"Cilvēki saka, ka tas, kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku. Tāda ir mana cerība, ka eirozona būs stiprāka, būvēta uz spēcīgākiem pamatiem," paziņoja Horvātijas Centrālās bankas vadītāja vietnieks Boriss Vujčičs.
Horvātija jau šomēnes referendumā balsos par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) 2013.gada 1.jūlijā.
2007.gadā kā pirmā no Centrālās un Austrumeiropas valstīm eiro ieviesa Slovēnija, kam 2009.gadā sekoja Slovākija, bet 2011.gadā - Igaunija.
Ungārijas Centrālās bankas vadītājs Andrašs Šimors Vīnē notiekošajā "Euromoney" Centrālās un Austrumeiropas forumā norādīja, ka Ungārijas ekonomika šobrīd ir vairāk integrēta ar eirozonu nekā atsevišķas eirozonas periferiālās ekonomikas.
"Mēs esam pilnībā pārliecināti, ka eirozona ir Ungārijai optimāla valūtas zona. Ir daudz ekonomisku iemeslu iestājai [eirozonā]. Nav jautājuma "vai", jautājums ir - kad ir labākais brīdis. Mums laikam vajadzētu pagaidīt, kā tiks atrisinātas pašreizējās eirozonas problēmas," paziņoja Šimors.
"Mums arī ir lieliska iespēja mācīties no kļūdām, ko pieļāva citas valstis, kas eiro ieviesa pirms mums," viņš piebilda.
Ungārija gan neprognozē pievienošanos eirozonai agrāk par 2020.gadu.
Tikmēr Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka Latvija jau ir pievienojusies tā dēvētājam eirozonas valūtas maiņas mehānismam (ERM II), kas ir viens no izšķirošajiem soļiem pārejā uz eiro.
"Latvijas mērķis ir ieviest eiro 2014.gadā," paziņoja Rimšēvičs.
No citām reģiona valstīm Polija vēl nav noteikusi datumu iestājai eirozonai, taču plāno līdz 2015.gadam sasniegt visus nepieciešamos kritērijus eiro ieviešanai, un arī Čehija nav noteikusi konkrētu datumu eiro ieviešanai.
"Eiro ieviešana ir tikai laika jautājums," konferencē paziņoja Polijas Centrālās bankas valdes loceklis Andžejs Račko.
Eiro ieviešana ir obligāta visām jaunajām ES dalībvalstīm. No vecajām valstīm Lielbritānijai un Dānijai bija izvēles tiesības neieviest eiro, savukārt Zviedrijas iedzīvotāji iestāšanos eirozonā noraidīja referendumā.