Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien lems, vai atbalstīt Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības nolīgumu ar Singapūru, kas apstiprināšanas gadījumā likvidēs gandrīz visus atlikušos tarifus dažādiem ES produktiem. Portāls "Delfi" skaidro, kādus vēl labumus solās nest šī vienošanās un kā tā varētu ietekmēt Latvijas uzņēmējus.
Latvijas un Singapūras preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums 2017. gadā bija vien 74,6 miljoni eiro, līdz ar to Singapūru ierindojot 41. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) dati. Eiropai gan Singapūra ir krietni svarīgāka, jo tā ir lielākais ES tirdzniecības partneris Dienvidaustrumāzijā ar vairāk nekā 10 000 ES uzņēmumu reģionālajām pārstāvniecībām.
ES un Singapūras Brīvās tirdzniecības nolīgums ne vien atcels gandrīz visus muitas tarifus, bet arī nodrošinās brīvu pakalpojumu tirdzniecību, unikālu Eiropas produktu aizsardzību, kā arī ļaus Eiropas uzņēmumiem piedalīties Singapūras publiskajos iepirkumos. Tāpat vienošanās paredz stiprināt darba tiesības un vides aizsardzību.
Nolīgums vienkāršos tirdzniecību ar elektroniku, pārtikas produktiem un medikamentiem. Tāpat tas saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) sniegto informāciju Singapūras tirgū ļaus iespraukties telekomunikācijas un vides pakalpojumiem, kā arī inženierzinātnēm.
Būtisku pieaugumu Latvijas un Singapūras savstarpējās tirdzniecības bilancē gan, visticamāk, neredzēsim, taču gaidīt, protams, varam, portālam "Delfi" teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes padomnieks ārlietu jautājumos Mārtiņš Perts. Viņš skaidroja, ka Latvijas uzņēmēju aktivitāte šajā tirgū pagaidām nav liela. Lielāka interese uzņēmējiem ir par Japānas un Vjetnamas tirgiem. "Brīvās tirdzniecības līgumi ir kā atspēriena dēlītis, pie kura uzņēmēji visbiežāk nonāk aplinkus ceļos,'' paskaidroja Perts, ''ir partneris vai interese par tirgu, tad uzņēmējs sāk pētīt normatīvs aktus, tad arī nonāk līdz tam brīvās tirdzniecības līgumam."
Līgums kā paraugs
Ar brīvās tirdzniecības nolīgumu ES un Singapūra plāno ne tikai palielināt savstarpējās tirdzniecības jaudu, bet arī kopējos pūliņus cīņā ar klimata pārmaiņām. Tāpat vienošanās paredz noteikt augstus darba, drošības, vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Tā kā šī ir pirmā divpusējā tirdzniecības vienošanās starp ES un kādu no Dienvidaustrumāzijas valstu apvienības (ASEAN) dalībvalstīm, tā varēs kalpot kā paraugs nākamajiem tirdzniecības līgumiem ar šī reģiona valstīm.
Prieku par nolīguma nonākšanu noslēguma fāzē debatēs pirms balsojuma parlamentā neslēpa EP deputāts, ziņotājs Deivids Mārtins (S&D, Lielbritānija). Viņš uzsvēra, ka Singapūrai ir ļoti nozīmīga loma reģiona ģeopolitikā un ir ''stratēģiski svarīgi piekļūt ASEAN reģionam, kas ir viens no straujāk augošajiem reģioniem pasaulē''. Singapūras stratēģiski svarīgo lomu uzsvēra arī tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma. ''Eiropas Savienība un Singapūra, kas ir bijušas partneres vairākas desmitgades, ir nolēmušas oficiāli uzlikt zīmogu šīm attiecībām,'' vienošanos raksturoja komisāre.
Saskaņā ar EK datiem ES un Singapūras kopējais divpusējās preču tirdzniecības apjoms 2017. gadā bija lēšams 53,3 miljardu eiro apmērā. Savukārt abu reģionu pakalpojumu tirdzniecības apjoms 2016. gadā bija lēšams 44,4 miljardu eiro apmērā.
Tāpat EK uzsver, ka Singapūra ir nozīmīgākā vieta Eiropas ieguldījumiem Āzijā – ieguldījumi starp abiem reģioniem pēdējo gadu laikā strauji pieauguši. Piemēram, divpusējie uzkrātie ieguldījumi 2016. gadā bija lēšami 256 miljardu eiro apmērā.
