Inflācija eirozonā maijā sasniegusi jaunu rekordu – 8,1%, kas ir augstāka nekā aprīlī, kad tā bija 7,4%, un cenas turpina pieaugt. ES statistikas biroja "Eurostat" publiskotās provizoriskās inflācijas aplēses ir augstākās kopš brīža, kad tiek apkopoti dati par eirozonu, tātad kopš 1997. gada. Arī ekspertu aplēses par tuvāko nākotni nav iepriecinošas.
Jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra beigās Eiropu un valstis citās pasaules daļās skāra straujš enerģijas cenu pieaugums, kas veicināja inflāciju citās grupās, raksta "Euronews". Konflikts ir saasinājis enerģētikas krīzi, vairojot globālas bažas, ka tas var novest pie naftas vai dabasgāzes piegāžu pārtraukšanas no Krievijas. Turklāt šonedēļ ES līderi vienojās līdz gada beigām aizliegt lielāko daļu Krievijas naftas saņemt reģiona valstīs.
Tāpat nekas spīdošs nav gaidāms pārtikas cenu sakarā, un Apvienoto Nāciju organizācijas Pārtikas aģentūra paziņojusi, ka cenas sasniegušas rekordu februārī, tad martā, bet Pasaules Banka prognozē, ka kviešu cenas šogad varētu pieaugt par vairāk nekā 40%.
Straujākā gada inflācija bijusi enerģijas cenām – 39,2% salīdzinājumā ar 37,5% aprīlī. Šai grupai seko pārtika, alkohols un tabaka, kur cenas augušas par 7,5%, rūpniecības preces (cenu pieaugums par 4,2%) un pakalpojumi (pieaugums par 3,5%), un cenas augušas straujāk nekā aprīlī.
Ikviena kontinenta valsts saskaras ar cenu kāpumu, un Eiropas gaidīto ekonomikas atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas kavē vairāki faktori. Līdz ar to paredzams, ka inflācija visā ES šogad sasniegs 6,8%, jo Krievijas karš pret Ukrainu un ekonomisko attiecību sabrukums starp Maskavu un lielāko daļu pārējās Eiropas turpina ietekmēt valstu ekonomikas.
Eiropas Komisija maijā pārskatīja bloka ikgadējās izaugsmes prognozes, un ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni izaugsmes samazinājumu raksturoja kā vienu no straujākajiem vēsturē.
Piedāvājam arī aplūkot, kurās Eiropas valstīs ir straujākā inflācija.
