Biržu indeksi krītas, Ķīnai atbildot uz ASV tarifiem
Foto: AFP/Scanpix

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ar muitas tarifu piemērošanu ASV precēm atbildot uz ASV plāniem piemērot tarifus gandrīz visam Ķīnas importam.

Sevišķi strauji kritās akciju cenas Volstrītā, valdot bažām, ka gadu ilgais ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var tālāk saasināties.

Indekss "Nasdaq Composite" piedzīvoja šī gada lielāko kritumu pēc Ķīnas valdības paziņojuma, ka tā no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norādīja, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Ķīnā valdošās komunistu partijas laikraksta "Global Times" redaktors tviterī ierakstīja, ka Pekina var veikt papildu darbības, tai skaitā atbrīvoties no ASV valsts obligācijām, izbeigt ASV lauksaimniecības preču iepirkumus un samazināt lidmašīnu "Boeing" pasūtījumus.

"[Iespējama] ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās lielā mērā noteica cenas tirgū. Kas zina, ko tagad vajadzēs sasniegt, pirms varēs panākt vienošanos?" sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols.

ASV un Ķīna ir norādījušas, ka sarunas turpināsies, bet nav noteikts datums nākamajam sarunu raundam, kurš notiks Pekinā.

Neraugoties uz lielo pirmdienas kritumu, tirgi vēl arvien uzskata, ka ir gaidāma vienošanās panākšana, sacīja "Pantheon Macroeconomics" analītiķis Īens Šeperdsons.

“Ja tirgi tiešām uzskatītu, ka tirdzniecības sarunas ar Ķīnu izjuks un ka ASV noteiks tarifus visam Ķīnas importam, kā prezidents ir vairākkārt draudējis, tad indekss būtu daudz mazāks," teikts Šeperdsona piezīmē.

Naftas cenas pirmdien sākotnēji bija pieaugušas pēc ziņām par sabotāžas uzbrukumiem diviem Saūda Arābijas naftas tankkuģiem, bet vēlāk tās kritās pēc bažām, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var palēnināt globālās ekonomikas izaugsmi, samazinot naftas pieprasījumu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, britu mārciņas kurss pret dolāru kritās, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,62 dolāriem līdz 61,04 dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,39 dolāriem līdz 70,23 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 2,4% līdz 25 324,99 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 2,4% līdz 2811,87 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 3,4% līdz 7647,02 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,6% līdz 7163,68 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,5% līdz 11 876,65 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,2% līdz 5262,57 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1233 līdz 1,1227 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2998 līdz 1,2959 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 109,95 līdz 109,30 jenām par dolāru.

Source

LETA

Tags

ASV Boeing Donalds Tramps Japāna Ķīna Londona Nafta Naftas cena Ņujorka Parīze Pekina Saūda Arābija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form