Vēl viens solis pret protekcionisma politiku
Šis brīvas tirdzniecības līgums, līdzīgi kā ES–Japānas brīvās tirdzniecības nolīgums, ko parlaments atbalstīja pērnā gada decembrī, ir signāls par pretstāvi ASV prezidenta Donalda Trampa piekoptajam tirgus protekcionisma stilam. Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka pagājušajā gadā Tramps pieņēma dažādus protekcioniskus mērus, jo īpaši pret pasaulē otru lielāko ekonomiku – Ķīnu – kas, savukārt, atbildi parādā nepalika, tādējādi radot visai saspīlētu situāciju, kas nereti tika dēvēta par "ASV–Ķīnas tirdzniecības karu".
Arī debatēs EP, kur deputāti pauda viedokli par nolīgumiem, ne reizi vien tika piesauktas ASV un to prezidents. ''Jautājums tiem, kuri joprojām ir skeptiski – kas gan varētu nepatikt šajā tirdzniecības nolīgumā?'' debatēs klātesošajiem vaicāja Mārtins, ''tas iedvesmu smeļ mūsu līgumos ar Japānu un Kanādu. Kamēr Tramps vēlas būvēt sienas, lai norobežotu valstis, mēs vēlamies uzturēt sadarbību.''
"Mēs raidām signālu par ES gatavību īstenot starptautisku sadarbību, kas balstīta starptautiskajās tiesību normās. Tādējādi mēs cenšamies nostiprināt tās attiecības, kas jau gadu desmitiem ir pastāvējušus," debatēs uzsvēra deputāts, ziņotājs Antonio Lopess-Isturiss Vaits (EPP, Spānija).
Savukārt, kā debatēs teica deputāte Alesja Marija Moska (S&D, Itālija), ASV rīcība ir ES nostādījusi pasaules tirdzniecības centrā un vien mazliet vairāk nekā mēnesi pēc pēc balsojuma par ES–Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu, ES jau atkal runā par nolīgumu ar kādu citu valsti. ''Mūsu pozīcija attiecība uz protekcionismu un liberālismu nekad nav bijusi tik pievilcīga citiem," pašreizējo situāciju raksturoja deputāte.
Arī LTRK padomnieks Perts portālam "Delfi" norādīja, ka ir pārliecināts – ar laiku brīvās tirdzniecības līgumi apvīs visu pasauli kā dzijas kamoliņš, un arī Tramps, būdams uzņēmējs, agri vai vēlu sapratīs, ko pamainīt, lai slēgtu izdevīgu tirdzniecības vienošanos ar ES.
Sargās arī ieguldījumus
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka atsevišķā balsojumā EP lems arī par ieguldījumu aizsardzības nolīgumu. Saskaņā ar to paredzēts nodrošināt tiesu sistēmu ar neatkarīgiem tiesnešiem, kas izšķirtu strīdus starp investoriem un valstīm. Kā informē EK, šis nolīgums nodrošinās ieguldījumu augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus aizsargājot ES un Singapūras tiesības reglamentēt un sasniegt sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību, drošību un vidi.
"Ieguldījumu aizsardzības nolīgums ir viens no progresīvākajiem, kāds mums ir bijis, tam vajadzētu kalpot par paraugu nākotnē," debatēs pauda Mārtins. Tiesa, savas runas noslēgumā viņš gan norādīja arī uz kādu trūkumu nolīgumā: "Tas dod investoriem tiesības, bet neparedz pienākumus, un es domāju, ka tas nākotnē ir jārisina."
Tāpat trešdien parlaments balsos par partnerības un sadarbības nolīgumu. Singapūra būs ceturtā ASEAN valsts, ar ko ES paraksta šāda veida nolīgumu, piepulcējoties Indonēzijai, Vjetnamai un Filipīnām. Plānots, ka šis nolīgums veicinās abu pušu sadarbību arī ārpus tirdzniecības jomas. Tas aizstās pašreizējo tiesisko regulējumu, kas noteikts 1980. gada Sadarbības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un ASEAN dalībvalstīm.
EP Tirdzniecības komitejā vienošanās par ES–Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu panākta 24. janvārī. Kā pēc balsojuma komitejā norādīja EP deputāts, ziņotājs Deivids Mārtins, balsojums norāda uz atbalstu progresīvai ES tirdzniecības un investīciju politikai. "Tirdzniecības vienošanās ne tikai uzlabos ES piekļuvi Singapūras tirgum, bet arī visam augošajam ASEAN reģionam, vienlaikus nodrošinot darbinieku un vides aizsardzību. Ieguldījumu aizsardzības nolīgums ietver ES pārskatīto pieeju un aizvietos esošās vienošanās starp Singapūru un 13 dalībvalstīm," skaidroja parlamentārietis.
