Grieķijas pilsoņi svētdien notikušajā referendumā teikuši "nē" starptautisko aizdevēju prasībām. Pēc šī bezprecedenta gadījuma eirozonā nav skaidrības par to, kā situācija attīstīsies tālāk, tomēr skaidrs, ka Eiropas līderiem nāksies lemt, vai Grieķija var palikt monetārajā savienībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par referenduma norisi un reakciju uz notikumiem Grieķijā portāls "Delfi" reportāžās no Atēnām ziņoja teksta tiešraidē. Pēc balsu saskaitīšanas daudzi Eiropas Savienības valstu līderi pauduši skepsi par tālāku sarunu potenciālu, lai gan Grieķijas premjers Aleksis Ciprs uzsvēris, ka referenduma rezultāts nenozīmē attiecību saraušanu ar Eiropu.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdienas vakarā sasaucis ES līderu ārkārtas tikšanos.

Finanšu tirgus apskatnieki prognozēja, ka pirmdien līdz ar tirdzniecības sākumu biržas Eiropā piedzīvos krasu kritumu. Valūtu tirdzniecībai sākoties, eiro vērtība tik tiešām samazinājās, tomēr drīz tā stabilizējās. Analītiķi secina, ka tirgus nogaida Eiropas līderu un aizdevēju reakciju.  


Ekonomisti uzsver, ka patlaban izšķirīgs būs Eiropas Centrālās bankas lēmums par to, vai turpināt atbalstīt Grieķijas bankas, kuras kļuvušas tikpat kā nelikvīdas. Atsaucoties uz drošiem avotiem, "Reuters" ziņo, ka, visticamāk, centrālā banka turpinās atbalstu pagājušās nedēļas līmenī, proti, bankām paliekot slēgtām un ļaujot cilvēkiem no sava konta izņemt līdz 60 eiro dienā.

Tikmēr vissmagāk neskaidrība par situācijas attīstību ietekmēs Grieķijas iedzīvotājus un uzņēmējus. Analītiķi lielākoties tuvākajā nākotnē prognozē vēl straujāku ekonomikas krišanu, stingrākus kapitāla aizplūšanas ierobežojumus, bet valdībai būs grūtības ar algu un pensiju izmaksu. Šādā situācijā valdība būs spiesta izdot kādu pagaidu norēķinu sistēmu - pagaidu valūtu.

Savukārt Eiropas Savienībai un Eiropas Centrālajai bankai nāksies ieviest pasākumus, lai novērstu Grieķijas krīzes rezonansi citās valstīs. Iespējams, centrālā banka paplašinās savu obligāciju iepirkšanas programmu, kas vēl vairāk vājinās eiro kursu.

Kā vēstīts, pēc ES valstu, aizdevēju un Grieķijas valdības pārstāvju nespējas vienoties par aizdevuma programmas turpināšanu, šī Dienvideiropas valsts paziņoja par referenduma rīkošanu, liekot iedzīvotājiem lemt, vai atbalstīt aizdevēju pieprasītās reformas, kas skar valsts budžetu, nodokļu sistēmu, pensiju sistēmu un citus jautājumus.

Jau nedēļu bankas Grieķijā ir slēgtas. Otrdien valsts neveica maksājumu Starptautiskajam Valūtas fonda, 1,5 miljardu eiro apmērā, tādēļ fonds pārtraucis tālāku Grieķijas finansēšanu. Savukārt Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisms paziņojis, ka Grieķija oficiāli ir piedzīvojusi valsts maksātnespēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.