Daudzi politiķi un ekonomisti Grieķijas ekonomikas sabrukšanā vaino taupības pasākumus, kuru pieprasa Grieķijas kreditori, taču dati neliecina par pārmērīgu taupību vai valdības tēriņu samazinājumu, kas varētu izskaidrot milzīgo darbavietu zaudējumu, norāda Nobela prēmijas laureāts ekonomikā un Kolumbijas Universitātes Kapitālisma un Sabiedrības centra direktors Edmunds Felps.
Ekonomists portālā "Project Syndicate" publicētā blogā norāda, ka patiesībā pieejamie dati atklāj ekonomiskas problēmas, kas sakņojas Grieķijas sabiedrības uzskatos un vērtībās:
'Savējo' princips politikā un biznesā
"Grieķijas valsts sektorā vairāk nekā citur Eiropā dominē balsu pirkšana un sev vēlamu cilvēku virzīšana augstos amatos. Maksimālās pensijas valsts sektorā nodarbinātajiem, salīdzinot pēc algām, ir gandrīz divreiz lielākas nekā Spānijā," Felps skaidro.
Viņš arī norāda, ka valdība dod priekšroku uzņēmēju elitei, kas atbrīvota no nodokļu maksāšanas. "Arī privātajā sektorā pastāv nopietnas problēmas, proti, personīgo interešu negatīvā ietekme uz valsts biznesu un politisko eliti. Saskaņā ar jaunākajiem datiem ieņēmumi no saimnieciskās darbības Grieķijā ir 46%. Otrajā vietā ierindojas Itālija ar 42%, trešā ir Francija ar 41% (Vācijā - 39%, ASV 35% un Apvienotajā Karalistē 32%)."
Felps raksta, ka Grieķijā "savējie" saņem subsīdijas un pasūtījumus, un cilvēkam no ārpuses ir grūti ielauzties.
Bailes dibināt jaunu uzņēmumu
Tāpat ir izplatīts reiderisms, norāda Nobela prēmijas laureāts. Situācija ir pat tik dramatiska, ka daudziem jaunajiem grieķu uzņēmējiem esot bail reģistrēt savus uzņēmumus Grieķijā, lai citi nevarētu viņiem tos atņemt, izmantojot viltotus dokumentus.
"Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Grieķija ir viena no valstīm, kurā ir visgrūtāk sākt uzņēmējdarbību. Rezultātā konkurence tirgū ir niecīga un pastāv maz uzņēmumu ar jaunām idejām.
Šī vājā ekonomiskā sistēma cēlusies no grieķu korporatīvisma vērtībām, kurās uzsvars likts uz sociālo aizsardzību un solidaritāti, nevis konkurenci. Šīm vērtībām noteikti ir vieta ģimenes dzīvē, taču, pat ar vislabākajiem nolūkiem, tās rada ekonomikas stagnāciju un cilvēku nevēlēšanos kāpt pa karjeras kāpnēm," raksta Felps.
Zems ražīguma rādītājs
"Grieķijas darba ražīgums (IKP uz strādnieku) ir tikai 72% no Lielbritānijas un Itālijas līmeņa, un tikai 57,7 % no Vācijas līmeņa. Aptaujas liecina, ka vidējā apmierinātība ar dzīvi Grieķijā ir daudz zemāka nekā turīgākajās ES valstīs (ES-15 valstīs).
Pretēji Grieķijas valdības apgalvotajam, korporatīvisms noved nabadzībā mazāk priviliģētos. Saskaņā ar ES datiem par nabadzības līmeni 2010. gadā Grieķijā tas ir 21,4%, kas ir daudz augstāks rādītājs par vidējo ES-15 valstu rādītāju (16,7%)," raksta ekonomists.
Viņš arī skaidro, ka pēc Otrā pasaules kara, kad Grieķija piedzīvoja ražīguma pieaugumu, tas galvenokārt bija saistīts ar izglītības attīstību un valsts ieguldījumiem cilvēkresursos.
