi, kas prasa labāku [ES budžeta] naudas tērēšanu. Kohēzijas draugiem un labākas naudas tērēšanas draugiem būtu jāapvienojas un jākļūst par [ekonomikas] izaugsmes draugiem," uzsvēra EK prezidents.
"Kohēzija ir nozīmīgs instruments, lai samazinātu [labklājības] atšķirības Eiropas [Savienībā]. Daudzas no mūsu pašreizējām problēmām ir radušās šo atšķirību dēļ," norādīja Barrozu.
Samitā 16 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu premjerministri, tostarp Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, vai to pārstāvji kopā ar EK un Eiropas Parlamenta prezidentu diskutēja par kohēzijas politikas finansējumu jaunajā ES daudzgadu budžetā 2014.–2020.gadam.
Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke iepriekš pastāstīja, ka ES dalībvalstu vadītāju saiets notiks izšķirošajā sarunu posmā, jo galīgo lēmumu par ES daudzgadu budžetu, tostarp kohēzijas finansējuma nodrošināšanu, dalībvalstis ir apņēmušās pieņemt līdz šā gada beigām. Panke informēja, ka Latvijas Ministru prezidents diskusijās plāno aizstāvēt Latvijas pozīciju – lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei un infrastruktūras attīstībai, jāsaglabā vismaz esošais kohēzijas politikas finansējuma līmenis.
Lielo valstu bloks ar Franciju priekšgalā neatkāpjas no viedokļa, ka ES budžeta tēriņi lauksaimniecības atbalstam ir neaizskarami, savukārt ES valstu grupa ar Poliju priekšgalā uzskata, ka ir augstā līmenī jāsaglabā tā dēvētais kohēzijas finansējums jeb investīcijas nabadzīgākos bloka reģionos.
Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika prasa 80% no ES budžeta kopējiem izdevumiem.
Lielās ES valstis, kas ir lielākās iemaksu veicējas bloka budžetā, ir pieprasījušas šajā periodā tēriņu samazinājumu par 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu). Par to ir saniknotas trūcīgākās bloka zemes Austrumeiropā, tostarp Latvija, kuras paziņojušas, ka tik krass tēriņu samazinājums vēl vairāk padziļinās labklājības plaisu, kāda valda starp vecajām un jaunajām ES zemēm.
Latvija kopā ar Bulgāriju, Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju ir izveidojusi Kohēzijas draugu grupu, kas iestājas par spēcīgu kohēzijas politiku, norādot, ka tas ir viens no būtiskiem ekonomiskās izaugsmes stimuliem, nodarbinātības un investīciju veicināšanas instrumentiem.