Bēgļi var stiprināt Eiropas ekonomiku, secina EK pētnieki  (132)

Novērtējumā minēts, ka novecošanās tuvākajos gados būs ES ekonomikas izaugsmes viens no vājākajiem punktiem, taču, ja bēgļi, kuri Eiropā ieradušies pēdējo divu gadu laikā, tiks sekmīgi integrēti, tie varētu palīdzēt risināt darbaspēka trūkuma problēmu, īpaši cīnoties pret strukturālo bezdarbu.

Pēc EK datiem, pašreiz ES dalībvalstīs darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, vecumā no 18 līdz 64, ir 63%, tikmēr bēgļu vidū šis pats rādītājs ir par septiņiem procentpunktiem augstāks, sasniedzot 70%.

Latvijā – darba tirgus atvērts

EK uzsver, ka visās 28 dalībvalstīs ievērojami atšķiras tas, kādā līmenī vietējais darba tirgus ir atvērts vai slēgts, lai migranti tajā spētu integrēties. Latvija šajā sarakstā minēta kā pozitīvais piemērs.

Tikai Latvijā, Zviedrijā, Itālijā un Somijā darba tirgus bēgļiem esot pilnībā atvērts, neapgrūtinot no kara bēgošos ar būtiskiem darba atļaujas iegūšanas ierobežojumiem.

Pretēji Latvijas piemēram Kiprā darba tirgus ir atvērts tikai specifiskās jomās – lopkopībā, atkritumu pārstrādē, degvielas tirdzniecībā un pārtikas piegādē, tikmēr Austrijā, Lielbritānijā, Bulgārijā un Rumānijā bēgļiem darba atļaujas ir pieejamas tikai uz sezonālajiem darbiem. Savukārt Nīderlandē patvēruma meklētājiem atļauts strādāt vien līdz 24 nedēļām gadā.

Paredz IKP kāpumu

Pieņemot, ka Eiropas Savienībā laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam kopā varētu būt ieradušies 2,5 miljoni bēgļu, EK izveidojusi divu veidu prognozes par viņu potenciālo pienesumu bloka iekšzemes kopproduktam (IKP).

Pieņemot, ka visi darbspējīgie migranti, kas ES ieradušies kopš 2016. gada, būtu augsti kvalificēts darbaspēks, viņu pienesums ES IKP tiek lēsts 0,2% apmērā 2017. gadā, kā arī 0,2% 2018., 2019. un 2020. gadā.

Savukārt EK, pieņemot, ka visi darbspējīgie migranti būtu klasificējami kā zemas kvalifikācijas darbaspēks, viņu pienesums IKP būtu zemāks – 2017. gadā 0,2%, bet nākamo trīs gadu laikā ik gadu ekonomika pieaugtu par 0,1%. Tiesa IKP pieaugums atsevišķās dalībvalsts atšķirsies, minēts EK ekonomikas apskatā, piemēram, Vācijā jau 2017. gadā bēgļu integrācija darba tirgū varētu radīt pat 0,4% līdz 0,8% lielu tautsaimniecības pieaugumu.

EK novērtējumā piemin, ka līdzšinējie pētījumi liek domāt, ka lielākā daļa bēgļu ir vērtējami kā zemas kvalifikācijas darbaspēks, kā arī viņiem lielākoties ir zemāks izglītības līmenis, nekā vidēji ES iedzīvotājiem.

2014. gadā visu 28 dalībvalstu kopējais nominālais IKP bija mērāms13,9 triljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka pretēji daudzkārt politiķu minētajam, ka bēgļi novājinās Eiropas ekonomiku, arī 2016. gada maijā publicētajā pētījumā secināts, ka sagaidāms tieši pretējais.

"Bēgļi radīs jaunas darbavietas, palielinās pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī spēs nodrošināt jaunu darbaspēku, savukārt nodokļi no algām, ko šie cilvēki saņems, papildinās ES dalībvalstu pensiju fondus un valstu budžetus," minēts kādreizējā EK ekonomikas padomnieka Filipa Legrēna vadītajā pētījumā.

Cenšoties nokļūt Eiropā, šogad Vidusjūrā noslīkuši 3100 bēgļu, bet gandrīz 258 tūkstošiem cilvēku izdevies sasniegt Eiropas krastus, liecina Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IMO) dati. Pērn šis skaits bija aptuveni 1,25 miljoni.