Felps skaidro: "Šobrīd ar to nepietiek - Grieķijas ekonomiskā sistēma neļauj valstī izpausties diviem faktoriem, kas ir būtiski plaša mēroga izaugsmes sasniegšanai:
- Pirmais faktors – pietiekošs uzņēmēju skaits, kas iesaistās jaunu ekonomisku iespēju atklāšanā un izmantošanā. Bez tiem Grieķija nespēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem (nepieciešamība, kuras nozīmi uzsvēris Frīdrihs Hajeks).
- Otrs faktors – pietiekošs uzņēmēju skaits, kas nodarbojas ar jaunu produktu un procesu izstrādi un ieviešanu, ko bieži dēvē par "pašmāju inovāciju"."
Slavenais ekonomists analizē, ka senajā valstī riska kapitāla investīciju plūsmas, salīdzinot ar IKP, ir mazākas nekā jebkurā citā ES valstī. Tas, viņaprāt, savukārt Grieķijai neļauj radīt ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu un augstu iedzīvotāju apmierinātības līmeni.
Līdzšinējā ekonomiskā struktūra ir greiza
Kolumbijas Universitātes Kapitālisma un Sabiedrības centra direktors apgāž nereti izskanējušo atsevišķu ekonomistu viedokli, ka šiem strukturālajiem apsvērumiem nav nekāda sakara ar Grieķijas pašreizējo krīzi, norādot, ka strukturālisma perspektīva skaidri parāda, kas un kāpēc nogāja greizi.
"Vairākus gadus Grieķija izmantoja ES struktūrfondus un aizņēmumus no Vācijas un Francijas bankām, lai finansētu neskaitāmus augstas darbietilpības projektus. Ienākumi un nodarbinātība strauji pieauga, kā arī palielinājās ietaupījumi.
Kad šis kapitāla pieplūdums apstājās, Grieķijā kritās aktīvu cenas, tāpat samazinājās arī darbaspēka pieprasījums starppatēriņa preču sektorā. Turklāt, mājsaimniecību ienākumiem pārsniedzot algu līmeni, mazinājās darbaspēka piedāvājums. Kā rezultātā Grieķija no uzplaukuma nonāca straujā lejupslīdē."
Atlabšana bez strukturālām reformām būs lēna
Felps portālā "Project Syndicate" norāda, ka strukturālisma perspektīva izskaidro arī to, kādēļ ekonomikas atlabšana šobrīd noris tik lēni.
Viņš skaidro, ka, pastāvot vājai konkurencei, uzņēmēji nesteidzas pieņemt darbā bezdarbniekus. Turklāt, parādoties ekonomikas atveseļošanās pazīmēm pagājušā gada rudenī, uzņēmēju pārliecība stabilitātei vēl nebija atjaunojusies.
"Patiesība ir tāda, ka Grieķijai ir nepieciešams daudz vairāk par parādu pārstrukturēšanu vai pat parādu atvieglošanu. Ja jaunie grieķi vēlas veidot nākotni savā valstī, viņiem un viņu vecākiem ir jāmaina sava attieksme uz tādu, kas atbilst mūsdienu ekonomikai – ir jāaizmirst par korporatīvisma vērtībām," stāsta Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.
Kļūdas pieļauj arī pārējā Eiropa
Slavenais ekonomists ir pārliecināts, ka Eiropai ir jādomā ārpus Grieķijai nepieciešamajām reformām pensiju sistēmā, nodokļu politikā un koplīgumu slēgšanā.
Turklāt, lai gan Grieķija ir sasniegusi korporatīvisma augstāko punktu, Itālija un Francija tālu neatpaliek. Tām tuvu atrodas arī Eiropas ekonomikas smagsvars Vācija. "Visai Eiropai, ne tikai Grieķijai, ir jāpārdomā sava ekonomiskā filozofija," uzsver Felps.
