Sankciju novājinātajai un no enerģētikas nozares atkarīgajai Krievijas ekonomikai jēlnaftas cenas kārtējais kritums nozīmē daudz ilgāku "iestrēgšanu" recesijā, nekā iepriekš ticis prognozēts, bet atsevišķi ekonomisti un analītiķi pat piesauc finansiālu sabrukumu, ja naftas cenas turpinās kritumu. Patlaban tās tuvojas līmenim, kas pamudināja PSRS ieviest ekonomikas reformas un galu galā noveda pie tās sabrukuma.

Lai gan trešdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradies Ķīnā divu dienu vizītē, abu valstu attiecības kļūst arvien vēsākas. Pēc Rietumvalstu noteiktajām ekonomiskajām sankcijām Krievijas un Ķīnas tirdzniecības saites nostiprinājušās, tomēr pēdējo nedēļu brīvais kritiens Ķīnas biržās no jauna licis slīdēt arī naftas cenām, likvidējot Krievijas cerības nākamgad izkļūt no recesijas.

Aģentūras "Bloomberg" veikta 30 ietekmīgu ekonomistu aptauja liecina, ka naftas cenu nokrišana līdz 30 ASV dolāriem par barelu mazinātu Putina popularitāti Krievijā, kas strauji augusi līdz ar Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju. Krievijas finansiāls sabrukums iestāsies, ja naftas cena sasniegs 22,5 dolārus par barelu, paredz analītiķi.

Pašlaik - pēc 38 ASV dolāru atzīmes sasniegšanas 24. augustā - WTI markas jēlnafta maksā 46 dolārus barelā.

"Krievijas iedzīvotāju tolerance pret ekonomisko postu ir augstāka nekā jebkurā citā puslīdz attīstītā ekonomikā," "Berenberg Bank" ekonomistu Volfu Fabianu Hungerlandu citē "Bloomberg". "Viena lieta par Krievijas ekonomiku ir skaidra - Putina popularitāti nerada ekonomiskais progress. Kad ekonomika ir brīvajā kritienā, krievi pielāgojas, nevis krīt panikā vai vēršas pret Kremli."

Kā norāda "The Wall Street Journal", pašlaik Starptautiskā Valūtas fonda prognoze, ka Krievijas ekonomika šogad saruks par 3,4%, šķiet optimistiska, un atsevišķi ekonomisti pieļauj jau 6% kritumu. Šādu negatīvas izaugsmes līmeni prognozējusi arī Krievijas centrālā banka gadījumā, ja naftas cena sasniegs 40 ASV dolārus par barelu.

Medijs atgādina, ka līdz pat pagājušā gadsimta 70. gadiem naftas un gāzes ieguve nebija nozīmīgākā Padomju Savienības tautsaimniecības daļa. Pēc tam piedzīvotais naftas cenu straujais kāpums paildzināja PSRS mūžu, neraugoties uz tās ekonomiskajām un strukturālajām problēmām. Saūda Arābijas 1985. gada lēmums palielināt naftas ieguvi, strauji samazināja šīs izejvielas cenu, paātrinot arī Padomju Savienības sabrukumu.

"The Wall Street Journal" gan uzsver, ka paralēles nav absolūtas, jo atšķirībā no Padomju Savienības Krievijā pastāv tirgus ekonomika, lai arī ar pamatīgu valsts kontroli.

Tomēr arī Krievijas ekonomikas problēmas nav saistītas tikai ar zemo naftas cenu, atgādina "Vice News". "Tā būs ļoti ilga recesija, ko var salīdzināt ar 90. un 80. gadu nogalēm - tā nav tikai krīze, ko radījuši ārēji faktori, bet gan visa ražošanas modeļa krīze," medijam situāciju komentē Londonas Politiskās ekonomikas izpētes centra direktore Anastasija Nesvetailova.

Salīdzinājumā ar laiku pirms Ukrainas krīzes vidējā mēnešalga Krievijā, to konvertējot ASV dolāros, ir sarukusi teju uz pusi - līdz 500 ASV dolāriem un inflācija sasniegusi divciparu skaitli.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievija Nafta Rublis Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form