"Bitcoin" ik gadu patērē vairāk elektrības nekā Argentīna, liecina Kembridžas universitātes veiktais pētījums.
Kriptovalūtas rakšana ir ļoti energopatērējošs process, tas saistīts ar ievērojamiem datoru aprēķiniem, lai pārbaudītu transakcijas. Kembridžas pētnieki novērtējuši, ka rakšanas process patērē 121,36 teravatstundas (TWh) gadā, un maz ticams, ka apjoms samazināsies, ja vien kriptovalūtas vērtība nekritīsies.
Kritiķi apgalvo, ka elektroauto firmas "Tesla" lēmums veikt pamatīgas investīcijas "Bitcoin" grauj tās tēlu vides jomā. "Bitcoin" vērtība šonedēļ sasniedza rekordvērtību 48 000 ASV dolāru, pēc tad, kad "Tesla" paziņoja, ka nopirkusi kriptovalūtu 1,5 miljardu dolāru vērtībā un nākotnē plāno to pieņemt kā norēķinu līdzekli. Līdz ar to kriptovalūtas augošā vērtība stimulē racējus darbināt arvien vairāk iekārtu. Un, tā kā cenas palielinās, tad palielinās arī enerģijas patēriņš, norāda "The Cambridge Centre for Alternative Finance" pētnieks Mišels Rauhs (Michel Rauchs), kurš kopā ar kolēģiem izveidoja tiešsaistes rīku, kas veica šīs aplēses. "Bitcoin tiešām patērē daudz elektrības, un nākotnē tas nemainīsies, ja vien kripotvalūtas cena būtiski nesamazināsies."
Tiešsaistes rīks ierindojis "Bitcoin" elektroenerģijas patēriņu augstāk par Argentīnas (121 TWh), Nīderlandes (108,8 TWh) un Apvienoto Arābu Emirātu patēriņu (113,20 TWh), un tas pakāpeniski sasniedz Norvēģijas apjomu (122,20 TWh). Vienlaikus elektroenerģijas daudzums, ko katru gadu patērē pie rozetes pieslēgtas, bet neaktīvas mājas ierīces ASV, varētu darbināt visu "Bitcoin" tīklu vienu gadu.
Lai raktu "Bitcoin", datori, bieži vien specializēti, ir pieslēgti kriptovalūtas tīklam. To uzdevums ir pārbaudīt to cilvēku veiktās transakcijas, kuri nosūta vai saņem "Bitcoin". Šis process ietver uzdevumu risināšanu, kas, lai gan nav neatņemama kriptovalūtas aprites pārbaude, rada šķērsļus, lai neviens krāpnieciskos nolūkos nepārveidotu visu globālo darījumu pierakstus. Kā atlīdzību racēji reizēm saņem nelielu daudzumu "Bitcoin", kas bieži tiek pielīdzināts loterijai.
Lai palielinātu peļņu, cilvēki bieži pieslēdz tīklam lielu skaitu datoru, pat veselas noliktavas. Tas patērē daudz elektrības, jo datori vairāk vai mazāk nepārtraukti strādā, lai risinātu uzdevumus.
""Bitcoin" pēc savas būtības neefektīvs," skaidro "Attack of the 50 Foot Blockchain" autors Deivids Žerārs. "Efektīva rakšanas aparatūra nepalīdzēs, tā vienkārši konkurēs ar citu rakšanas aparatūru. Tas nozīmē, ka "Bitcoin" enerģijas patēriņš un līdz ar to arī ogļskābās gāzes izmešu daudzums palielināsies. Ir slikti, ka visa šī enerģija tiek burtiski izšķiesta loterijā."
"Bitcoin" cena pirmdien strauji pieauga pēc tam, kad "Tesla" paziņoja par savu pirkumu. Savukārt nozares komentētāji norāda uz investīciju nekonsekvenci, ņemot vērā elektroauto uzņēmuma līdzšinējo nostāju vides jomā.
"Īlons Masks ir likvidējis lielu daļu no "Tesla" labajiem darbiem, kas veicina enerģētikas pāreju," teic Žerārs. "Tas ir slikti. Nezinu, kā viņš spēs atsvērt šo darījumu. Turklāt "Tesla" saņēma 1,5 miljardu dolāru vides subsīdijām 2020. gadā, ko finansēja nodokļu maksātāji. Un tad "Tesla" ņēma un iztērēja 1,5 miljardus dolāru "Bitcoin" pirkumā, kurus galvenokārt iegūst, izmantojot elektroenerģiju no oglēm. Šīs subsīdijas būtu jāpārbauda. Lai izlīdzinātu daļu no negatīvā patēriņa, varētu ieviest oglekļa dioksīda nodokli kriptovalūtām".
