Daļēju defoltu varēs pasludināt, ja, piemēram, Eiropas stabilizācijas fonds, kura mērķis ir glābt no nepatikšanām eirozonu, tiks izmantots, lai daļēji finansētu Grieķijas parādu vērtspapīru izpirkšanu, ziņo "Reuters", atsaucoties uz avotu Vācijas valdības un finanšu aprindās.
Jau ziņots, ka šonedēļ ECB pirmo reizi atklāti atzinusi, ka Grieķijas glābšanai no finanšu krīzes, iespējams, būs nepieciešams valsts defolts jeb maksātnespēja.
Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē iepriekš kategoriski noraidīja daļējas maksātnespējas variantu Grieķijas glābšanai, taču šonedēļ Briselē plānotajā ES līderu sanāksmē plānots izskatīt trīs iespējamos krīzes pārvarēšanas variantus, divi no kuriem paredz samazināt Grieķijas kredītreitingu līdz daļēja defolta stāvoklim. Daļējā maksātnespēja paredzētu noteikt Grieķijas vērtspapīru grupas, kurām pasludinātu defoltu, nosakot konkrētas kompensāciju izmaksas.
Pilnīga defolta iespēja tiek izslēgta, jo šādā gadījumā ECB nevarēs pieņemt Grieķijas restrukturizētas obligācijas kā ķīlu kredītoperācijām.
Vienīgais variants, kas neparedz defoltu, piedāvā Grieķijas valdības vienošanos ar privātajām bankām par to ieguldījumiem Grieķijas parādu vērtspapīros.
Eiropas Savienības valstu vadītāji jau vairākas nedēļas diskutē par to, kā tieši glābt Grieķijas ekonomiku. Vācija un vairākas citas eirozonas valstis uzskata, ka Grieķijai jāveic daļējs defolts, savukārt pret to līdz šim iebilda Eiropas Centrālā banka (ECB) un Francija. Francija uzskata, ka ir jāpagarina Grieķijas parādu atmaksas termiņš, turklāt tas jāizdara tādā veidā, lai reitingu aģentūras to nevarētu uzskatīt par defoltu.
Grieķijas pašreizējais parāds ir 350 miljardi eiro (240,5 miljardi latu).