Desmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tai skaitā Latvija, ir nosūtījušas vēstuli Eiropas Komisijai (EK), kurā kritizēta plānotā gāzes vada "Nord Stream 2" būvniecība Baltijas jūrā.
Vēstulē uzsvērts, ka šis gāzes vads nav ES interesēs un vājinās Ukrainas pozīcijas.
Vēstuli EK ir parakstījušas Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.
Valstis norādīja, ka ir ļoti rūpīgi jāpārbauda, vai šis projekts atbilst noteikumiem, un tās aicināja uz "iekļaujošām diskusijām" ES samita laikā decembrī, vēstīja aģentūra "Reuters".
EK pozīcija "Nord Stream 2" būvniecības jautājumā "būtībā ietekmēs ES kopējās ārējās un drošības politikas uztveri tās galveno sabiedroto un tradicionālo partneru vidū", uzsvērts vēstulē.
Caur Ukrainu ejoša transporta maršruta saglabāšana ir ES stratēģiskajās interesēs, paziņots vēstulē.
Jau vēstīts, ka Krievijas valsts dabasgāzes uzņēmums "Gazprom" vienojies ar vairākām Rietumeiropas kompānijām par "Nord Stream" otra gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā - 4. septembrī Krievijas pilsētā Vladivostokā tika parakstīts gāzesvada "Nord Stream" 3. un 4. kārtas projekta kompānijas "New European Pipeline" akcionāru līgums.
Šo līgumu Austrumu ekonomikas foruma laikā parakstīja Krievijas dabasgāzes uzņēmums "Gazprom", Vācijas kompānijas "E.ON" un "Wintershall", Austrijas firma OMV, Nīderlandes un Lielbritānijas kompānija "Shell" un Francijas uzņēmums "Engie".
"Gazprom" jaunajā uzņēmumā piederēs 51% akciju, "Engie" - 9%, bet pārējiem dalībniekiem - katram pa 10% akciju.
Tāpat kā "Nord Stream" 1. un 2. kārta, arī tā 3. un 4. kārta pa Baltijas jūras gultni savienos Krieviju un Vāciju. 3. un 4. kārtas jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā - tikpat, cik 1. un 2. kārtas jauda.
Krievija būvē jaunus gāzesvadus, lai, eksportējot tās gāzi uz Eiropas valstīm, nebūtu nepieciešams tranzīts caur Ukrainu.
