Pēc tam, kad decembrī eirozonā pirmo reizi piecos gados fiksēta deflācija, Eiropas Centrālā banka ceturtdien pēcpusdienā lems par ekonomikas stimulēšanas programmu.
Lai gan kopš vasaras eiro vērtība attiecībā pret dolāru samazinājusies par 15%, tā nav eiropiešu lielākā bēda, atzīst eksperti. Gluži otrādi - šāds eiro kurss veicina eksportu un ir izdevīgs tiem, kam ir šajā valūtā ņemti kredīti. Baņķierus bažīgus dara ekonomikas attīstības palēnināšanās, par ko liecina pērn novērotā inflācijas samazināšanās, decembrī sasniedzot deflāciju - -0,2%. Visticamāk, ECB drīzumā sāks iegādāties eirozonas valstu obligācijas, tādējādi tirgū iepludinot līdzekļus.
"Lai ko neizvēlētos darīt ECB, Latvijai rezultātam vajadzētu būt pozitīvam, jo, pirmkārt, ECB rīcība būs vērsta uz eirozonas ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu," portālam "Delfi" saka "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes Finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš. Ja ECB politikas rezultāts būs sekmīgs, tās būs pozitīvas ziņas Latvijas ražotājiem un eksportētājiem. "Otrkārt, pasākumi, visticamāk, neveicinās eiro procentu likmju kāpumu. Latvijas valstij, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nevajadzētu pieaugt procentu maksājumiem par kredītiem, diemžēl procentu pazemināšanās iespējas ir ierobežotas, jo likmes ir tuvu nullei."
Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš portālam "Delfi" skaidro, ka brīvi peldoša kursa valūtas - tostarp eiro un ASV dolārs - viena pret otru ilgākā termiņā svārstās atkarībā no ekonomikas cikliem. Tādējādi tās valsts ekonomika, kuras izaugsme sāk relatīvi apsteigt otru, tās valūta nostiprinās. Savukārt īstermiņā valūtas kursu ietekmē piedāvājums un pieprasījums valūtas tirgū saistībā ar kapitāla plūsmām.
"Analizējot eiro kursa pavājināšanos pret ASV dolāru, jāņem vērā norises eirozonas un ASV ekonomikās, kā arī Eirosistēmas un Federālo rezervju sistēmas īstenotās monetārās politikas. ASV monetārā politika jau no pagājušā gada ir kļuvusi ierobežotāka, jo tur inflācijas gaidas ir augstākas un ekonomikas atkopšanās veselīgāka. Attiecīgi procentu likmes ASV ir augstākas nekā eirozonā. Šādos apstākļos eiro valūtas kurss pavājinās pret ASV dolāru," norāda Latvijas Bankas speciālists.
Apsverot iespējamos ECB lēmumus Lāriņš skaidro, ka šī sapulce ir svarīga saistībā ar iepriekš izteiktajiem solījumiem atbalstīt tirgu un nesen publicētajiem inflācijas datiem, kuri rāda, ka jāveic pasākumi, kuri varētu veicināt inflācijas pakāpšanos. "ECB var "iedzīt" depozīta procentu likmi lielākos mīnusos, kas gan ir maz ticams scenārijs, bet neaizmirsīsim par pagājušās nedēļas Šveices Centrālās bankas rīcību," viņš norāda. Tāpat ECB var izsludināt obligāciju pirkšanas programmu, jo tā jau ir brīdinājusi, ka palielinās bankas aktīvus līdz aptuveni trīs triljoniem eiro. Tirgus gaida programmu, kuras apjoms varētu būt 500 miljardi eiro, un mazāki cipari izraisīs vilšanos. Tāpat ECB var ieturēt agresīvāku nostāju pret potenciālo aktīvu palielināšanu, iespējamos centrālās bankas lēmumus ieskicē "SEB bankas" ekonomists.
Ekonomists piebilst - tā kā eirozona uz ASV fona izskatās sliktāk, tad nemainoties šai attiecībai tirgus dalībnieki investīcijām, visticamāk, izvēlēsies dolāru nevis eiro. Tas eiro cenai var likt nokrist zem 1,10 dolāru atzīmes šī ceturkšņa beigās vai nākamajā ceturksnī, viņš prognozē. Tad savukārt arvien biežāk dzirdēsim par eiro un dolāra paritātes sasniegšanu.
Latvijas Bankas ekonomists uzsver, ka nekādam satraukumam par eiro vērtības samazināšanos nav pamata: "No 1991. gada līdz mūsdienām var novērot trīs ilgāka termiņa ciklus eiro kursa attīstībā pret ASV dolāru – eiro pavājinājās līdz 2001. gadam, tad nostiprinājās un visbeidzot atsāka pavājināšanos kopš 2008. gada. No šī brīža skatupunkta var teikt, ka eiro kurss atrodas pa vidu starp vēsturisko maksimumu un minimumu, un līdzšinējās eiro kursa izmaiņas starptautiskajos finanšu tirgos tika uztvertas ar sapratni, tā kā jebkādam nopietnam satraukumam par eiro kursa svārstībām nav pamata."
