Eiropā vēja staciju jauda 2019. gadā pieaugusi par 27%
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pagājušajā gadā uzstādītā jauda jaunām vēja stacijām Eiropā pieauga par 27% līdz 15,4 GW (13,2 GW ES valstīs)*, bet šis apjoms būtu jādubulto, lai sasniegtu ES zaļos mērķus, tā norāda lobija grupa "WindEurope".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eiropas uzstādīto vēja staciju kopējā jauda 2019. gada beigās bija 205 GW (uz sauszemes 183 GW un 22 GW jūrā), no kuriem 192 GW atrodas 28 ES valstīs. 2019. gadā vēja stacijās tika saražots pietiekami liels daudzums elektroenerģijas, lai nosegtu 15% no ES elektroenerģijas pieprasījuma, pakāpjoties no 14% iepriekšējā gadā.

67% no visas Eiropas vēja kapacitātes ir uzstādīta 5 valstīs: Vācijā (61 GW), Spānijā (26 GW), Apvienotajā Karalistē (24 GW), Francijā (17 GW) un Itālijā (11 GW). Tālāk attiecīgi seko Zviedrija, Turcija un Polija ar 9 GW, 8 GW un 6 GW.

Dānijā vēja izstrāde sedz vislielāko daļu no elektroenerģijas pieprasījuma (48%). Pēc tam seko Īrija (33%), Portugāle (27%), Vācija (26%) un Apvienotā Karaliste (22%).

Ārpus ES Norvēģijā, Turcijā un Ukrainā ir uzstādīti no 600 līdz 800 MW. 2019. gadā 14 valstīs vēja staciju jauda netika papildināta, un deviņas no tām bija ES dalībvalstis.

Zviedrijā ir ceturtais lielākais elektroenerģijas tirgus Eiropā, kur jaunās vēja stacijas veidoja 10% no visiem jaunajiem vēja parkiem, kas izveidoti Eiropā. Gada laikā Zviedrijā vairāk nekā divas reizes pieaugusi vēja staciju kapacitāte – no 720 MW 2018. gadā līdz 1588 MW 2019. gadā. Tajā pašā laikā Ziemeļvalstīs uzstādītā Norvēģijā pieauga par 780 MW, Dānijā – 402 MW un Somijā – 243 MW. 2019. gadā Baltijas valstīs uzstādītā vēju staciju jauda pieauga tikai Igaunijā – par 10 MW.

2019. gadā "Nord Pool" dalībvalstīs vēja staciju izstrāde pieauga par 19%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kur visaugstākie vēja staciju izstrādes apjomi bija Zviedrijā un Dānijā.

Avots: "Latvenergo"

Lai sasniegtu klimatneitrālu ekonomiku Eiropas Savienībā, viens no stratēģijas pamatelementiem ir maksimāli palielināt atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu. Pārejai uz tīro enerģiju būtu jārada sistēma, kurā lielāko daļu ES primārās enerģijas piegādā no atjaunīgajiem enerģijas avotiem. Eiropas Savienībā ir panākta vienošanās par jaunu atjaunojamo enerģijas avotu mērķi – 32% līdz 2030. gadam no kopējā enerģijas patēriņa, norāda "Latvenergo" tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Pēc "Eurostat" 2018. gada datiem var redzēt, ka daudzās valstīs atjaunīgo energoresursu īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir augsts un tas turpina pieaugt, lai sasniegtu 2020. gada uzstādīto mērķi. Atjaunīgo energoresursu īpatsvars 2017. gadā Latvijā kopējā enerģijas galapatēriņā veidoja 39%, un šis īpatsvars no 2005. gada ir palielinājies par 20,9%.

Prohorova teic, ka, ņemot vērā kopējā enerģijas galapatēriņa sarukumu, atjaunīgo energoresursu īpatsvars Latvijā 2018. gadā saglabājās virs indikatīvās līknes 2020. gada mērķa sasniegšanai, lai arī ir zema vēja staciju uzstādītā jauda valstī. Tomēr, ņemot vērā esošās rīcībpolitikas un īstenotos pasākumus, kā arī vēl nenoteikto politiku attiecībā uz AER izmantošanas veicināšanu, kopējais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Latvijas energobilancē 2020. gadā tiek sasniegts.

Izmantotie avoti: Ministru kabineta rīkojums Nr. 46; Rīgā 2020. gada 4. februārī (prot. Nr. 4 27. §);Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam

* https://www.montelnews.com/en/story/europes-wind-growth-rises-27-in-2019/1089155

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Enerģētika Eurostat Latvenergo
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form