Foto: AFP/Scanpix
Eiropā vairākums akciju tirgu piektdien kritās, reaģējot uz to, ka Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē neizdevās vienoties par izmaiņām ES līgumā, kā arī par kopējām eiro zonas obligācijām, kuras tika plaši uzskatītas par labāko risinājumu eiro zonas parādu krīzes atrisināšanai.

Turklāt negatīvismu viesa Lielbritānijas un vairāku citu bloka zemju lēmums palikt ārpus līguma par budžeta disciplīnu, kuru noslēdza 23 bloka valstis, arī Latvija.

Londonā akciju cenas zaudēja 0,25% un Frankfurtē – 0,11% vērtības, savukārt Parīzē akciju cenas pieauga par 0,13%.

Investori bažījas par domstarpībām, kādas Vācijai un Francijai ir izveidojušās ar eiro zonā neietilpstošo Lielbritāniju – tas aizēnoja samita dalībnieku apņemšanos piešķirt Starptautiskajam Valūtas fondam 200 miljardus eiro divpusēju aizdevumu veidā, lai ar šo naudu palīdzētu eiro zonai, kurai ir sarežģījumi pašai ar sava tā dēvētā glābšanas fonda apmēra palielināšanu.

"Īstenojās tirgus lielākās bažas, ka ES samits ir vēl viena ES tikšanās, kura nepiepildīja uz to liktās lielās cerības," komentēja "VTB Capital" ekonomists Nīls Makinons.

Pēc viņa teiktā, tūlītējā reakcija eiro zonas akciju un obligāciju tirgos bija negatīva. "Obligāciju investori, domājams, turpinās samazināt savu ekspozīciju uz eiro zonas tirgiem, bet noguldītāji izņems līdzekļus no bankas, kuras, viņuprāt, ir trauslas," viņš prognozēja. "Kapitāla aizplūšana radīs spiedienu uz eiro attiecībā pret ASV dolāru," viņš piemetināja.

Arī vairāki citi eksperti norāda, ka izplēn optimisms, kāds par samitu valdīja pirms nedēļas, jo līgumam par finanšu disciplīnu nav pievienojušās visas 27 ES valstis.

Analītiķi arī raizējas, ka jaunie fiskālie noteikumi nebūs pietiekami, lai pamudinātu Eiropas Centrālo banku (ECB) agresīvāk uzpirkt parādu mākto eiro zonas valstu obligācijas un šādi pazemināt šo valstu aizņemšanās izmaksas. Pēc viņu sacītā, kamēr ECB saglabās rezervētu attieksmi pret obligāciju uzpirkšanu, pastāv risks, ka eiro zonas krīze var tikai padziļināties un nākamā gada sākumā var vairoties arī politiskie riski.

"Samita dēļ nav samazinājušies eiro zonas sabrukuma riski," apgalvoja "Commerzbank" analītiķis Ulrihs Leihtmans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!