Ja Izraēlā uzņēmēji ir vietēja mēroga slavenības, tad par īstām rokzvaigznēm var dēvēt Amonu Šašuu un Zivu Amriamu, kuru vārdus un dibinātos jaunuzņēmumus – "Mobileye" un "OrCam" – šajā valstī piemin teju it visur. Vētījot iemeslus, kādēļ Izraēlā izveidojusies miljardiem dolāru vērta jaunuzņēmumu ekosistēma, portāls "Delfi" paviesojās abos uzņēmumos un sastapa ļaudis, kas ir pārliecināti – mākslīgais intelekts paver neaprakstāmi daudz iespēju, jāprot tikai tās ieraudzīt un likt datoriem strādāt savā labā.
Astoņi gadi bez produkta
Izraēlas jaunuzņēmumu lielākais veiksmes stāsts, neapšaubāmi, ir "Mobileye", kas šobrīd izstrādā autonomās vadības sistēmu automobiļiem. Pērn uzņēmums apvienojās ar IT uzņēmumu "Intel". Darījuma summa lēšama 15,3 miljardu ASV dolāru [13,5 miljardu eiro] apmērā, kļūstot par lielāko šāda veida darījumu Izraēlas vēsturē.
"Mobileye" centrālais birojs joprojām atrodas pilsētā, kur uzņēmums tika dibināts, – Jeruzalemē. Tas izvietots daudzstāvu ēkā ar visai iespaidīgu skatu pār pilsētu, tās pakalniem un ielejām, kur cieši viens pie otra sabūvēti neskaitāmi daudz ar gaiši brūnu dolomītu apšūtu namu. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 600 darbinieku, tostarp ap 450 inženieru.
Stāsts par "Mobileye" gan sākās krietni vien pieticīgāk. To 1999. gadā dibināja Jeruzalemes Ebreju universitātes pētnieks Amons Šašua kopā ar pieredzējušu uzņēmumu vadītāju Zivu Amriamu. Viņu mērķis bija rast veidu, kā padarīt ceļu satiksmi drošāku. Astoņus gadus uzņēmums nodarbojās tikai ar izpēti, neražojot nekādus produktus, līgumu ar pirmo automobiļu ražotāju noslēdzot vien 2007. gadā.
"Viss sākās ar ceļu skenēšanu kā palīgu autovadītājiem pie bremzēšanas bīstamās situācijās, lai novērstu cilvēcisko faktoru," pastāstīja "Mobileye" Āfrikas un Āzijas pārdošanas daļas direktors Nimrods Dors, piebilstot, ka "Mobileye" pētījumi liecina – signāls, kas brīdina divas sekundes ātrāk, nekā briesmas pamana cilvēka acs, var pilnībā novērst avāriju.
Par pirmajiem ar "Mobileye" sistēmu, kas spēj "ieraudzīt un nolasīt" situāciju uz ceļa, aprīkotajiem auto kļuva "Volvo". Automašīnā tika ievietota priekšējā kamera, kas ar datorredzes palīdzību spēja "pamanīt" bīstamas situācijas uz ceļa un par tām signalizēt. Pēcāk sistēma tika uzlabota tā, lai tā spētu ne vien signalizēt, bet arī rīkoties atbilstoši situācijai, piemēram, automātiski bremzēt, lai izvairītos no sadursmes. Sistēma tika nodēvēta par "Uzlaboto vadītāja asistenta sistēmu" (ADAS).
Kā liecina Pasaules Veselības organizācijas dati, ik gadu ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudē 1,25 miljoni iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka ik minūti avārijās mirst divi cilvēki. Kā stāsta Dors, uzņēmuma mērķis ir par 90% samazināt gadījumus, kad avārijas notiek cilvēciskā faktora dēļ.
Ar "Mobileye" mikroshēmām aprīkoti 27 miljoni automašīnu visā pasaulē. Šobrīd kompānijas mērķis ir izstrādāt sistēmu, kas ļautu automobiļiem braukt bez vadītāja, proti, radīt autonomās vadības sistēmu. Sadarbībā ar autoražotāju BMW uzņēmums cer līdz 2021. gadam šādu sistēmu izstrādāt un ieviest sērijveida ražošanā.
Saskaņā ar Dora pausto bez negadījumiem noris 99,5% testu, kuros piedalās tikai bezpilota automašīnas. "Mūsu virsmērķis ir panākt, ka autonomās vadības automašīnas nekad neiniciē avāriju," viņš uzsvēra. Taujāts par to, vai pats ir braucis šādā auto, viņš atbild apstiprinoši, piebilstot, ka sajūtas esot interesantas.
