Lietuvas dabasgāzes patēriņš pērn salīdzinājumā ar 2021.gadu samazinājies par 35% līdz 15,6 teravatstundām (TWh), paziņoja Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid".
Uzņēmumā patēriņa samazinājumu skaidroja ar būtisku minerālmēslojuma un elektrības ražošanas kritumu saistībā ar augstajām gāzes cenām, kā arī silto ziemu un mazuta izmantošanu Viļņas siltumapgādē.
Neskatoties uz gāzes patēriņa samazinājumu, pa "Amber Grid" cauruļvadu infrastruktūru pērn izplūda 53 TWh gāzes, kas ir par 21% vairāk nekā 2021.gadā. Gāzes pārvades apmēra pieaugums saistīts ar to, ka desmit reižu palielinājusies gāzes plūsma uz Latviju un maijā tika atklāts jauns gāzes starpsavienojums ar Poliju.
Pa Lietuvas infrastruktūru pērn tika pārvadītas 18,4 TWh gāzes pārējo Baltijas valstu vajadzībām. 2021.gadā tādu bija 1,9 TWh. Pa jauno gāzesvadu maijā-decembrī uz Poliju tika piegādātas 6,4 TWh gāzes un uz Lietuvu 2,3 TWh.
Caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli Lietuva saņēma 32,1 TWh gāzes, kas ir 79% no visas "Amber Grid" sistēmā nonākušā gāzes apmēra.
Janvārī-martā 3,1 TWh jeb 8% no Lietuvā patērētās dabasgāzes tika importēti no Baltkrievijas. Kopš 1.aprīļa, kad Lietuva pārtrauca Krievijas gāzes importu, pa Lietuvas-Baltkrievijas starpsavienojumu plūst tikai gāze, kas nepieciešama Krievijas Kaļiņingradas apgabalam. Gāzes tranzīts caur Lietuvu uz šo Krievijas eksklāvu pērn sasniedzis 23 TWh, kas ir par 12% mazāk nekā 2021.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