Strādājot "Mobileye" un apzinoties plašās iespējas, ko paver datorredze, Šašua un Amirams mēģināja atrast vēl citus veidus, kā šis mākslīgā intelekta virziens varētu palīdzēt iedzīvotājiem visā pasaulē, un to viņi arī atrada. 2010. gadā abi radīja vēl vienu jaunuzņēmumu – "OrCam", kas mājvietu radis turpat Jeruzalemē, vien dažu minūšu gājiena attālumā no "Mobileye".
Čukstošās acenes
Brilles, kas ausī pačukst pretimnākošā paziņas vārdu, priekšā nolasa avīzi, produktu etiķetes un atpazīst banknotes, – lai arī tas mazliet izklausās pēc zinātniskās fantastiskas, šādas acenes jau ir izstrādātas un par vairākiem tūkstošiem dolāru pieejamas lietotājiem. Tās gan nav paredzētas aizmāršīgiem ļaudīm, bet gan cilvēkiem ar dažāda veida redzes problēmām, kas neļauj lasīt un pilnvērtīgi uztvert apkārtējo vidi, kā arī dislektiķiem.
Pirmos viedo briļļu prototipus uzņēmums izstrādāja pirms pieciem gadiem, bet pirms gada pie lietotājiem nonāca īkšķa lieluma ierīce, kas piestiprināma pie teju jebkura briļļu rāmja, – "OrCam Myeye 2". "Tas ir asistents, kuram līdzīgu šobrīd tirgū nav," lepni par šo ražojumu saka "OrCam" mārketinga direktors Elievs Rodmens.
Demonstrējot briļļu veiktspēju, Rodmens sanākušo klausītāju – jaunuzņēmēju un žurnālistu – priekšā paaicina žurnālisti vārdā Anna. Tā kā pie acenēm piestiprinātais "Myeye 2" pieslēgts skaļrunim, visa auditorija dzird, ko brilles saka nēsātājam. "Jūsu priekšā ir viena sieviete," atskan no skandām. Tad Rodmens viegli pabiksta ierīci un skaidrā, skaļā balsī nosaka "Anna", bet brilles atbild, ka "persona ir saglabāta". Tad Rodmens aizgriežas no sievietes, pagriežas atpakaļ, un, līdz ko briļļu redzamības lokā atkal parādījusies tikko redzētā seja, tās nosaka: "Anna."
Kopumā ierīce var iegaumēt ap simts seju. Savukārt, ja nepieciešams, lai brilles ko nolasa, atliek vien norādīt objekta – avīzes, telefona, etiķetes – virzienā.
Tiesa, vismaz pagaidām "Myeye 2" ir diezgan dārgs – tā cena lēšama ap 4500 dolāriem ASV un 5000 eiro Eiropā. Arī valodu, kuras tās atpazīst, saraksts pagaidām nav īpaši garš. Brilles pieejamas teju 30 pasaules valstīs. Kā stāsta Rodmens, ASV apdrošināšana šīs brilles sponsorē, piemēram, kara veterāniem, un arī Vācijā pirkuma izmaksas pilnībā vai daļēji sedz apdrošināšana, tiesa, nebūt ne visur "Myeye 2" iegāde iekļauta apdrošināšanas pakalpojumu grozā.
Pēc prezentācijas iespēja izmēģināt brilles bija arī auditorijai, un no vairākiem sanākušajiem bija dzirdams: "Neticami, tas patiešām darbojas." Rodmens gan atzīst, ka ceļš līdz produktam nav bijis nemaz tik viegls, jo prototips, kas pašiem licies ļoti labs, lietotājiem neesot bijis nemaz tik parocīgs. To izdevies saprast, veicot beta testēšanu Izraēlā. Ja ASV testētāji bijuši apmierināti ar produktu un norādījuši vien uz nelieliem trūkumiem, tad izraēlieši paziņojuši, ka "tas nekam neder, jo nedara to, ko tam liek", smiedamies situāciju klāstīja Rodmens, piebilstot, ka pēc testiem izdevies veikt nepieciešamos uzlabojumus.
Pasaulē ir aptuveni 1,3 miljardi cilvēku, kuriem ir redzes problēmas, liecina Pasaules veselības organizācijas dati, tostarp vairāk nekā 253 miljoni cilvēku, kuriem ir smagas redzes problēmas vai aklums.
"Kur mūs ved mākslīgais intelekts?" auditorijai vaicā Rodmens. Lai arī atbildes uz to nav nevienam, viņš ir pārliecināts, ka "tas nav nekas bīstams, bet gan paver jaunas iespējas". "Iedomājieties, cik daudziem datorredze var ne vien nodrošināt piekļuvi informācijai, bet arī pavērt iespējas darba tirgū. Ir 2018. gads – cilvēkus nevajadzētu šķirot varētājos un nevarētājos kā tādus fabrikas strādniekus, bet gan apzināt, ko viņi ar savām prasmēm spēj paveikt," rezumēja Rodmens.
